The Swedish minesweeper HMS Kullen under way on the Namdo Bay on October 21, 2013 on their fifth day of searching for a suspected foreign vessel in the Stockholm archipelago. The defence forces are on their fifth day of searching for a suspected foreign vessel in the Stockholm archipelago.
The Swedish minesweeper HMS Kullen under way on the Namdo Bay on October 21, 2013 on their fifth day of searching for a suspected foreign vessel in the Stockholm archipelago. The defence forces are on their fifth day of searching for a suspected foreign vessel in the Stockholm archipelago.
Foto – AFP/LETA

Zviedrija neatrod meklēto zemūdeni 2

Zviedrijas bruņoto spēku septiņu dienu ilgās iespējamās ārvalsts zemūdenes medības pie Stokholmas krastiem beigušās bez panākumiem.

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā 55
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Lasīt citas ziņas

Nezināmais peldlīdzeklis tā arī netika atrasts, un daudzie zviedru karakuģi, kas tika iesaistīti zemūdenes medībās, atgriezušies ostās. Par operācijas beigām Zviedrijas militārā vadība paziņoja pagājušajā piektdienā – nedēļu pēc tam, kad parādījās pirmās ziņas par to, ka Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos netālu no valsts galvaspilsētas krastiem ir iepeldējis nezināms objekts. Tad arī paradījās minējumi, ka šis peldlīdzeklis, iespējams, ir Krievijas zemūdene. Taču vērienīgajā operācijā, kas, pēc Zviedrijas Aizsardzības ministrijas preses pārstāves Ingelas Nilsones vārdiem, bija armijas lielākā mobilizācija valstī kopš aukstā kara beigām, zemūdene netika atrasta.

Lai arī virkne ārvalstu militāro ekspertu norādījuši, ka zemūdenes meklēšanas operācija izgaismoja to, ka Zviedrijai trūkst gan aprīkojuma, gan speciālistu, lai veiktu šādus uzdevumus, viņi vienlaikus uzsvēruši – šāda veida operācijas ir ārkārtīgi sarežģītas un to sekmīgai izpildei ir nepieciešamas gan īpašas zināšanas, gan speciāls aprīkojums. Zviedrijas bruņotajiem spēkiem tā trūkst. Arī Zviedrijas kontradmirālis Anderss Grenstads sarunā ar ziņu aģentūru “Associated Press” atzina, ka Zviedrijai nav iemaņu šādu operāciju izpildei. “Ir pagājis krietns laiks, kopš mēs esam īstenojuši šādas operācijas. Esam nedaudz ierūsējuši,” atzina Grenstads. Sarunā ar Britānijas laikrakstu “The Financial Times” arī britu militārais eksperts Rai­ens Remzijs skaidroja, ka zemūdeņu atrašana ir gandrīz neiespējamā misija un ka iemaņas, kas nepieciešamas pretzemūdeņu operāciju veikšanai, ir ļoti sarežģītas.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Tas [meklēt zemūdeni] ir kā meklēt Jēzu – visi zina, kas viņš ir, bet neviens nav viņu redzējis,” salīdzināja Zviedrijas kontradmirālis Grenstads. Piektdien viņš paziņoja, ka meklētais peldlīdzeklis ir atstājis “mūsu ūdeņus” un ka Zviedrijas armijai neizdevās arī identificēt valsti, kurai šis peldlīdzeklis varētu būtu piederējis. Vienlaikus esot secināms, ka aizvadīto nedēļu Zviedrijas bruņotos spēkus tramdīja “neliels peldlīdzeklis, nevis konvencionāla zemūdene”, atsaucoties uz Zviedrijas kontradmirāļa sacīto, informē interneta vietne “TheLocal.se”.

Ārvalstu medijos galvenokārt izskanējušas versijas, ka Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos savu zemūdeni varētu būt iesūtījusi Krievija. Iespējams, Krievija šādi pārbaudīja gan kādas savas nelielas zemūdenes spējas iegūt izlūk­informāciju, gan Zviedrijas jūras spēku gatavību atbildēt uz ielaušanos tās teritoriālajos ūdeņos. Lai arī Maskava kategoriski noraidījusi šīs apsūdzības, nedēļas nogalē Ēresunda šaurumā starp Zviedriju un Dāniju tika nofotografēta virs ūdens uzpeldējusi Krievijas zemūdene, informē Zviedrijas laikraksta “Expressen” interneta vietne.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.