Pēteris Apinis: “Nāves peļņa” un cīņa par bērnu veselību e-cigarešu biznesa dēļ 0
Raksts veltīts Pasaules dienai bez tabakas, jeb – kā Pasaules Veselības organizācija nosaukusi šo dienu 2026. gadā: “Pasaules tabakas izskaušanas diena 2026: Atmaskojot pievilcību – cīņa pret nikotīna un tabakas atkarību”.
Katru gadu šajā dienā publicēju tās atziņas, kas nākušas klāt attiecībā par tabakas industrijas un tirdzniecības patieso dabu, par tabakas smēkēšanas ļaunumu, ietekmi uz cilvēka dzīvību, veselību, saslimstību ar vēzi un sirds slimībām, psihi, demogrāfiju, ekonomiku. Šī gada pasaules literatūra norāda, ka elektroniskās cigaretes ir ļoti bīstamas, jo regulāri izraisa bērnu pēkšņu nāvi, veicina vēzi, bet būtiski – bērniem kļūst par vārtiem visa veida atkarībām. Vienkāršoti – gan cigarešu, gan e-cigarešu ražotāji ir slepkavas.
Tomēr izvēlējos iet citu ceļu. Nolēmu uzrakstīt pretrakstu meliem un demagoģijai, kas nonākušas publiskajā telpā. Izvēlējos rakstu “No sabiedrības veselības jautājuma līdz valsts drošības apdraudējumam – nelegālā e-cigarešu tirgus ēnas puse”. Raksts apzināti publicēts nedēļā, kurā pasaule vērš uzmanību tabakas smēkēšanas ļaunajai iedabai. Protams, rakstam nav autora. Kas šogad raksturīgs tabakas industrijas apmaksātām publikācijām (atšķirībā no tām, kas pārpildīja elektroniskos mēdijus pērn) – tās rakstījuši labi publicisti, rakstīts ir itin bagātā latviešu valodā (nav elektronisku tulkojumu no svešvalodām). Šķiet, tabakas industrija kļuvusi dāsnāka pret publicistiem, ja jau labs žurnālists gatavs rakstīt koncentrētu 5000 zīmju rakstu, veiksmīgi virpinot apšaubāmus apgalvojumus kā zvērinātas patiesības.
Visvairāk lokālo tabakas industriju satrauc tas, ka 2025.gada sākumā valstī tika ieviesti elektronisko cigarešu ierobežojumi un aizliegumi attiecībā uz aromātu izmantošanu. Pasaules Veselības organizācija jau norādījusi, ka tieši aromāti visvairāk piesaista elektroniskām cigaretēm bērnus 13–15 gadu vecumā, aicinājusi visas valstis aizliegt visas garšas un aromātus e-ciagaretēs (iznemt tabakas garšu). Spriežot pēc publikāciju apjoma, naudas apjoma, ko tabakas industrija samaksā pseidopētniekiem (pētījumi par tabakas industrijas naudu nevar tikt uzskatīti par zinātniskiem pētījumiem, bet profesora Arņa Saukas pseidopētījums lielā mērā atbilst jēdzienam “prostitūcija”) tabakas industrijai tieši šis aizliegums ļoti kremt.
Tad nu publikācijās parādās apgalvojumi, ka nikotīna produktu lietotāju skaits nemazinās. Taisnība, bet, paldies dievam, nepalielinās, kā tas notika iepriekšējos gados, kopš e-cigarešu ēras sākuma.
Un te nu lielākie meli un agresīvākais uzstādījums. Tiek paziņots, ka aizliegumi nav izskauduši pieprasījumu, bet gan pārvietojuši tirdzniecību ārpus regulēta un kontrolēta tirgus uz nekontrolētu nelegālo tirgu. Publikācija netieši cenšas norādīt, ka Veselības ministrija un ārsti, kas izmisīgi cīnās par savas tautas (īpaši – bērnu) veselību, nepietiekami cīnās ar kontrabandu. Bet varbūt tomēr norādīt konkrēti, ka Latvijas policija nepietiekami cīnās ar kontrabandu un nelegālu tabakas izstrādājumu un aromātu tirdzniecību? Skaidri pateikt, ka Latvijas policijai ir problēmas apturēt nelegālas cigarešu rūpnīcas, kuras ražo cigaretes ar Baltkrievijas tirdzniecības markām. Mēģināt analizēt, kāpēc Nodokļu un muitas policijas (NMP) priekšnieks, superģenerālis Andrejs Grišins un viņa policisti nepamana daudzās tabakas industrijas aktivitātes un to, ka nelegālais tirgus Latvijā ir daudzkārt lielāks nekā kaimiņvalstīs, kaut atsevišķi tabakas produkti nodokļu dēļ Lietuvā un Igaunijā ir dārgāki nekā Latvijā.
Mans nezināmais oponents – kā jau teicu – profesionāls publicists (man šķiet, ka viņu personiski pazīstu un nojaušu viņa identitāti, šis cilvēks ir nesmēķētājs), izrādās gauži informēts par organizētu populāru elektronisko cigarešu zīmolu Elfbar un Vozol ražošanu. Pilnīgi piekrītu – šajos produktos ir paaugstināts nikotīna saturs, neatbilstošs šķidruma tilpums, nezināmas izcelsmes sastāvdaļas. Nudien neviens nav liedzis policijai un muitai nopietnāk cīnīties pret šādu zīmolu nelegālu ievešanu Latvijā.
Pasaules Veselības organizācija ir aprakstījusi metodes kā rīkojas tabakas industrija. Pirmais un galvenais tabakas industrijas princips ir – globālais legālais un nelegālais cigarešu tirgus lielākā vai mazākā mērā atrodas vienās rokās. Gluži tāpat – globālais cigarešu un e-cigarešu tirgus lielākā vai mazākā mērā atrodas vienās rokās. Škiet, ka mans oponents šajā ziņā ar mani ir vienisprātis, jo norāda, ka tabakas tirgu kontrolē starptautiski organizēti grupējumi, kas nodarbojas ne tikai ar kontrabandu, bet arī ar dokumentu viltošanu, narkotisko vielu izplatīšanu, prostitūcijas un nelegālu finanšu plūsmu organizēšanu. Es domāju, ka manam kolēģim ir tik daudz informācijas, ka viņam vajadzētu taisnā celā doties uz prokuratūru pie Armīna Meistara, ņemot līdzi dokumentu kaudzīti, īpaši jau tos dokumentus, kas parāda Krievijas iesaisti.
Pilnīga patiesība ir tas, ko raksta mans oponents – tabakas industrijas rakstošais advokāts: “Kā ir minējuši Valsts policijas pārstāvji, šādu struktūru nostiprināšanās ne tikai ilgtermiņā, bet jau šobrīd rada būtisku slodzi uz tieslietu un iekšlietu sistēmām, nemaz nerunājot par valsts spēju nodrošināt nodokļu ieņēmumus”.
Otrs ierocis, ko stingri savās rokās tur tabakas industrija, ir – nepieļaut vienādu tabakas ierobežošanas likumdošanu dažādās valstīs. Nekādā gadījumā nepieļaut vienādu akcizes nodokli starp kaimiņvalstīm. Ja kāda valsts kaut ko labu izdara tabakas ierobežošanā, bet kaimiņi – nē, tas kļūst par izcilu iespēju veicināt kontrabandu. Tātad tabakas industrijas panākumi, nepieļaujot aromātu ierobežošanu mūsu kaimīnvalstīs, ļauj tabakas industrijai visu laiku kratīt pirkstu un brīdināt par kontrabandu, nemaksātiem nodokļiem un biznesa kropļošanu.
Īsais secinājums nelielajai diskusijai ar man nezināmo, bet noteikti – pazīstamo publicistu, kurš savu talantu iznieko kalpojot tabakas industrijai (globāli lielākam slepkavu grupējumam) – aromātu ierobežojumi ir mazs un gauži nepietiekams solis tabakas lietošanas mazināšanā. Tabakas lietošanu var mazināt tikai kompleksi aizliedzot smēķēšanu publiskās vietās, ēkās, cita cilvēka klātbūtnē, kā arī ierobežojot tirdzniecību un ievērojami (daudzkārt) palielinot akcīzes nodokli.
Šo rindu autoram ir nācies piedzīvot draudus, agresiju, uzpirkšanas mēģinājumus, publisku nozākāšanu un personiskus apvainojumus mēdijos laikā, kad Saeimā skatīja un beigu beigās arī pieņēma likumus par smēķēšanas aizliegumu sākumā bērnu, pēc tam – citu cilvēku klātbūtnē, smēķēšanas ierobežojumiem koplietošanas telpās, skolās, slimnīcās, stadionos, valsts un pašvaldību iestādēs, šie likumprojekti ir manis rakstīti un cauri sisti. Savulaik man izdevās panākt Latvijas likuma normu, ka smēķēšana bērnu klātbūtnē ir vardarbība pret bērnu, un šobrīd šo normu pārņēmušas daudzas citas Eiropas valstis.
Manam kolēģim, pneimonoloģijas profesoram Alvilam Kramam nācās iet uz tiesu, vinnēt tiesas procesu pret šo industriju, jo viņš asi iebilda pret e-cigarešu atklātu un reklāmpilnu tirdzniecību lielveikalos. Profesors, kurš ir zinošākais plaušu ārsts Latvijā, tērēja laiku un savus resursus, kas būtu vajadzīgi viņa pacientiem.
Tabakas industrija ir bagāta un tā karo ar visiem līdzekļiem lai saglabātu peļņu. Nāves peļņu. Žurnālisti un zinātnieki, kas par tabakas industrijas naudu kļūst par šīs industrijas publiskiem advokātiem, cenšas panākt, ka ar aromātu palīdzību bērni Latvijā agrāk pamēģina (12–15 gados), e-cigaretes, bet pēc dažiem mēģinājumiem kļūst no tām atkarīgi, vairāk lieto e-cigaretes, šie bērni slimos un ātrāk nomirs.
