No sabiedrības veselības jautājuma līdz valsts drošības apdraudējumam – nelegālā e-cigarešu tirgus ēnas puse 0
Ierobežojumu blakusefekts – straujš nelegālā tirgus pieaugums
Pēdējā laikā ir visai bieži izskanējuši argumenti un viedokļi par to, ka 2025.gada sākumā valstī ieviestie elektronisko cigarešu ierobežojumi un aizliegumi attiecībā uz aromātu izmantošanu tajās ir radījuši būtiskas pārmaiņas šo produktu legālā un nelegālā tirgus attiecībās. Lai gan sākotnējais mērķis bija samazināt jauniešu piekļuvi e-cigaretēm un mazināt nikotīna produktu lietošanu kopumā, raugoties šobrīd, vairāk kā gadu pēc šo ierobežojumu spēkā stāšanās, arvien skaidrāk iezīmējas pretēja tendence – strauji pieaug nelegālā tirgus apjoms, savukārt nikotīna produktu lietotāju skaits nemazinās.
Patērētāju pieprasījums pēc aromatizētajiem produktiem nav samazinājies. Tā vietā lietotāji ir pārorientējušies uz nelegāliem to iegādes kanāliem – sociālajiem tīkliem, interneta platformām, privātiem tirgotājiem un kontrabandas piegādēm no ārvalstīm.
Tas nozīmē, ka aizliegumi nav izskauduši pieprasījumu, bet gan pārvietojuši tirdzniecību ārpus regulēta un kontrolēta tirgus uz nekontrolētu nelegālo tirgu.
Nelegālais tirgus kļūst profesionālāks un bīstamāks
Ja tā var izteikties, tad šajā laikā nelegālais tirgus ir attīstījies. Ja sākotnēji nelegālā aprite galvenokārt bija saistīta ar produktu ievešanu no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, izmantojot atšķirīgo regulējumu un kontroles mehānismus dažādās jurisdikcijās, tad šobrīd situācija jau ir kļuvusi ievērojami nopietnāka.
Parādās arvien vairāk indikāciju, ka Eiropā jau tiek organizēta populāru elektronisko cigarešu zīmolu ražošana, kuras neatbilst nevienas no Eiropas Savienības dalībvalstu regulējumam. Īpaši bieži tiek minēti tādi zīmoli kā Elfbar un Vozol.
Šādos produktos bieži tiek konstatēts:
•paaugstināts nikotīna saturs;
•neatbilstošs šķidruma tilpums;
•nezināmas izcelsmes sastāvdaļas.
Tas rada ne vien nodokļu neiekasēšanas problēmas, bet potenciāli var radīt arī būtiskus riskus patērētāju veselībai, kuri šos produktus iegādājas.
Organizētā noziedzība izmanto pieaugošo pieprasījumu
Pieaugot nelegālā tirgus apjomam, ir lieta, par kuru šo ierobežojumu ieviesēji izvēlas nerunāt, proti, pieaug arī organizētās noziedzības interese par šo segmentu. Elektronisko cigarešu nelegālā aprite kļūst par augsti ienesīgu biznesa virzienu, jo:
•pieprasījums saglabājas augsts;
•peļņas apmērs ir ievērojams;
•kontroles mehānismi joprojām ir ne tikai nepietiekami, bet dažkārt pat selektīvi;
•soda saņemšanas risks ir zemāks nekā citos nelegālās aprites segmentos.
Rezultātā veidojas paralēla piegādes infrastruktūra, kurā iesaistās ne tikai vietējie, bet arī starptautiski organizēti grupējumi, kas nodarbojas ne tikai ar kontrabandu, bet arī ar dokumentu viltošanu, narkotisko vielu izplatīšanu, prostitūcijas un nelegālu finanšu plūsmu organizēšanu.
Kā ir minējuši Valsts policijas pārstāvji, šādu struktūru nostiprināšanās ne tikai ilgtermiņā, bet jau šobrīd rada būtisku slodzi uz tieslietu un iekšlietu sistēmām, nemaz nerunājot par valsts spēju nodrošināt nodokļu ieņēmumus.
Pieaug bažas par Krievijas iesaisti
Īpaši satraucošas ir pēdējā laikā parādījušās indikācijas, ka nelegālo e-cigarešu ražošanā un izplatīšanā Eiropā varētu būt iesaistīti finanšu līdzekļi un starpniecības struktūras, kas saistītas ar Krieviju.
Šādas tendences rada ne tikai ekonomiskus riskus, bet jau pāraug valsts drošības jautājumos. Ja nelegālais tirgus kļūst par platformu ārvalstu ietekmes instrumentiem, rodas risks, ka organizētā noziedzība kļūst par starpnieku ārvalstu interesēm un tiek veidoti koruptīvi un ietekmējami biznesa tīkli.
Turklāt pie šī brīža ģeopolitiskās situācijas, Krievija var izmantot šādus tīklus, lai nodarbotos ar ietekmes stiprināšanu Latvijā, kā arī sev lojālu personu vervēšanai un ietekmes aģentu tīkla paplašināšanai.
Drošības eksperti vairākkārt uzsvēruši, ka organizētā noziedzība un nedraudzīgu valstu ietekmes mehānismi bieži darbojas ciešā sasaistē, īpaši nozarēs, kurās ir ierobežota izsekojamība.
Nobeigumā
Paliek atklāts jautājums, vai valsts arī turpmāk saglabās spēkā ierobežojumus, kuru efektivitāte praksē nav pierādījusies un kuru rezultātā jau ir radīti būtiski zaudējumi valsts budžetam, vienlaikus palielinot nelegālā tirgus īpatsvaru un potenciālos valsts drošības riskus, vai tomēr tiks pārskatīts līdzšinējais regulējums un pieeja, izvērtējot uz pierādījumiem balstītus, samērīgus un efektīvus risinājumus. Vienlaikus būtiski ir nepieļaut tāda atšķirīga regulējuma esamību, kas rada labvēlīgu vidi organizētās noziedzības attīstībai un Latvijai nedraudzīgu valstu ietekmes nostiprināšanai, nodrošinot pēc iespējas līdzvērtīgu pieeju vairākuma Eiropas Savienības dalībvalstu regulējumam.
