Zīle: neticu mazas valsts monetārajām iespējām 0
Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle netic mazas valsts monetārās politikas iespējām un uzskata, ka eiro ieviešana Latvijā varētu būt mazākais no ļaunumiem, kas jāizvēlas. To viņš šodien atzinis intervijā laikrakstam “Neatkarīgā”.
“Es neticu mazas valsts monetārās politikas iespējām. Mēs patiešām neesam izmantojuši monetārās politikas instrumentus. Sākotnēji bijām piesaistījušies Starptautiskā valūtas fonda (SVF) valūtu grozam, tad eiro kursam. Latvijas Bankas vadība, gan iepriekšējā, gan tagadējā ar Ilmāru Rimšēviču priekšgalā, ir stingri turējusies pie neoliberālisma principiem un SVF ieteikumiem līdz pat krīzes sākumam 2008.gadā, kad SVF ieteica mums devalvēt latu,” saka Zīle.
Viņš pieļauj, ka 2008.gadā, iespējams, vajadzēja latu devalvēt. “Kas no tā būtu iznācis, tagad ir grūti spriest, bet katrā ziņā būtu citādi. Kādam būtu labāka, kādam sliktāka, bet situācija būtu cita. Kam es neticu, tad tas ir tas, ka mēs varētu izlaist tirgū daudz naudas un no tā iegūt ekonomikas izrāvienu. Pie inflējošas ekonomikas tas var aiziet diezgan neparedzami. Monetārā politika strādā lielās valstīs, kur ir dīka ekonomika, kura gaida grūdienu, lai notiktu transakcijas starp tirgus spēlētājiem un tā atdzīvotos. Nedomāju, ja mēs sāktu drukāt latus, tad ekonomika sāktu griezties,” spriež politiķis.
EP deputāts atzīst, ka lielā mērā eiro ir mazākais ļaunums, kas mums jāizvēlas, jo tā nav nekāda brīnumnūjiņa un tai ir savi mīnusi.
“Veikt iemaksas Eiropas stabilizācijas mehānismā pēc ne visai skaidriem noteikumiem, kad nav īsti saprotams, kas šo naudu saņems un kādas saistības iestāsies, nav stimulējoši. Ir cilvēki, kuri brīdina par iespējamām ļoti milzīgām iemaksām šajā mehānismā, ja notiek kaut kādi ļoti stipri satricinājumi. Ja būs tik slikti, tad Vācijas saistības būs simtos miljardu eiro, kas arī tai nebūs samaksājamas,” pauž Zīle.
Viņš norāda – ja patiešām kaut kas tāds notiktu, tad Eiropas Centrālajai bankai nebūs citu iespēju kā, vienkārši runājot, laist vaļā drukāšanas mašīnu. “Līdz ar to nav tā, ka mēs te skriesim apkārt pa pasauli, meklējot, kur atrast miljardu, ko aizņemties, lai iemestu šajā fondā. Tajā pašā laikā nepatīkami ir arī tos orientējoši 200 miljonus iemaksāt un politiski grūti paskaidrot (ar ko saskaras jau igauņi), kāpēc mums, kam vidējā alga ir zemāka nekā minimālā alga Grieķijā, viņiem jāpalīdz?”
