Krievu kanālu var prasīt atkārtoti 1
Ar mērķi dot pretsparu arvien agresīvākajai Krievijas propagandai un izraut vietējos krievvalodīgos no Kremļa “smadzeņu skalošanas mašīnas” ietekmes, šā gada martā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome paziņoja par nepieciešamību Latvijas televīzijā veidot trešo kanālu, kura programma būtu krievu valodā. Šis padomes lēmums izraisīja asas diskusijas gan sabiedrībā, gan politiskajās aprindās. Viens no aktīvākajiem “krievu kanāla” pretiniekiem bija Saeimas deputāts Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība), kurš šāda medija veidošanu pielīdzināja ugunsgrēka dzēšanai ar benzīnu. E. Šnores raksts “Russkij mir par Latvijas naudu” “LA” 24. marta numurā izpelnījās lielu ievērību. Šai tēmai “LA” pievērsās vēl vairākos rakstos. Saskaroties ar asu pretestību, koalīcija paklusām šo ideju atmeta, diplomātiski atrunājoties ar līdzekļu trūkumu. Atsevišķa kanāla vietā paplašināts krievisko raidījumu apjoms jau esošajos LTV kanālos.
“Mūsu argumenti tika sadzirdēti, un iznākums kopumā ir apmierinošs – krievu kanāls netika izveidots,” tagad vērtē E. Šnore. Tas ir ļoti labi, jo deklarētie mērķi par Krievijas propagandas atspēkošanu vai krievvalodīgo iedzīvotāju lojalitātes stiprināšanu bija tikai piesegs. Iniciatori nemaz īpaši necentās slēpt, ka šāds kanāls kalpotu arī vietējo krievu interešu lobēšanai un viņu viedokļa izplatīšanai. Kā mēs zinām, par daudzām lietām viņu viedoklis būtiski atšķiras. Liela daļa šeit dzīvojošo krievu uzskata, ka krievu valodai jābūt otrai valsts valodai, atšķiras uzskati par vēsturi. Izveidojot šo kanālu, mēs par valsts līdzekļiem būtu nodrošinājuši ruporu šādu un līdzīgu ideju popularizēšanai. Valstij nevajag veidot īpašus medijus mazākumtautībām, bet gan attīstīt latviešu valodā raidošos plašsaziņas līdzekļus. Tie cittautieši, kuri patiesi jūtas piederīgi un lojāli, tos skatīsies,” uzskata E. Šnore. Viņš gan neizslēdz iespēju, ka jaunajā gadā varam piedzīvot atkārtotus mēģinājumus izveidot krievu kanālu: “Mūsu valstī joprojām dzīvo daudz cilvēku, kas sevi sauc par lojāliem un piederīgiem Latvijai, bet vienlaikus uzskata, ka valsts valodas statuss būtu jāpiešķir arī krievu valodai. Tādēļ mums, iestājoties par latvisku Latviju, jābūt gataviem cīnīties pret jauniem mēģinājumiem institucionalizēt divvalodību.”
Ģirts ZVIRBULIS
