Foto: Uldis Graudiņš

Lai nokļūtu līdz “Lidl” plauktiem, Latvijas lauksaimniekiem jāražo visaugstākās kvalitātes produkti 88

Uldis Graudiņš, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”

 

Šā gada 7. oktobrī Latvijā darbību sākušais mazumtirdzniecības veikalu tīkls Lidl aicina savus iespējamos piegādātājus – Latvijas lauku saimniekus – sertificēt saimniecības atbilstoši visaugstākajām lauksaimnieciskās ražošanas prasībām.

 

Mazumtirgotāja uzstādījums piegādātājiem

Latviju šķērsos nokrišņu zona, kas atnesīs vienu no spēcīgākajiem sniegputeņiem šoziem. Vai prognoze par vētru joprojām spēkā? 1
“Visā pasaulē cilvēki sadalīti vienos un otros, un vairs nezinu, kuri ir labie un sliktie.” Saruna ar komponistu Zigmāru Liepiņu
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
Lasīt citas ziņas

“Viens no mūsu mērķiem ir panākt to, lai produkts no lauka līdz plauktam nonāktu 24 stundu laikā, tāpēc Lidl vienmēr veido sadarbību ar vietējiem ražotājiem un piegādātājiem. Tas mums ļauj nodrošināt to, ka veikalos piedāvātie produkti vienmēr ir maksimāli svaigi,” teic Lidl korporatīvās komunikācijas vadītāja Latvijā un Igaunijā Dana Hasana.

Viņa uzsver – GLOBALG.A.P sertifikāts ir viena no šā mazumtirgotāja pamatprasībām lauksaimniecības produktu piegādātājiem. Par pārējiem kvalitātes sertifikātiem un kritērijiem tiekot runāts ar katru ražotāju individuāli atbilstoši produkta specifikai. D. Hasana stāsta, ka vēl pirms sadarbības sākšanas sarunu gaitā kopīgi ar ražotāju izveido plānu, kā konkrētais uzņēmums sasniegs Lidl kvalitātes prasības.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Ir uzņēmumi, kas ir jau pilnībā gatavi izpildīt mūsu kvalitātes prasības. Citos uzņēmumos nepieciešams laiks, lai veiktu ražošanas procesu modernizācijas darbus vai lai tie iegūtu starptautiski atzītus kvalitātes sertifikātus. Katrs piegādātājs mums ir īpašs. Vēl pirms sadarbības uzsākšanas Lidl veic īpašus kvalitātes auditus konkrētajā ražotnē, un tikai tad, ja rezultāti ir pozitīvi, sākam sarunas par tālāku sadarbību.

Jāatzīst, ka vairāki iecerētie sadarbības projekti Latvijā neīstenojās tāpēc, ka vietējie ražotāji nebija ieinteresēti ieguldīt laiku un naudu starptautiskā kvalitātes līmeņa sasniegšanā,” sadarbības nosacījumus komentē D. Hasana.

Lidl kvalitātes vadības sistēmas ietvaros pastāvīgi notiekot dialogs ar ražotājiem un piegādātājiem. Privāto zīmolu produktiem mazumtirgotājs kopā ar piegādātājiem nosaka stingrus produktu kvalitātes kritērijus, ko konsekventi un visā sadarbības laikā Lidl eksperti un neatkarīgas testēšanas organizācijas pārbauda. Šādas pārbaudes varot notikt, arī iepriekš tās nepiesakot.

Savukārt augļiem un dārzeņiem papildus svaiguma un kvalitātes pārbaudēm Lidl pievērš lielu uzmanību arī pesticīdu atliekvielām tajos. Piemēram, izlases kārtībā augļus un dārzeņus sūta uz neatkarīgiem testēšanas institūtiem Vācijā, lai laboratoriskos izmeklējumos jeb analīzēs pārbaudītu pesticīdu atliekvielu daudzumu un pārliecinātos, vai tas atbilst uzņēmuma prasībām.

“Pesticīdu atliekvielu pieļaujamais daudzums (ne lielāks par trešdaļu no ES un Latvijas likumdošanā noteiktajiem apjomiem) ir viena no Lidl prasībām, kas demonstrē mūsu apņemšanos panākt aizvien mazāku pesticīdu izmantošanu pārtikā,” uzsver D. Hasana.

 

Vairāk nekā 20 Latvijas ražotāju

Latvijā ražotu produktu Lidl 15 veikalos patlaban ir uzkrītoši maz. Lidl Latvija valdes priekšsēdētājs Jākobs Jozefsons Agro Topam stāstīja, ka uzņēmums neatklāj savus piegādātājus. Veikalu plauktos pircējs atradīs AS Tukuma piens, gaļas pārstrādes uzņēmuma Nākotne, zivju pārstrādes uzņēmuma Karavela un citu ražotāju produktus. Parasti gan ar Lidl zīmolu.

Dārzeņu stendā uzkrītoši daudz ir Lietuvā audzēto dārzeņu un kartupeļu, tomēr varot atrast arī Latvijā audzētos sviesta ķirbjus, gurķus un ķiplokus. D. Hasana teic, ka izaicinājumi vietējiem ražotājiem varētu būt mazais pesticīdu atliekvielu daudzums augļos un lielie piegādes daudzumi.

Nokļūšana Lidl veikalu plauktos vienlaikus esot iespēja pārdot Latvijā ražotos produktus 11 000 veikalos daudzās valstīs. Izaicinājums, visticamāk, ir arī iepirkuma cenas, kas šā tirgotāja veikalos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem varētu būt neierasti zemas.

D. Hasana teic, ka daudzus pircējiem piedāvātos sezonālos dārzeņus, gaļas, piena un mīklas produktus jau patlaban audzē vai ražo Latvijā.

“Lielāko daļu šo Latvijā ražoto produktu mūsu veikalos pārdod ar Lidl privāto preču zīmoliem. Jāņem vērā, ka ziema Latvijā nav īpaši piemērota dārzeņu un augļu audzēšanai, tāpēc lielāku vietējo sezonālo produktu piedāvājumu mūsu pircēji gluži objektīvu iemeslu dēļ pamanīs nākamajā gadā jaunās sezonas laikā,” tā D. Hasana.

 

Kā tikt pie GLOBALG.A.P.

Edīte Strazdiņa, GLOBALG.A.P. vadošā klientu menedžere Baltijas valstīs, Centrālāzijā, Krievijā un Ukrainā, teic, ka GLOBALG.A.P. ir lauku saimnieku nodrošināšanas programma, kas patērētāju prasības pārvērš labā lauksaimniecības praksē.

“Pēc būtības tas ir pamatīgs mācību un kvalifikācijas uzlabošanas process. Standartā faktiski viss ir ierakstīts un pateikts priekšā. Visas darbības, kas saimniekam jāveic, ir balstītas uz saimniecības risku izvērtējumu, sākot no lauka un beidzot ar glabātavu. Svarīgi, lai saimnieks izveido kontroles sistēmu un regulāri to pilda.

Sertifikāta iegūšanas procesā saimniekam uzdotie jautājumi liek izvērtēt – vai viņa īstenotā darbība, tehnoloģija ir pareizā, vai ir metodes, kas ļauj darboties lētāk un vienkāršāk. Šīs lietas liek domāt, uzskaitīt gan pašu, gan arī darbinieku ieguldīto darbu, reālās izmaksas un darboties pie optimizācijas programmām, lai lauksaimnieks būtu ieguvējs. Sertifikācija nozīmē labumus pašam lauksaimniekam un tikai pēc tam pircējam,” skaidro E. Strazdiņa.

Ja izlemts iegūt GLOBALG.A.P. sertifikātu, jāvēršas LLKC vai pie tāda paša nosaukuma organizācijas, kuru Latvijā pārstāv E. Strazdiņa.

 

Latvijā septiņi, Lietuvā – 28

Latvijā patlaban GLOBALG.A.P. sertifikātus ir saņēmuši septiņi uzņēmumi, tostarp ogu audzētāji Very Berry, Arosa, dārzeņu audzētājs Dimdiņi, cūkkopības nozares uzņēmums SIA Ulbroka, trīs vairumtirdzniecības uzņēmumi, kas izpildījuši ar šo sertifikātu sertificēto produktu izplatīšanas prasības.

“Ļoti maz, tomēr zinu, ka diezgan daudz saimniecību ir sākušas šā sertifikāta ieguves procesu. Patlaban ļoti labi darbojas GLOBALG.A.P. projektam piesaistītie LLKC konsultanti. Viņi palīdz saimniekiem ieviest šo standartu. Interese patiešām ir salīdzinoši liela. Uzņēmumi saprot – lai paplašinātu vietu tirgū, lai tiktu līdz veikaliem, ir vajadzīgs GLOBALG.A.P. standarts,” tā E. Strazdiņa.

Salīdzinājumam – Lietuvā GLOBALG.A.P. sertifikātu ir saņēmuši 28 uzņēmumi. Arī veikalu tīkls Rimi patlaban sāk piegādātājiem pieprasīt šo sertifikātu.

E. Strazdiņa paredz – nākotnē aizvien vairāk Latvijas lauksaimnieku izpildīs augstās prasības un iegūs GLOBALG.A.P. sertifikātu.

“Visā pasaulē uzņēmumi piegādā produktus veikalu tīkliem, skolām un bērnudārziem, un viņi zina, ka ir jāapgūst šīs kvalitātes lietas. Ir jābūt drošam, ka “es zinu, ko daru savā saimniecībā”, un “es zinu” nenozīmē vien iestādīt, mēslot, miglot un novākt. Tas nozīmē, ka “es zinu daudz vairāk”, visas nianses, kā to paveikt pareizi, dabai saudzīgāk un pat lētāk,” saka E. Strazdiņa.

 

Sola plašāku sadarbību

Augot Lidl veikalu tīklam, būšot arī gatavība veidot plašāku sadarbību ar aizvien lielāku vietējo ražotāju skaitu. Daudzi piegādātāji citās Eiropas valstīs ir attīstījušies, pilnveidojuši savas kvalitātes prasības un auguši kopā ar Lidl, tādējādi arī atvēruši sev plašākus noieta tirgus.

Lidl esot pozitīvi noskaņots un gatavs strādāt kopā ar potenciālu vietējo ražotāju, lai palīdzētu tam ceļā uz augsto kvalitātes prasību izpildi. Daudzi no starptautiskajiem Lidl piegādātājiem ir sertificēti saskaņā ar pasaulē atzītiem pārtikas standartiem – International Food Standard (IFS), Lielbritānijas mazumtirgotāju asociācijas BRC standartiem un citiem.

Arī bioloģisko produktu ražošanā vai godīgas tirdzniecības jomā ir vajadzīgi īpaši sertifikāti. Šādu sertifikātu iegūšana Latvijas ražotājiem ne tikai paverot durvis uz Lidl veikaliem, bet arī rada iespējas attīstīt starptautisku eksportu.

“Mēs sadarbojamies vienīgi ar partneriem, kam ir tikpat augsti kvalitātes standarti kā mums. Aicinām savus partnerus izprast mūsu prasības, kas attiecas uz augstu produktu kvalitāti, labiem cilvēku darba apstākļiem un atbildību par dabas aizsardzību. Visiem mūsu sadarbības partneriem jāparaksta un jāievēro Lidl Rīcības kodekss (Code of Conduct). Tajā noteikts, kā mūsu uzņēmums un mūsu partneri sasniedz augstu kvalitāti sociāli atbildīgā, ekoloģiskā un godīgā ceļā,” teic D. Hasana.

 

Komentārs

Gundega Sauškina, SIA Very Berry valdes priekšsēdētāja: – Mūsu uzņēmums 2006. gadā pirmais Latvijā saņēma GLOBALG.A.P. sertifikātu. Togad izaudzējām lielu ražu, un tās eksportam uz Angliju vajadzēja GLOBALG.A.P. sertifikātu. Ik gadu to atjaunojam. Pati kārtoju dokumentus, tāpēc kopējās izmaksas ir 1500 eiro. Ja piesaistītu ekspertu, tās būtu divas reizes lielākas.

Jā, dokumentu gatavošana sertifikāta uzturēšanai prasa laiku, ir neliels stress, tomēr, no cita skatpunkta raugoties, ar šo sertifikātu mēs sakārtojam savu uzņēmumu, izejam cauri visiem procesiem.

Arī Lidl eksperti veica pie mums auditu, aptuveni gadu veicām piegāžu simulācijas veikalam. Piegādājām gan ogas, gan arī vedām tukšas kastes. Veikals izvirzīja prasības etiķetēm, pirkām jaunu etiķešu drukātāju, kā arī Lidl kastes.

Savu ogu analīzes veicam Vācijā, kur var noteikt 600 dažādu pesticīdu atliekvielas. Pirmajām kravām arī Lidl veica analīzes. Lidl ir diezgan sarežģīta dokumentu aprite, sarežģītāka nekā Rimi un Maxima veikalu tīklā. Saimniekiem, kas nav sadarbojušies ar Rimi un Maxima, tā būs diezgan liela ķīniešu ābece.

Lidl atrada un uzrunāja mūs. Pārdodam šā zīmola veikaliem caur kooperatīvu Baltijas ogu kompānija svaigas dzērvenes. Ar cenu esam apmierināti. Lidl par mūsu piedāvāto cenu nediskutēja. Kolēģi Vācijā stāstīja par tādu pašu attieksmi pret augļiem un dārzeņiem arī viņu valstī. Ražojam arī sulas, tomēr to veikalu plauktos nav. Lidl veikalos tikt, pašam kaut ko piedāvājot, nevar. Ļoti žēl, ka patlaban svaigos un arī citus produktus Lidl piegādā maz Latvijas ražotāju.

SAISTĪTIE RAKSTI

Sarunās ar veikalu tīkla pārstāvjiem saņēmām apliecinājumu, ka pēc veiksmīga sadarbības perioda Latvijā audzētās ogas varēs pārdot arī citu valstu veikalos. Tā ir mūsu lielā cerība. Latvija patlaban ir trešā lielākā dzērveņu audzētājvalsts pasaulē.

Vācijā veikalos pārdod ASV un Kanādā audzētās dzērvenes, kas pēc izskata ir sliktākas nekā Latvijas ogas, kuras pavisam audzējam aptuveni 170 ha platībā un vācam aptuveni 0,5 milj. tonnu lielu ražu. Protams, lai šo jauno eksporta tirgu iegūtu, zemniekiem ir jārūpējas par produkta augstu kvalitāti.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Mazdārziņus vairs nevajag? Ģimenes palīgsaimniecībām izmanto tikai pusi no pašvaldību iznomājamās zemes
Ganāmpulku skaits sarūk, izslaukumi pieaug: piena nozare pārmaiņu priekšā 18
Sasteigta, pavirša, nesaprotama un ar mērķi likvidēt darbavietas – tādu mežziņi redz jauno VMD reformu 46
Sēklas un stādi kļūs dārgāki: kam gaidāms straujākais cenas kāpums? 14
Latviju šķērsos nokrišņu zona, kas atnesīs vienu no spēcīgākajiem sniegputeņiem šoziem. Vai prognoze par vētru joprojām spēkā? 1
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
“Saslimu ar kovidu, bet testu nodevu tikai pēc nedēļas. No kuras dienas sāk skaitīt karantīnu?” Uz skatītājas jautājumu atbild Stella Lapiņa 26
“Visā pasaulē cilvēki sadalīti vienos un otros, un vairs nezinu, kuri ir labie un sliktie.” Saruna ar komponistu Zigmāru Liepiņu
Ja pārdod mašīnu – vai jāmaksā valstij nodoklis? 18
Lasīt citas ziņas
Iestājoties atkusnim, sācies kļavu sulu laiks. Daži saimnieki jau paguvuši satecināt šo koku saldeno sulu 6
Atsevišķiem lauksaimniecības zemju īpašumiem šogad var mainīties kadastrālā vērtība 10
Ziema būs jāpārcieš ne tikai cilvēkiem, bet arī dārza augiem. Kas ietekmē augļu koku ziemcietību? 1
Skatītājs jautā: Kāpēc cenas salīdzinām ar Eiropas cenām, bet nerunājam par algu starpību? 75
“Zinātnieki spēj modelēt meža nākotni,” atklāj mežzinātņu doktors Jurģis Jansons 16
“Rita visus dripelējusi un mācījusi, kā pareizi darbs darāms.” Kā saglabāt priežu mežus piejūrā? 6
Īrijā vairs nav jādistancējas. Kā aizvadīta pirmā “brīvlaišanas” nedēļa?
Lasītājs: Saslimu ar kovidu, visas laboratorijas atteicās atbraukt uztaisīt testu, tagad sertifikāta man nav. Kurš atmaksās zaudējumus un uzņemsies atbildību? 35
Tagad gan braukt pa ceļu, gan lidot debesīs! Apstiprināts profesora izgudrojums, kas nākotnē mainīs pārvietošanos
“Man šis gadījums izskatās pēc politiskās korupcijas,” Andris Bite par labas gribas atlīdzinājumu ebrejiem
“Šoferu dēlu” laiki atgriežas? Ministru birojos nonāk partijas biedri un citi pietuvinātie 34
Tengizs Gogotišvili: Paldies Putinam, kurš licis Rietumiem aptvert draudu bīstamību un pirmo reizi 30 gados apsvērt militāru pretdarbību
Slimo gan vakcinētie, gan nevakcinētie: aicina atcelt Covid-19 sertifikāta prasību tirdzniecības centros 2
Lielākie pabalsti – azartspēlēm. Cik ētiski ir valstij atbalstīt azartspēļu uzņēmumus?
“Represiju dēļ latgalieši to tik sapņo kā atdalīties no Latvijas un pievienoties Krievijai!” Ko par mums raksta Krievijas propagandas mediji 295
“Pa logu izmeta 400 mārciņu pieprasīto kukuli un ar 137 km/h bēga no kolēģiem!” Kā Jevgeņijs Rēzeknē atmaskoja uzmācīgos un negodīgos ceļu policistus 23
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
Rīgu pārņēmis omikrons. Ko vēl atklāj novērojumi Latvijas pilsētu notekūdeņos? 48
Skatītāja: Uztaisiet šovu, lai prezidents un ministri parāda, kā izdzīvot ar 283 eiro mēnesī 248
Ja pārdod mašīnu – vai jāmaksā valstij nodoklis? 18
“Gobzems apkauno nevis sevi, bet savus vecākus,” Kreituse asi kritizē politiķi 142
VIDEO. “Tā procedūra ir ļoti nopietna, jo dibens jau nav tā mazākā ķermeņa daļa”: Olga Kambala ar injekcijām tiek pie smukākas pēcpuses
Siera pīrāgs Čanapuri
Slimnīcas vadītājs: Liedzot augstskolām uzņemt rezidentus par maksu, slimnīcās aizvien vairāk trūks speciālistu
18:11
Rinkēvičs: Grūti vērtēt vienošanos par pamieru starp Krieviju un Ukrainu, nezinot, kā to pildīs
18:03
Īrijā vairs nav jādistancējas. Kā aizvadīta pirmā “brīvlaišanas” nedēļa?
16:26