1878. gada 21. jūlijā. Dzimis ģenerālis Bangerskis 3
Pirms 140 gadiem Taurupes pagasta Līčakrogā, rentnieka ģimenē piedzima ģenerālis Rūdolfs Bangerskis – Krievu – japāņu kara un Pirmā pasaules kara dalībnieks, viens no pazīstamākajiem Latvijas armijas augsta ranga virsniekiem, pirms Otrā pasaules kara ieņēmis dažādus amatus armijas vadībā.
Divas reizes demokrātiskajā pirmskara Latvijā Bangerskis bija kara, tas ir, aizsardzības ministrs. Vācu okupācijas gados ģenerālis iesaistījās darbā pašpārvaldē un 1943. gadā kļuva par latviešu leģiona ģenerālinspektoru.
Faktiski tas bija goda amats, kam vajadzēja radīt ilūziju, ka arī pašiem latviešiem ir kāda teikšana leģiona augstākajā vadībā. Praksē Bangerskis maz ko varēja darīt pret vācu gribu.
Diemžēl ģenerālis arī pats pieļāva kļūdas. Tā 1944. gada martā viņš atteicās pieņemt un izplatīt tālāk Latvijas Centrālās padomes memorandu, kurā Latvijā pazīstamas personas vērsās pie rietumvalstīm, aicinot atbalstīt demokrātiskas Latvijas atjaunošanu.
Bangerska rezolūcija skanēja: “Ieteicu man šādu rakstu neiesniegt. Pretinieks jau pie mūsu zemes robežām.”
Pēc kara ģenerālis dzīvoja Rietumvācijā un sarakstīja memuārus “Mana mūža atmiņas”, kurus trimdas sabiedrība uztvēra kā ļoti subjektīvus.
1995. gada 16. martā Rūdolfa Bangerska pīšļi tika pārvesti no Vācijas un pārapbedīti Brāļu kapos Rīgā.
