Aizliegums izgāzies? Kā nedēļu ilgā eksperimentā bez problēmām joprojām var iegādāties 20 nelegālus veipus 0
Autors: Mārtiņš Otto
Veipu piegāde stundas laikā, paciņa pakomātā vienas dienas laikā pat brīvdienās un nikotīna spilventiņi ar vājprātīgu nikotīna koncentrāciju. Tas viss sagādāts nedēļas laikā, neskatoties uz striktajiem aizliegumiem. Papētīsim, kā un vai darbojas aizliegumi.
Pagājis jau teju pusotrs gads, kopš stājās spēkā aizliegums Latvijas tirgū pārdot elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus. Arī pīpmaņu vecuma ierobežojums tika paaugstināts līdz 20 gadiem.
Man kā divu puiku tēvam ir ļoti aktuāli saprast, vai šis aizliegums strādā, vai tas ir nesis cerētos augļus “gardo pīpju” nepieejamībā vai, gluži otrādi, veicinājis nelegālo tirgu un to pieejamību visiem. Šajā eksperimentā papētīsim šo jautājumu.
Vairāku gadu garumā par šo aizliegumu šķēpus lauza ārsti, politiķi, policijas un muitas pārstāvji, narkologi, dažādi speciālisti un daudzi citi, līdz viss kulminēja 2024. gada janvārī, kad Saeima galīgajā lasījumā pieņēma apjomīgos Tabakas aprites likuma grozījumus, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī.
“Ievērojams skaits cilvēku kļūst par nikotīna atkarīgajiem, vēl pat nesasniedzot pilngadību. Mums ir jādara viss iespējamais, lai pasargātu bērnu un jauniešu veselību,” tā toreiz par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS).
Gudri, hehe, runāt – nav malku cirst. Ir pagājis teju pusotrs gads, un paskatīsimies, cik pieejamas ir šīs lietas.
Sāku ar gaužām vienkāršu lietu – palūdzu savam trīspadsmitgadniekam pamēģināt iegādāties elektronisko smēķēšanas šķidrumu legālā tirdzniecības vietā, visiem zināmajos “Saltiņos” bet, kā jau bija paredzams, pārdevējs, redzot tuvojamies sīci, jau no desmit metru attāluma ar roku parādīja citu virzienu. Paldies.
Zināt, ir tādas vietas lielveikalos, kur var iegādāties “IQOS” karsējamās tabakas izstrādājumus un iekārtas tiem, kā arī uz vietas uzpīpēt šo brīnumu? Tad nu ar savu nepilngadīgo malaci devāmies iekšā, bet tā arī neiegājām – konsultants momentā norādīja, ka ieeja ir tikai no 20 gadiem, un vai nu sīcis pagaida pie ieejas savu dumjo un bezatbildīgo tēvu, vai arī tinas prom abi divi. Tas labi – šeit arī viss kārtībā.
Bet manam sīcim, tāpat kā daudziem, ir telefons un tajā ir aplikācijas. Tikties ar svešiniekiem mazajam ļaut negrasos, tāpat kā mācīt muļķības, tāpēc tālāk pats. Tad nu veru vaļā savu Telegram aplikāciju un sāku meklēt.
Uzreiz vēlos uzslavēt policiju – viņi cenšas. Pirmais, ko atradu, un, laikam, lielākais tirgus placis ir aizvērts ciet.
Bet, meklētājā pamētājot dažādus ar “pīpēšanas” valodu saistītus atslēgas vārdus latviešu, angļu vai krievu valodā, paveras krāsaini piedāvājumi – piegāde, akcijas, dāvanas, ja iepērk drusku vairāk par 1–3 pozīcijām.
Pasūtu pārīti, un jau pēc stundas piebrauc lepns auto, atveras logs, un tiek pasniegtas pāris kastītes. Meklēju nākamo -situācija ļoti līdzīga: 5-10 eiro par piegādi, un pēc stundas piebrauc ļoti neslikts spēkrats, un dīls notiek vienas minūtes laikā.
Svarīga atkāpe: Latvijā maksimāli atļautā koncentrācija e-cigarešu šķidrumos ir 20 mg/ml (jeb 2%), bet teju visi, ko es nopirku vai pasūtīju, ir 5% (kas ir 50 mg/ml) un, protams, bez akcīzes markas.
Kopā izdarīju piecus pasūtījumus pie dažādiem Telegram pārdevējiem. Katru uzskaitīt negrasos, jo tie bija maksimāli līdzīgi, izņemot vienu gadījumu, kad ar velosipēdu pieripoja dāma un es iegādājos šo brīnumu. Cena ar piegādi – 50 eiro, un tiek solīti 100 000 elpas vilcieni (pufi), turklāt to pat varot savienot ar ūdenspīpi. Tātad, ja parasto cigareti cilvēki izsmēķē 10–15 ieelpās, tad te sanāk apmēram 10 000 cigarešu ekvivalents. Uz šo brīdi man jau bija aizmirsies, ka vispār kaut kas ir aizliegts.
Labi, ar Telegram viss ir skaidrs, ķeros pie interneta. Tad nu prasu Google tantei, kur varu iegādāties tādus un šitādus brīnumus, un aptuveni trīs minūšu laikā esmu piecos interneta veikalos, turklāt latviešu valodā, un, nevienam pat nepainteresējoties par manu vecumu, lieku grozā dažādus brīnumus. Protams, ir aizdomas, ka lapas varētu būt krāpnieciskas un preci es neredzēšu kā savas ausis, bet esmu gatavs riskēt.
Starp citu, ja ieiet jebkurā legālajā mājaslapā, kaut vai tikai, lai palasītu, jāievada vecums, bet, lai pasūtītu, ir jābūt reģistrētam lietotājam un jāapstiprina vecums ar kādu no autentifikācijas metodēm.
Bet šajā vietnē, saliec ko vēlies un saņem ko izvēlējies. Jebkurš, kuram ir bankas karte un tai ir atļauti pirkumi internetā, šo var iegādāties. Mans pirmais veikals (nosaukumu neminēšu, jo negrasos reklamēt), spriežot pēc visa atrodas Latvijā, jo pasūtīju sestdienā, bet svētdienā jau bija pakomātā. Jāatzīst – šis ir serviss, no kura varētu pamācīties mūsu legālie interneta veikali.
Nākamā lapa ir drusku savāda – viss ir latviešu valodā, bet ļoti pavirši tulkots. Vienīgā atšķirība ir ķeksis, kas jāieķeksē, veicot pasūtījumu, it kā apstiprinot, ka man ir vismaz 18+, un neviens pat nav nomainījis to uz 20 gadu vecuma slieksni, kas Latvijā ir aktuāls jau pusotru gadu.
Pie pasūtījuma veikšanas secinu, ka sūtījums nāk no Vācijas, caur Poliju pie manis. Domāju, iespējams, tagad būs uzmetiens un nekas neatnāks, bet nē – četras darba dienas un SMS no kurjera, ka paciņa ir klāt.
Atgādinu – es šos visus brīnumus pasūtīju, nekādi neapstiprinot savu vecumu ar Smart-ID, e-parakstu Mobile vai kā citādi.
Atkārtošos, bet šo var iegādāties jebkurš, kuram ir ierīce ar interneta pieslēgumu un bankas karte ar iespēju iepirkties internetā.
Tālāk parunāsim par kaut ko, kas nepavisam nav smieklīgi. Noteikti pamanīji, ka es pasūtīju ne tikai pīpējamās iekārtas ar šķidrumiem, bet arī nikotīna spilventiņus, un te es vēlos mazliet iepauzēt.
Tātad Latvijā noteikts, ka tabakas aizstājējproduktā (tai skaitā nikotīna spilventiņos) maksimālā nikotīna koncentrācija nepārsniedz četrus miligramus uz gramu.
Ieskaties šajā bildē:
Te ir pārsniegts legālais nikotīna daudzums 16,5 reizes. Es pat nerunāju par to, ka nav akcīzes markas un informācijas latviešu valodā.
Ja šis pārsteidza, tad apsēdies kārtīgi – šis jau paliek neomulīgi. Tātad uz paša iepakojuma nav rakstīts nikotīna daudzums, bet interneta veikals sola, ka šajos nikotīna spilventiņos ir 150 mg/g, kas ir 37,5 reizes vairāk nekā atļautais.
Turklāt – uz pašas kastītes kā uzņēmuma kontakts ir norādīts e-pasts, kas beidzas ar gmail.com. Ko lai saka – labi, ka ne one.lv.
Ja tev nav nekāda sakara ar pīpēšanu, tad paskaidrošu. Iebāzt mutē 150 mg/g spilventiņu ir kā mēģināt remdēt slāpes, padzeroties no ugunsdzēsības šļūtenes. Vienā piegājienā smadzenēm tiek piespēlēta tāda nikotīna deva, kas ekvivalenta veselai, vienā vilcienā izsmēķētai stipru cigarešu paciņai.
Neesmu mediķis, tāpēc neskaidrošu, kas notiks ar padsmitgadīgu nepīpētāju, ja viņš to pamēģinās, bet skaidrs ir viens – slimnīca, ja paveiksies.
Šeit arī rezultāts manam eksperimentam, ko nu esmu sagādājis.
Secinājums? Aizliegums nestrādā. Legālajos veikalos var iegādāties nikotīnu saturošus šķidrumus un pārtikas garšas, kuras pievieno pats klāt, bet cilvēki nevēlas lieku rūpi. Ar šādu servisu, piedāvājumu klāstu un cenām melnais tirgus aug – tiek tirgotas nesaprotamas, nekontrolētas preces, netiek maksāti nodokļi un akcīze.
Esam iešāvuši sev kājā un ļoti pamatīgi. Runā, ka gudri cilvēki mācās no citu kļūdām, bet muļķi nemācās pat no savām. Vienkārši aizliegumi sarežģītām lietām nestrādā, un to vēsture ir pierādījusi ne reizi vien.
Ir tāds termins – “prohibīcijas paradokss”,jo stingrāks kļūst aizliegums, jo lielāks kļūst melnais tirgus un jo stiprāka, koncentrētāka un bīstamāka top prece tajā. Šis termins parādījās ap 1920. gadu ASV Sausā likuma laikā.
Tas bija sen, un var jau teikt – kā gan to varēja zināt? Varēja.
Tepat, mūsu kaimiņi Igaunijā apdedzinājās tā, ka maz neliekas.
Kā Igaunija kapitulēja aizliegumu priekšā
2019. gads: “Par visu varītēm pasargāsim bērnus.” Igaunija ievieš stingrus ierobežojumus – pilnīgu garšu aizliegumu e-cigaretēm un nikotīna spilventiņiem, kā arī uzskrūvē augstu akcīzes nodokli.
2020. gads: Melnā tirgus uzvara. Legālie veikali sāk bankrotēt, bet patēriņš nekrītas. Pusaudži un pieaugušie masveidā pāriet uz Telegram grupām un nelegālām piegādēm no ārvalstīm. Melnais tirgus acumirklī pārņem līdz pat 80% no visas aprites. Valsts zaudē miljonus nodokļos un jebkādu kontroli pār to, kas nonāk jauniešu organismā.
2021.–2022. gads: Igaunijas valdība kapitulē melnajam tirgum. Saprotot, ka prohibīcija ir pilnībā izgāzusies un tikai baro organizēto noziedzību, Igaunijas parlaments sper izmisīgu soli – uz nepilniem diviem gadiem pilnībā atceļ akcīzes nodokli šiem produktiem. Mērķis? Dramatiski samazināt cenas legālajos veikalos, lai vismaz mēģinātu izkonkurēt ēnu ekonomiku un atgriezt cilvēkus kontrolējamā vidē.
Līdzīga pieredze bijusi Somijai, Dānijai, Kanādai, Nīderlandei, Lietuvai un atsevišķiem štatiem ASV. Gandrīz visur, kur ieviests stingrs garšu aizliegums bez labām alternatīvām, melnais tirgus pārņēmis daļu tirgus, produkti kļuvuši stiprāki un nekontrolētāki, pieejamāki, un daļa cilvēku atgriezušies pie cigaretēm.
Neteikšu, ko darīt tālāk – neesmu eksperts, taču skaidrs, ka aizliegumi nevar efektīvi strādāt vienā valstī, kamēr citā šādus produktus var brīvi ražot un vēl citās – legāli pārdot. Tāpat absurdi ir tas, ka vienā valstī maksimālā nikotīna koncentrācija ir minimāla, kamēr kaimiņvalstī atļauti produkti, kas ir pat 20 reizes stiprāki. Ir nepieciešams, lai Eiropa sadotos rokās un pieņemtu vienotu regulējumu visām dalībvalstīm.
Raksta noslēgumā sapratu vienu problēmu, par kuru vēlos pastāstīt. Tātad esmu iegādājies šos bīstamos nikotīna spilventiņus. Lietot, protams, negrasos, draugiem atdot – nekādā gadījumā. Miskastē izmest nedrīkst, jo tas ir ķīmisks atkritums; pie baterijām lielveikalā kā bīstamos atkritumus mest arī nedrīkst – tur mēdz rakāties jaunieši.
Atliek mēģināt nodot aptiekā kā vecus medikamentus vai doties uz speciālajiem bīstamo atkritumu nodošanas punktiem.
„Šis ir personīgs eksperiments ar mērķi novērtēt aizlieguma efektivitāti un nekontrolētu nikotīna saturošu produktu pieejamību. Raksts nav aicinājums iegādāties vai lietot šos produktus.“
