SIA “Kronis” vadītājs Aivars Svarenieks: “Pēc viena jauna veikalu tīkla ienākšanas Latvijā un enerģijas sadārdzinājuma situācija ir tāda, ka dažus produktus jau nākas ražot tuvu pašizmaksai vai pat zem tās.”
SIA “Kronis” vadītājs Aivars Svarenieks: “Pēc viena jauna veikalu tīkla ienākšanas Latvijā un enerģijas sadārdzinājuma situācija ir tāda, ka dažus produktus jau nākas ražot tuvu pašizmaksai vai pat zem tās.”
Foto: Timurs Subhankulovs

“Pēc “Lidl” ienākšanas Latvijā un enerģijas sadārdzinājuma dažus produktus nākas ražot tuvu pašizmaksai vai pat zem tās,” atklāj uzņēmējs Svarenieks 75

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Vai Putinam varētu būt dubultnieki? Komentē Rajevs
“Es, cilvēks, kurš dzimis Sibīrijā un kuram kabatā represēto apliecība?” Krištopans atbild uz pārmetumiem par viņa partijas nostāju
“Pret Krieviju, lai kā to negribētos atzīt, ir visa pasaule!”: propagandas TV kanālā militārais eksperts ieskicē bēdīgas nākotnes perspektīvas
Lasīt citas ziņas

 

Pārtikas ražotājs SIA “Kronis” pērn sasniedzis vēsturē lielāko apgrozījumu, taču šogad uzņēmumam nākas saskarties ar vairākiem lieliem izaicinājumiem. Par to, kā izdevies iekļūt starptautiskā veikalu tīklā un kā noris darbs strauji augošo cenu fonā, stāsta SIA “Kronis” vadītājs Aivars Svarenieks.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Kā sokas “Kronim” šajā izaicinājumu pilnajā laikā, kad valda pandēmija, aug resursu cenas, bija “Brexit”?

A. Svarenieks: Laiks ir sarežģīts. Pie epidemioloģiskajiem apstākļiem visi jau ir pieraduši, bet pasaulē bažas raisa drudžainā situācija un pasūtīto preču piegāžu kavēšanās, kā arī izmaksu kāpums. Savukārt no lielveikalu puses nav redzama nekāda vēlēšanās izprast šo situāciju. Pēc viena jauna veikalu tīkla ienākšanas Latvijā un enerģijas sadārdzinājuma situ­ācija ir tāda, ka dažus produktus jau nākas ražot tuvu pašizmaksai vai pat zem tās.

 

Esmu pamanījusi, ka tikko ienākušā veikalu tīkla “Lidl” plauktos gozējas arī “Kroņa” zaļie zirnīši. Kurš kuru atrada?

Tā bija apstākļu sakritība. Latvijā ir maz tādu uzņēmumu, kas nepieder kādam lielam ražošanas tīklam. Esam viens no retajiem, ar ko var vienoties tieši, nevis caur mātesuzņēmumu. Esam sasnieguši līmeni, lai izpildītu visas prasības, taču vēl daudz jāstrādā. Nav salīdzināmi arī izmēri – esam kā ods pret ziloni.

Ražošana notiek gan Bauskā, gan Kocēnos bijušajā ražotnē “Milda”, kuru tagad apsaimniekojam. Tas ļauj mums būt konkurētspējīgiem Latvijas tirgū un saglabāt plašu produktu portfeli, ar ko varam būt pievilcīgi veikalu tīkliem. Taču, ja Latvijā ienāk viens liels globāls spēlētājs, tad pārējie uzņēmumi maina savu rīcību. Sarežģītākais, ka, pieaugot resursu cenām, veikalu tīkli neļauj pacelt cenas un veidojas ļoti sarežģīta situācija. Nedomāju, ka nākamgad būs labāk – izmaksas turpina pieaugt, bet pārdošana Latvijā tikai samazinās.

 

Vai tas nozīmē, ka jāiet ārpus Latvijas?

Jā, jāskatās uz lielākiem tirgiem un attīstību, un tas ir izaicinājums. Mēs raugāmies uz Eiropas tirgu, bet saglabājam savu klātbūtni arī Krievijā, neskatoties uz grūtībām ar norēķiniem. Lai varētu strādāt Eiropā, pēdējo divu gadu laikā esam nopietni investējuši iekārtās un jaunā iepakojumā – stāvpakās, kuras daudz vieglāk pārvadāt nekā produkciju stikla iepakojumā. Šo projektu sākām paši, bet pēc tam bija grantu projekts no Latvijas armijas. Piedalījāmies konkursā un līdz gada beigām Latvijas armijai piegādāsim deviņus produktus karavīru pārtikas pakām. Papildus produktiem mums jāpiegādā arī sildelements, ko esam pasūtījuši kādā ASV rūpnīcā, taču diemžēl ar to ir aizkavēšanās pandēmijas dēļ.

 

Vai šos jaunos produktus izstrādājuši “Kroņa” speciālisti?

Tie izstrādāti kopīgi ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultāti saskaņā ar nolikumu un noteiktu specifikāciju, lai ēdienam būtu maksimāla uzturvērtība. Tie ir dažādi sabalansēti pamatēdieni – rīsi ar gaļu, zirņi ar gaļu un citi, kas paredzēti karavīru ēdināšanai pastiprinātas slodzes apstākļos. Šis ir tikai pirmais solis. Izstrādāto produktu derīguma termiņš ir trīs gadi, bet sadarbības partneris vēlas vēl daudz garāku derīguma termiņu. Šo produktu ražošanā arī maksimāli izmantojam vietējās izejvielas.

Foto: Timurs Subhankulovs

Vai šāda pārtika būs pieejama arī veikalos ikdienas patēriņam?

Noteikti. Līdz šim stāvpakās ražojām zupas veikaliem, bet vēl neesam nonākuši līdz tam, lai piedāvātu jaunos produktus. Šis nav labākais laiks jauniem piedāvājumiem veikaliem, jo pēc jaunā tirgus dalībnieka ienākšanas visi lielveikalu tīkli savu sortimentu sašaurina. Pircējiem jārēķinās ar to, ka plašs produktu klāsts būs pieejams lielajos veikalos, bet mazākos gan ne. Šobrīd ražojam 120 produktu veidus, taču, redzot sortimenta pārskatīšanu veikalos, arī mums tas būs jādara. 2022. gadā sortiments noteikti samazināsies. Turklāt jārēķinās, ka šobrīd tiek ieviesta arī dzērienu iepakojuma depozīta sistēma. Mums ir daži nektāri, kas fasēti pudelēs – tie savulaik ieguvuši pat medaļas, bet tagad tos, visticamāk, pārstāsim ražot. To ražošanas apjoms ir neliels, veikali tos izņem no sortimenta, un depozīta sistēmas ieviešanas dēļ šo situ­āciju ir grūti atrisināt.

 

Daļa ražotāju jau izveidojuši tiešsaistes veikalus. Vai “Kronis” rīkosies līdzīgi?

Jaunos produktus stāvpakās noteikti var pārdot internetveikalā. Visticamāk, to darīsim, bet sadarbībā ar kādu partneri. Esam neliels uzņēmums un paši savu internetveikalu neplānojam veidot.

 

Kā Covid-19 pandēmija ietekmējusi uzņēmumu? Citi pārtikas nozares uzņēmumi neslēpj, ka pieprasījums pēc to produkcijas strauji pieaudzis…

Pašā sākumā pandēmijas pirmo divu mēnešu laikā pārdošana pieauga par 50%. Tagad jau esam pieraduši un ažiotāžas vairs nav. Toties preču piegādes gan ir drudžainas. Ražojot 120 produktus, nepieciešamas vismaz 300 izejvielas, un kādas no tām vienmēr trūkst. Breksita dēļ Anglijas rūpnīcas piegādes veic 3–4 mēnešu laikā, kas ir daudz ilgāk nekā iepriekš. Vienas specifiskas izejvielas piegāde ir īpaši apgrūtināta.

 

Vai vietējo izejvielu pietiek?

Bauskas apkārtnē ir daudz zemnieku, kas speciāli mums audzē gurķus vai ķiplokus, ko nevar teikt par Valmieras pusi. Tādēļ ar laiku specializēsimies – zupas un gatavos ēdienus ražosim Bauskā, bet dažādas mērces – Kocēnos. Katrā vietā būs nepieciešami savi piegādātāji. Zaļos zirnīšus Latvijā gan neviens vairs neaudzē. Var jau būt, ka tagad pēc zaļināšanas prasību ieviešanas, kad krustzieži būtu jāaudzē vairāk, kāds zemnieks to sadūšosies darīt.

Arī ražotājiem nākamajos gados būs jāvirzās uz klimatneitralitāti…

Mūsu ražošanā viss lielākoties balstās uz tvaiku, kas darbina pārējās iekārtas. Bauskā strādājam ar dabasgāzi un to turpināsim darīt. Savukārt Kocēnu ražotnē turpinām dabasgāzes ierīkošanu, bet pagaidām darbojamies ar akmeņoglēm, kas neapmierina vietējos iedzīvotājus. Augsto resursu cenu dēļ jau šobrīd esam sprukās – ir ļoti sarežģīti iekļauties pašizmaksā. Piegādātājiem, kas specializējušies uz izejvielām, ir vieglāk pacelt cenas, bet mēs to nevaram. Pēc mēneša mums var pateikt – šis produkts par tādu cenu vairs nav vajadzīgs.

 

Kā valsts var palīdzēt uzņēmējiem laikā, kad ir tik straujš energoresursu un citu resursu cenu kāpums?

Valsts uzdevums ir nevis palīdzēt, bet mazāk traucēt. Uzņēmējdarbības veicināšana Latvijā nekad nav bijusi cieņā, bet traucēšana gan. Ja lokdauna laikā nestrādās kāds uzņēmums, bet būs jāatrod kāds specifisks gul­tnis, būs problēmas. Visi procesi ir saistīti. Ražošanā nav iespējams strādāt no mājām. Ja ražošanā notiek kas neparedzēts un vajadzīgas specifiskas detaļas, kuru piegāde kavējas, tad kavējas arī galarezultāts. Tas jau sākumā bija redzams ar vieglprātīgi nopirktām maskām, kur lēmumi tika pieņemti kabinetos, nespējot izvērtēt reālo situāciju. Bet tas rada milzīgus zaudējumus valstij, proti, mums.

 

Spriežot pēc finanšu datiem, esat sasnieguši vēsturiski lielāko apgrozījumu. Kā tas ir izdevies?

Katru gadu palielinām apgrozījumu saprātīgās robežās – par 5–10%. Šāds pieaugums plānots arī šogad, bet nākamais gads gan būs izaicinājumiem pilns. Vērojams liels cenu kāpums, ir ienācis jauns tirdzniecības tīkls, un nezinām, kāda būs situācija ar pandēmiju. Pagaidām nav saprotams, kā varētu nostabilizēties veikalu tīklu savstarpējā politika. Ir tirgus līderi, bet darbojas arī vairāki mazāki tīkli, kuriem pietrūkst savas izteiktas tirdzniecības politikas. Esam ierauti veikalu savstarpējās cīņās par vietējo pircēju un nākamajā gadā situācija var būt ļoti mainīga. Jautājums – kurš no tīkliem uzvarēs. Pašlaik pircējs ir eiforijā par atlaidēm, bet nevar zināt, cik ilgi tas turpināsies. Domāju, ka notiks tirgus pārdale un koncentrācija.

 

Esat vietējā kapitāla uzņēmums ar savu specifisku tirgus nišu. Laikā, kad globalizācija visus ietekmē aizvien vairāk, tas nav vienkārši.

SAISTĪTIE RAKSTI

Šis process turpināsies, to redzam ar jaunā tirgotāja ienākšanu. Skaidrs, ka ne visi izdzīvos. Diezgan tuvredzīgi ir aicināt cilvēkus nodarboties ar mājražošanu. Ģimenes, kas to darīs, savu produkciju pārdos tirdziņos, un nevajag iedomāties, ka šie produkti nonāks līdz kādam tirdzniecības tīklam. Tas ir nereāli, jo viņu prasības ir ļoti grūti izpildīt. Ja kāda ģimene ar māj­ražošanu var izdzīvot un nopelnīt, tad labi, bet ekonomika grozīsies ap lielajiem uzņēmumiem, kam apkārt veidosies satelīti, kas piegādās dažādas preces un izejvielas.

Atceros, kā pirms daudziem gadiem slēdzu līgumu ar “Rimi”, kas tikko bija ienācis Latvijā. Daudzi vietējie uzņēmēji smējās par mani, un visiem likās, ka tas ir nepareizi. Bet, strādājot ar spēcīgāku partneri, var uzlabot zināšanas, kvalitāti un uzņēmuma spēju pelnīt ilgtermiņā. Toreiz bija tūkstošiem mazu veikalu, ar kuriem strādāt bija vieglāk. Taču šobrīd daudzi ražotāji vairs nepastāv, jo viņu izvēle bija strādāt ar mazajiem veikaliem, nevis lielveikaliem ar to paaugstinātām prasībām.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Vai Putinam varētu būt dubultnieki? Komentē Rajevs
“Es, cilvēks, kurš dzimis Sibīrijā un kuram kabatā represēto apliecība?” Krištopans atbild uz pārmetumiem par viņa partijas nostāju
“Pret Krieviju, lai kā to negribētos atzīt, ir visa pasaule!”: propagandas TV kanālā militārais eksperts ieskicē bēdīgas nākotnes perspektīvas
VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
FOTO. Ambera Hērda tiesā atzinusies, ka tomēr neziedoja labdarībai 7 miljonus, ko saņēma no Depa, bet pie tā vainīgs esot tieši viņš
Lasīt citas ziņas
“Ir sliktas ziņas – karavīri tika aizvesti ar mašīnām, kas pārvadā noziedzniekus” – Rajevs par aktuālo Mariupolē
NA ekonomikas ministra amatam virzīs Ilzi Indriksoni
Vai Putinam varētu būt dubultnieki? Komentē Rajevs
EK apņemas nepieļaut finansējuma nepietiekamību Ukrainā
NA ekonomikas ministra amatam virzīs Ilzi Indriksoni
22:22
Kijivā darbu atsāk ASV vēstniecība
22:18
Egila Līcīša feļetons: Dziļās sērās Marija laida ziņu – premjers nolēmis mani neatbalstīt, tāpēc demisionēju
22:05
Māris Gulbis: Ja turpināsim maksāt ukraiņu bēgļiem, mēs atņemsim naudu sev
Turcija bloķējusi Somijas un Zviedrijas uzņemšanu NATO
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu
Valdis Keris: Veselības ministra katra diena amatā ir kā nagla veselības nozares zārkā
Apkure dārga, pārtikas cenas aug, iedzīvotāji ir pamatīgas bedres priekšā, bet valdībai nav izdzīvošanas plāna
Kariņš parakstījis rīkojumu par Vitenberga demisiju
“Es, cilvēks, kurš dzimis Sibīrijā un kuram kabatā represēto apliecība?” Krištopans atbild uz pārmetumiem par viņa partijas nostāju
FOTO. Ambera Hērda tiesā atzinusies, ka tomēr neziedoja labdarībai 7 miljonus, ko saņēma no Depa, bet pie tā vainīgs esot tieši viņš
Skatītāja neizpratnē: “No latviešu valodas ne smakas! Daugavpils viesnīcas TV tikai krievu kanāli!”
VIDEO. “Plēsēji te ir bijuši?”: Baibu Sipenieci-Gavari no rīta mājās sagaida nepatīkams pārsteigums
Aija Šmidre: Man ir kauns, ka Latvijā joprojām eksistē nepilsoņu pases
Ceturtdien vietām Latvijā līs
VIDEO. Kurzemē kādas ģimenes mājā apmetusies vāvere ar sešiem mazuļiem
Vai VM ir izstrādājusi scenārijus potenciālu Covid-19 uzliesmojumu gadījumā?
“Ukraiņu varoņi Ukrainai ir vajadzīgi dzīvi,” Zelenskis par “Azovstaļ”
Rīgas dome pārdēvē Maskavas dārzu par Latgales parku
Nosauc ceļu posmus, pa kuriem no 20.maija varēs braukt ar 110 km/h ātrumu
VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
Apinis: Kariņ, ļauj Pavļutam turpināt Golubevas darbu, paņems vēl Juhņēviču līdz, lai vada dzeloņdrāšu iepirkuma biroju
Gaidāms ļoti liels finansiālais šoks, miljoniem cilvēku kļūs nabadzīgāki – brīdina Anglijas Bankas vadītājs
Bijušais iekšlietu ministrs Gulbis: Golubevai nevajadzēja pamest valsti
FOTO. “Tērps pa tiešo no Maskavas pasūtīts?”: Jolantas Gulbes-Paškevicas apģērbs soctīklos izraisa “vētru”
Sēj salātus, stāda zemenes un vasaras puķes. Kas darāms dārzā no 17. līdz 23.maijam?