Karogu aleja pie Brīvības pieminekļa, kur tiek nolikti ziedi, godinot latviešu leģionāru piemiņu.
Karogu aleja pie Brīvības pieminekļa, kur tiek nolikti ziedi, godinot latviešu leģionāru piemiņu.
Foto – LETA

Katram sava taktika 48

Šodien E. Cilinskis aicina pret ikvienu, tostarp arī politiķi, kas vēlas vai nevēlas piedalīties 16. marta pasākumos, izturēties cieņpilni un bez nopratināšanas, kāpēc viņš attiecīgi rīkojas.

Reklāma
Reklāma
10 produkti, kuri traucē notievēt. Arī tādi, kurus uzskatām par veselīgiem
VIDEO. Ovācijas un neviltota sajūsma! Dons iekļūst Eirovīzijas finālā 7
Krievijas drošības iestādēm “mati stāvus”. No kara atgriežas atbrīvotie cietumnieki – tos nevar savaldīt
Lasīt citas ziņas

Jānis Ikstens, pirms komentēt tagadējās valdības attieksmi pret leģionāru piemiņas dienu, mēģinājis saprast, ko notikumi, kas risinājušies pirms daudziem gadu desmitiem, devuši Latvijas valstiskumam un tā nostiprināšanai. “Ja šis ieguldījums nav acīmredzams, un es to tādu nesaskatu, tad 16. marts nebūtu jāpaceļ valsts svētku līmenī, un neredzu, ka tur būtu nepieciešama premjera vai ministru līdzdalība,” atzinis politologs. Pretējā gadījumā, ņemot vērā “kaimiņu notikumu kontekstu”, varot gadīties, ka vairāk zaudējam nekā iegūstam.

Arī G. Krasts uzskata, ka valdībai no dalības leģionāru piemiņas dienā jānorobežojas, līdzīgi kā to darījis viņa vadītais Ministru kabinets – Mazāk mēģināt iesaistīties procesā, taču nenogurstoši skaidrot, kas šī ir par dienu, lai kā mums pašiem tā liktos pati par sevi saprotama. Vienkārši vajag par to runāt daudz un ilgi – visu laiku, – viņš norāda.

CITI ŠOBRĪD LASA

Norobežoties no saviem brīvības cīnītājiem Latvijas valdības ir pratušas, taču ar patiesās vēstures skaidrošanu, lai tā “pielēktu” arī kūtrajai Rietumu sabiedrībai, vēl liels darbs darāms.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.