Kāds devums Latvijas ekonomikai no tūrisma? “Ir vērojams pieaugums!”
0
Kāds devums Latvijas ekonomikai no tūrisma? Kāda šobrīd ir kopējā situācija tūrisma jomā? Kādas iespējas, izaicinājumi? Tie ir galvenie jautājumi, ko izrunājām TV24 raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika”.
“Nupat esam saņēmuši tūrisma datus par šo vasaru no Centrālās statistikas pārvaldes. Salīdzinājumā ar 2024. gadu ir vērojams pieaugums. Joprojām Latvija ir interesants galamērķis,” pauž
Latvijas Investīciju Attīstības Aģentūras Tūrisma eksporta pakalpojumu nodaļas vadītāja Linda Ziediņa-Ērgle.
Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru Asociācijas (ALTA) valdes locekle, tūrisma aģentūras “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša papildina: “Labi atkopjas eksotiskie tirgi, nāk klāt jauni tirgi, piemēram, brazīļu tūristi, kas iepriekš Latvijā nav tik daudz redzēti. Šie tūristi bieži vien vēlas autentiskas pieredzes, piemēram, mūsu pirts rituālus un dažādus piedzīvojumus lauku vidē, kurus pilsētā nevar piedzīvot.
Runājot par tūrisma plūsmas tendencēm, asociācijas “Lauku ceļotājs” valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele vēsta: “Mums lielākie tirgi, protams, ir kaimiņi – lietuvieši un igauņi. Tūristu no Lietuvas skaits ļoti pieaudzis. Protams, nav vairs krievi – tas mums bija liels tirgus laukos. Mums bija liels tirgus arī vācieši, kas joprojām nav atgriezušies iepriekšējā – pirmskara – līmenī. Kopš sācies karš Ukrainā vācieši ir ļoti nobijušies par robežas tuvumu. Vairāk nekā jebkuras citas valsts – pat tālās valstis atkopjas daudz ātrāk nekā Vācija. Vācijā acīmredzot kopš Otrā pasaules kara vēl ir trauma, viņi negrib ne runāt ne dzirdēt ne saskarties ar to tēmu.”
Linda Ziediņa-Ērgle papildina, ka pēc Latvijas bankas sniegtās informācijas par ārvalstnieku tēriņiem redzama tendence, ka pieaug tūristu no Beļģijas un Dānijas izdevumi Latvijā. Bet, runājot par tūristiem no Vācijas, viņa turpina: “Mēs arī ļoti aktīvi strādājam ar Vācijas tirgu, nesen Latvijā viesojās Vācijas tūroperatori, mums bija kontaktbirža Rīgā, vietējiem uzņēmējiem bija iespēja satikt vācu kolēģus. Ciemiņi no Vācijas neslēpa, ka viņu klientiem ir aizspriedumi par to, vai šeit ir droši.” Pēc viņas teiktā tūrisma profesionāļi pārliecinājušies, ka Latvijā ir gan droši, gan interesanti un viņi arī domās, kā pārliecināt vācu ceļotājus atgriezties Latvijā.
Tiesa tūrismā strādājošajiem lielākās grūtības Latvijā bez ģeopolitiskās situācijas rada arī izteiktā sezonalitāte. Ieva Keiša pauž: “Runājot par sezonalitāti, domāju, ka atslēgas vārdi ir darījuma tūrisms. Ir labi, ka mums ir rudens un ziemas tūrisma produktu piedāvājumi un tie noteikti jāveido arvien vairāk, bet, ja mēs gribam nopietni aizpildīt nesezonas laiku, tad mums ir jādomā par lieliem kongresiem, lielām konferencēm. Mārketinga kampaņās jāvērš ļoti liela uzmanība uz šiem nesezonas produktiem. Jo, ja mēs agrāk varējām smuki stāstīt, ka mums ir četras sezonas, brauciet pie mums, varēsiet izbaudīt, tad tagad ļoti bieži mums ir viena sezona – vēsa vasara. Tāpēc balstīt produktu piedāvājumu tieši uz sezonalitāti mēs nevaram.”
Linda Ziediņa-Ērgle: “Ne tikai sezonalitāte ir tūrismā izaicinājums. Noteikti arī ģeopolitiskā situācija, ekonomiskā situācija un arī darbaspēka trūkums. Tūrismā problēma, ka jāiegulda darbaspēka ilgā apmācībā, kvalificēšanā un tad izrādās, ka jaunais darbinieks apmācīts tikai vasaras trim mēnešiem, kad ir klienti, pēc tam no viņa jāšķiras. Tūristi vairāk ir pie mums no jūnija līdz augustam.”
Asnāte Ziemele darbaspēka problēmu saista ar likumu aplamībām: “Mēs esam iesnieguši valdībā vēstuli par nodokļiem nepilna laika darbiniekiem – tiem, kas strādā vienu, divas vai piecas dienas mēnesī, bet par viņiem jāmaksā pilni nodokļi no minimālās algas, kas uzņēmējiem faktiski nav pavelkams. Līdz ar to noteikumi iespiež uzņēmējus pelēkajā zonā. Un tas nav risinājumus – mēs visi gribam gulēt mierīgi, maksāt nodokļus, kurus pēc loģikas pienāktos maksāt nevis, kas sanāk pēc formāli pieņemtiem normatīviem. Līdz ar to izstumtas no darba ņēmēju vides ir jaunās māmiņas, kas negrib strādāt pilnu slodzi, cilvēki, kas ir pirmspensijas vecumā un veselības dēļ varbūt nevar strādāt pilnu slodzi, cilvēki, kas ir rehabilitācijā pēc slimības. Arī bagātu vīru sievas, kas negrib strādāt katru dienu, bet dažas dienas strādātu labprāt, lai būtu, tā teikt, cilvēkos. Daudz, ļoti daudz ir tādu potenciālu darbinieku, kurus esošā likumdošana faktiski izstumj no darba tirgus. Tas ir ārkārtīgi sāpīgi, īpaši laukos. Ja vasarā mēs varam to cilvēku nodarbināt visus trīs mēnešus un maksāt pilno algu (un ne tikai minimālo, bet daudz vairāk), tad ziemā, rudenī, pavasarī tas ir neiespējami, jo varbūt viens bankets mēnesī ir, tam vajag piecus cilvēkus uz divām dienām, bet noformēt darbā nav iespējams.”
Plašāk par šo tēmu raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika”. To skatieties TV24 vai pie šī raksta portālā la.lv.
