Foto – LETA

Agronome: Karstuma dēļ augu augšanas regulatori labības laukos jālieto īpaši uzmanīgi 0

Ziemāju labības sasniegušas vārpošanas attīstības stadiju, vasarāju laukos vērojams mitruma trūkums, turklāt meteoprognozes brīdina par ieilgušu karstumu, līdz ar to zemniekiem īpaši uzmanīgi jālieto augu augšanas regulatori, informēja SIA “Baltic Agro/Tradecorp” tehniskā konsultante Dace Strautiņa

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Lasīt citas ziņas

Vairāk no mitruma trūkuma cieš vasarāji – kvieši un mieži, jo tieši veģetācijas attīstības sākuma stadijā vasarājiem jāuzņem visvairāk barības vielu no augsnes un pietiekams augsnes mitrums ir būtiski nozīmīgs. Maija sākumā aizvadītas ievērojamas nakts salnas. Ziemāji tad bija sasnieguši cerošanas attīstības stadiju, kurā augi ir mazāk noturīgi pret salu un straujām temperatūru svārstībām.

“Šo klimatisko stresu nelabvēlīgo ietekmi pastiprināja arī augu aizsardzības līdzekļu smidzinājums šajās dienās. Zemnieki darbu steigā nepievērš pietiekamu uzmanību laika apstākļiem un aizmirst izlasīt produktu lietojuma rekomendācijas,” norādīja Strautiņa.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņa arī akcentēja, ka vairumam augu aizsardzības līdzekļu efektivitāte ir atkarīga no piemērotām temperatūrām un gaisa relatīvā mitruma smidzinājuma laikā.

“Augu augšanas regulatorus nedrīkst lietot, ja kultūraugs pats ir stresa situācijā. Dažos reģionos šo abu – klimatiskā un fitotehniskā – stresu ietekmē novērota ziemas kviešu stiebru deformācija, kas var radīt ražas zudumus, jo tiks ietekmēta vedres noturība un pilnvērtīga vārpu attīstība. Graudaugu ražība un ražas kvalitāte ir atkarīga no sabalansētas mēslošanas – barības vielu nodrošinājuma, kurš pakārtots kultūraugu specifiskajām vajadzībām atbilstoši to attīstības stadijai, tomēr klimatiskie apstākļi aizvien biežāk ietekmē barības vielu uzņemšanu, radot kultūraugiem sausuma stresu, kas līdzi nes barības vielu trūkumus un kaitīgo organismu izplatību,” norādīja agronome.

Uzlabot augu sausuma noturību var, lietojot kālija un mangāna saturošus ārpussakņu mēslojumus. Aiz vien populārāki kļūst antistresanti un biostimulatori, ar kuriem var kompensēt trūkstošo barības vielu daudzumu, nepieļaut klimatiskos vai fitotehniskos stresus, uzlabot augsnes mikrobioloģisko aktivitāti, kā rezultātā, uzlabojas arī kultūraugu slimību noturība un mazinās kaitēkļu invāzijas. Tomēr, šiem mēslojumiem ir īslaicīga iedarbība. Pamata barības vielas augiem ir jāuzņem ar saknēm no augsnes un tam ir nepieciešams ūdens un mērenas temperatūras.

“Mans ieteikums zemniekiem būtu – pārdomāt lietoto mēslošanas līdzekļu veidus, to lietošanas devas un paņēmienus. Sekot līdzi augsnes auglības stāvoklim. Augu aizsardzības tehnoloģijās iekļaut arī ārpussakņu mēslojumus un antistresantus. Ja vēlaties plānoto ražību maksimāli pietuvināt potenciāli iespējamajai,jādažādo tehnoloģijas un jāizvēlas tikai kvalitatīvi mēslojumi no pazīstamiem ražotājiem un tirgotājiem,” rezumēja Strautiņa.