1888. gada 4. maijā. Iekārto Berga bazāru – pirmo tirdzniecības pasāžu 0
Pirms 130 gadiem laikraksts “Balss” vēstīja: “Rīgas lielākais namu būvētājs Kr. Berga kungs, kura staltie nami jau dučiem Rīgu pušķo, ir tagad uzņēmies Rīgā kādu pavisam jaunu lielisku iestādi dibināt un, proti, bazaru. Bazaru, kurš starp Marijas, Elizabetes un Dzirnavu ielām atrodas un no visām šīm ielām pieietams, uzsāka izgājušo rudeni būvēt, un darbi jau tagad tik tālu, ka pirmie tirgotāji, kādi astoņi, savas magaziņas (bodes) jau atvēruši. Līdz Jāņiem tapšot kādas 40 magaziņas gatavas, un rudenī jau varēs lielāko daļu atvērt.”
Arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektētajā pirmajā tirdzniecības pasāžā Rīgā – Berga bazārā – pēc ieceres vajadzēja būt vismaz 200 “magaziņām”, kurās tirgotu teju visu patērētājam vajadzīgo, sākot no ēdamlietām un beidzot ar mēbelēm, drānām un apaviem. Uzņēmējs Kristaps Bergs bija iecerējis tur arī “restorāciju ar lielu zāli priekš koncertiem, teātriem, ballēm”.
Viņu bija ietekmējuši Sanktpēterburgas “Pasāžas” un Maskavas “Gostinnij dvor”, kā arī Vācijas “kaufhaļļu” panākumi. “Bazara galvenais nolūks ir savienot daždažādos veikalus vienā vietā un tā izsargāt publiku pie iepirkumu izdarīšanas no veltīgas staigāšanas no vienas ielas uz otru, no vienas pilsētas daļas uz otru,” skaidroja “Balss”.
Berga bazāra iekārtošana ilga līdz 1900. gadam. Tolaik tā skaitījās moderna iepirkšanās vieta ar mūsdienu universālveikala iezīmēm. Tajā bija 131 objekts – veikali, darbnīcas, tipogrāfija, restorāns, iebraucamās vietas.
