Publicitātes foto

4 maz zināmi fakti par ģēniju – kino režisoru un mākslinieku Deividu Linču 0

Deividam Linčam esot bijusi teju idilliska bērnība, kurā mīloši vecāki tikai paretam esot pārmijuši kādu skarbāku vārdu. Tajā nav dzimušas dziļi iesakņojušās traumas, lai izskaidrotu viņa mākslu, kas nemitīgi urbjas amerikāņu iracionālajās šausmās, tā par leģendāro režisoru, “Zelta palmas” laureātu izteicās “The Guardian”.

Reklāma
Reklāma
Daudzas šo nezina! 15 populārākās sieviešu kļūdas seksā 20
Veselam
Psihiatre safabricējusi informāciju pacientes ambulatorajā kartē, lai “uzliktu viņu uzskaitē”: “Es esot lauzusi kāju, un man esot seksuālā disfunkcija” 8
Ko Ķīna dara ar zinātnieku, kurš patvaļīgi pasaulei atklāja Covid-19 izplatību? 60
Lasīt citas ziņas

Arī Latvijas iedzīvotājiem jau pavisam drīz, no 18. līdz 22.jūlijam, būs iespēja iepazīt Linča pasaules redzējumu viņa litogrāfijās, kas būs izstādītas “Jūrmala Art Fair 2018”, viesnīcā “Light House Hotel Jūrmala”. Izstāde interesentiem būs pieejama bez maksas.

“Vēl jo vairāk – ierobežotam interesentu lokam būs ekskluzīva iespēja interaktīva dialoga formā, izmantojot “Skype” uzdot sevi interesējošus jautājumus populārajam režisoram,” pastāstīja pasākuma organizatore Viktorija Zaiceva.

1. Vienmēr vēlējies kļūt par mākslinieku

CITI ŠOBRĪD LASA

“Pirms sāku nodarboties ar filmu uzņemšanu, es vēlējos kļūt par mākslinieku. Es biju kā traks uz gleznošanu, uz attēliem,” saka Deivids Linčs, kurš pēdējo gadu laikā aizrautīgi pievērsies litogrāfijai. Viņš ne tikai rada darbus pats, bet arī uzņem filmas par šo tehniku.

2013.gadā iznāca Linča filma, kas veltīta Parīzes litogrāfijas studijai “Idem”, kur strādājuši tādi izcili mākslinieki kā Anrī Matiss, Pablo Pikaso un Žoans Miro. Režisors kinolentē iemūžinājis visu litogrāfijas radīšanas procesu, īpašu uzmanību pievēršot mehānismu kustībai. Kopš tā laika Linčs radījis vairāk nekā 100 litogrāfiju. 2008. gadā norisinājās viņa pirmā izstāde. Francijā tapa arī mākslinieka darbu sērija “Suite de Paris”.

2. Linča tēvs reiz teicis, ka Deividam nevajadzētu audzināt bērnus

Savā autobiogrāfiskajā filmā “Mākslas dzīve” (“The Art Life”) Deivids atceras, kā pēc mācību pamešanas Bostonas koledžā viņš aizbēdzis uz visai ellišķīgu vietu Filadelfijā, kura bijusi pilna ar “tumšām un biezām” bailēm un rasu naidu. Linčam tas esot paticis. Viņš pat uzaicinājis tēvu ciemos un rādījis eksperimentus savā pagrabā – augli, kuru jaunais mākslinieks atstājis sapūšanai tikai, lai redzētu, kā tas izskatīsies; mirušo putnu kolekciju, kā arī plastikātā ietīto beigtu peli.

Mazliet vēlāk, ejot pa ielu, Linča tēvs esot pārtraucis ieilgušo klusuma brīdi un teicis: “Manuprāt, tev nevajadzētu jelkad audzināt bērnus.”

Taču galu galā Linčs ir četru bērnu tēvs, jaunākā meita piedzima vēl gluži nesen – 2012.gadā.

3. Meditācija katru dienu

Deivida Linča elki ir sirreālisti, ekspresionists Fransiss Bēkons un maģiskais reālists Edvards Hopers. Linča darbos mijiedarbojas mistika un ikdiena, sapņi un īstenība. Māksliniekam ļoti svarīga ir melnās krāsas izmantošana: “Tumsa – tas ir noslēpums. Tā mūs vilina un sauc pie sevis.” Slavenais režisors sludina transcendentālo meditāciju kā ceļu uz laimi un harmoniju, bet kā mākslinieks paliek uzticīgs savām tumšajām, iracionālajam pasaulēm.

Reklāma
Reklāma

Interese par meditāciju Linčam radās, kad viņš dzirdējis frāzi: “Tajā atrodas patiesa laime.” Tad kādā telefonsarunā viņa māsa atklājusi, ka jau pusgadu nodarbojas ar transcendentālo meditāciju. Tā 1973.gada jūlijā Deivids devās uz Losandželosas transcendentālās meditācijas centru. Kopš tā laika režisors meditē katru dienu: 20 minūtes no rīta un pēcpusdienā.

4. Idejas filmām Linčam mēdza “piespēlēt” pati dzīve

Izrādās, filmas “Ceļš uz nekurieni” (“Lost Highway”) ievada ainu Linčs “norakstījis” no kāda mistiska notikuma. Kādu rītu esot zvanījis domofons un vīrieša balss jautājusi: “Deivs?” “Un es teicu – jā,” atceras režisors. “Diks Lorencs ir miris,” teikusi balss. “Ko?” atbildējis Linčs. “Un neviena tur vairs nebija… Es nezinu, kas ir Diks Lorencs. Viss, ko zināju – viņš ir miris.”

Režisors ir arī atklājis, ka mēdz “ķert” idejas visur kur un mēģina likt tās kopā kā mazus puzles gabaliņus, līdz lauzīts ieguļas īstajā vietā un veidojas kopaina.

“Jūrmala Art Fair” varēs iepazīt 37 Linča litogrāfijas, kas tapušas pēdējos 10 gados, kad režisors uz laiku pārtrauca darbu kino, lai pievērstos savam aicinājumam mākslā. Visi darbi noformēti atbilstoši muzeju standartiem. Litogrāfijas limitētā tirāžā iekļautas arī privātkolekcijās un muzeju kolekcijās visā pasaulē. Litogrāfijās attēlotie autora psihodēliskie tēli un melnais humors neatstās vienaldzīgu nevienu. “Jūrmala Art Fair” apmeklētājiem tiks prezentētas Linča litogrāfijas paša mākslinieka muzikālo darbu pavadījumā.

Deivida Linča režisētās filmas “Lost Highway” treileris:

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.