Pēc britu rēķiniem, pār Lamanšu gumijas laivās atbraukušo migrantu skaits šogad sasniedzis jau 12 000.
Pēc britu rēķiniem, pār Lamanšu gumijas laivās atbraukušo migrantu skaits šogad sasniedzis jau 12 000.
Foto: Shutterstock

Princis Čārlzs: valdības plāni sūtīt migrantus uz Ruandu ir “šausminoši” 4

Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Ukrainas “Telegram” kanālos masveidā izplatītas ziņas ar aicinājumu nolikt ieročus
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts? 18
itāļiem izdodas iztirgot savus olīvu atkritumus Latvijā… Inese “iegrābusies”, iegādājoties Latvijā populāru olīveļļu
Lasīt citas ziņas

Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūra “Frontex” ziņo, ka laikposmā no šā gada janvāra līdz maijam fiksēti 86 420 nelegāli Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas šķērsošanas gadījumi. Tas ir par 82% vairāk, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā. 17 243 ir devušies no Francijas uz Apvienoto Karalisti (AK), kas ir par 122% vairāk. Lielāks skaits migrantu ir ieradušies tikai Rietumbalkānos, kur robežu šķērsojuši 40 675, kas ir par 167% vairāk.

Viens no breksita iemesliem

Migrantu plūsma no Francijas krastiem, gumijas laivās šķērsojot Lamanša šaurumu, ir sagādājusi galvassāpes ne vienai vien Apvienotās Karalistes valdībai, un, kā zināms, tieši nekontrolējamā migrācija bija viens no breksita iemesliem. Nupat sācies jauns skandāls, Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesnesim pēdējā brīdī apturot britu Iekšlietu ministrijas finansēto pirmo lidojumu uz Ruandu. Imigrantus aizstāvošie juristi apgalvo, ka izcelsmes valstī migrantiem draud izrēķināšanās un šie cilvēki nepaliek Eiropā, jo AK viņus saista ģimenes saites un valoda, turklāt franču attieksme pret migrantiem neesot tā jaukākā. Tiesa, divas tiesas gan Anglijā lēma, ka migrantu sūtīšana uz Ruandu ir likumīga.

CITI ŠOBRĪD LASA

Britu dati rāda, ka gumijas laivās atbraukušo migrantu skaits šogad jau sasniedzis 12 000, pagājušajā gadā ap šo laiku migrantu skaits bija krietni mazāks – tikai 5249.

Te gan jājautā, kādēļ britu dati no “Frontex” atšķiras par trešdaļu. Iespējams, kļūda aprēķinos, taču Duvras pusē vietējie iedzīvotāji ziņo, ka katru dienu dažādās piekrastes vietās piestāj gumijas laivas, migranti ātri vien pazūd krūmos un uz ceļa viņus sagaida automašīnas, tādējādi izvairoties no notveršanas. Viss izskatoties labi noorganizēts, un zemu lidojoši robežsardzes helikopteri, kas regulāri naktī modina pilsētas iedzīvotājus, nelegālos imigrantus noķert nespēj.

Jāatzīmē, ka Ukrainas bēgļi šajā statistikā neietilpst. No Ukrainas un Moldovas Eiropas Savienībā kopš Krievijas invāzijas februārī ir ieradušies vairāk nekā 5,5 miljoni. BBC raksta, ka līdz maija beigām vairāk nekā 60 000 ukraiņu ieradušies AK, bet vīzas izsniegtas 115 000, kas acīmredzot nozīmē, ka daļa to, kuri saņēmuši vīzas, vēl AK nav ieceļojuši.

Brīvbiļete uz Āfriku

Jūnija vidū no britu Iekšlietu ministrijas lidlauka Solsberī apkārtnē vajadzēja pacelties lidmašīnai ar pirmajiem 130 nelegālajiem migrantiem, kas tiktu nogādāti Ruandā.

Briti jau ir samaksājuši Ruandai 150 milj. dolāru (141,81 milj. EUR) par dalību migrantu uzņemšanā, un papildus tiks pārskaitīti 12 000 mārciņu (13 919 EUR) par katra izmitināšanu, taču tās nebūt nav visas izmaksas.

Pēc migrantu patvēruma iesniegumu izskatīšanas tiem, kuri saņemtu pozitīvu atbildi, būtu atļauts palikt Ruandā. Ne AK.

Skaidrs, ka migrantu transportēšana uz Ruandu nav lētākais migrantu krīzes risinājums, taču britu valdība cer, ka nosūtīšana uz Āfriku atturēs no bīstamā ceļojuma pāri Lamanša šaurumam.

Ruanda ir valsts Austrum­āfrikā ar 12 miljoniem iedzīvotāju, mūsdienās tā ir otrā visstraujāk augošā ekonomika Āfrikā, un, lai arī pirms vairāk nekā 20 gadiem tika piedzīvots genocīds, tomēr šobrīd Ruanda tiek uzskatīta par drošu un tūristu iecienītu valsti. Vidējā alga valstī 2021. gadā gan bija tikai 218 USD (206 EUR) mēnesī, kas to ierindo starp nabadzīgākajām valstīm pasaulē. Salīdzināšanai – Latvijā vidējā alga 2021. gadā bija 1277 eiro pirms nodokļu nomaksas (CSP dati), bet AK – 25 971 sterliņu mārciņa (30 126 EUR), tādēļ nav brīnums, ka ekonomiskie migranti vienvirziena lidojumā nokļūt nekāro.

Reklāma
Reklāma

Strasbūras tiesneši saka “nē”

AK likumi pieļauj valsts apmaksāta advokāta piešķiršanu migrantiem, tāpat ir valsts (lasi – nodokļu maksātāju) finansētas nevalstiskās organizācijas, kas sniedz migrantiem palīdzību, tādēļ situācija ir visai absurda – briti vēlas apturēt nekontrolēto migrāciju, taču patiesībā paši maksā par to, lai tai netiktu likti šķēršļi. Pirms lidojuma uz Ruandu divās britu tiesās tika apstrīdēts valdības lēmums, abās tiesneši to atzina par likumīgu, taču tikmēr vairāk nekā 120 no 130 migrantiem ar valsts apmaksātu advokātu palīdzību jau bija noprotestējuši deportācijas lēmumu. Iekšlietu ministre gan apgalvoja, ka pat tad, ja lidojumā būs tikai viens migrants, deportācija notiks. Tomēr, jo tuvāk nāca lidmašīnas pacelšanās laiks, jo mazāk palika “pasažieru”. Apmēram pusstundu pirms plānotās pacelšanās tika saņemts zvans no Strasbūras ECT tiesneša, un lidojumu nācās atcelt.

Nākamajā dienā iekšlietu ministre Preti Patela komentēja notikušo: “Eiropas Cilvēktiesību tiesa nesecināja, ka plāns [pārvietot uz Ruandu] vai pārvietošana bija nelegāla, taču viņi aizliedza pārvietot trīs no tiem, kuriem bija jābūt lidojumā.” Te gan jāpiebilst, ka trīs migranti vien bija palikuši un tukšai lidmašīnai nebija jēgas lidot, tādēļ sanāk, ka paši briti izlēma nelidot.

Iekšlietu ministre grasās ECT lēmumu apstrīdēt: “Mēs lūgsim Strasbūras tiesnešiem padomāt vēlreiz. Mēs iesniegsim izsmeļošus pierādījumus par to, kas tika izskatīts britu tiesās. Tas ir ļoti būtiski, jo Iekšlietu ministrijai nebija iespējas apstrīdēt lēmumu brīdī, kad bija paredzēts lidojums.”

Arī britu tiesas gatavojas vēlreiz izskatīt Ruandas deportācijas likumību, taču tas nenotiks agrāk par jūlija beigām. Tikmēr britu valdības pārstāvis Dominiks Rābs jau apstiprinājis, ka tiek gatavots jauns likums, kas noteiks, ka Strasbūras tiesas rīkojumiem nav juridiska spēka.

Puspatiesība par breksitu

Par pamatīgu pārsteigumu lielākajai daļai britu izrādījās, ka breksits nav nozīmējis nepakļaušanos Eiropas Cilvēktiesību tiesai un ka vainīgs pie tā ir neviens cits kā pašu premjerministrs Boriss Džonsons. Tieslietu eksperti gan apgalvo, ka ECT lēmumus varot arī neievērot, kas, protams, nav labais tonis, taču AK nebūs ne pirmā, ne pēdējā valsts, kas tos neievēros. Vēl tiek apspriesta iespēja izstāties no ECT, taču tāds risinājums ir vēl nelāgāks.

Daži britu preses izdevumi pieļauj, ka teju pusmiljonu izmaksājušais lidojums ticis organizēts tikai tāpēc, lai uzlabotu konservatīvās partijas reitingus pirms divu pašvaldības deputātu pārvēlēšanas, labi zinot, ka neviens uz Ruandu neaizlidos. Taču Ruandas skandāls nepalīdzēja, un abas deputāta vietas ieguva konkurenti.

Jauns skandāls sākās pēc britu medijos publicētajām ziņām par Velsas prinča Čārlza izteikumiem, ka valdības plāni sūtīt migrantus uz Ruandu ir “šausminoši”. AK karaļnamam nav tiesību iejaukties politikā, viņu pienākums ir būt neitrāliem, un nākamā karaļa komentāri, arī privāti, par demokrātiski ievēlētas valdības lēmumiem ir ne tikai neētiski, bet arī pretrunā ar likumu. Arvien vairāk britu sāk šaubīties par monarhijas lomas nepieciešamību nākotnē, jautājot, vai pēc visu mīlētās un cienītās karalienes Elizabetes II aiziešanas viņsaulē nav pienācis laiks AK kļūt par republiku.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.