Migranti no Francijas Doveras ostā Anglijā – viņus Lamanša jūras šaurumā 14. janvārī pārtvēra AK robežapsardze.
Migranti no Francijas Doveras ostā Anglijā – viņus Lamanša jūras šaurumā 14. janvārī pārtvēra AK robežapsardze.
Foto: Hannah McKay/REUTERS/SCANPIX

Kāpēc migranti bēg no Eiropas Savienības? 52

Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
TV24
Ziemeļkorejieši frontē vienu lietu mācās patiešām ātri. Bet tā nav kaujas komunikācija
Veselam
Viss, ko kādreiz gribējies uzzināt par vagīnu… Bet kautrējies pavaicāt pat “gūglei”?
TV24
“Tas, kas tagad notiek, ir absurds, es neesmu tādus laikus redzējis,” Liepnieks beidzot pasaka patiesību skaļi 70
Lasīt citas ziņas

Apvienotās Karalistes (AK) valdība kārtējo reizi paziņojusi, ka ar Karaliskās flotes palīdzību tiks sākta nopietna cīņa ar nelegālajiem imigrantiem, kas ierodas gumijas laivās no Francijas. Taču briti to uztver kā uzmanības novēršanu, jo pēdējās nedēļās dēļ ballītēm lokdauna laikā pamatīgi sašūpojies premjerministra Borisa Džonsona krēsls. Tikmēr par spīti ziemai, arvien jaunas gumijas laivas turpina piestāt Doveras krastā, šāgada migrantu skaitam jau sasniedzot 1000.

Kādēļ migranti gatavi riskēt ar dzīvību, ja varētu palikt Eiropas Savienībā (ES)?

Francija iebraucējus negrib

CITI ŠOBRĪD LASA

Nav noslēpums, ka iebraucējus Francijā nemīl un cīņa par prezidenta amatu situāciju ir saasinājusi. “Ir bijuši brīži, kad Francija bija viena no galvenajiem imigrācijas galamērķiem Eiropā, bet tas tā nav kopš 2000. gadu sākuma,” apgalvo Barbara Džoanna, faktu pārbaudes asociācijas “Désinfox-Migrations” biedre. Piemēram, 2016. gadā Vācija reģistrēja 722 000 patvēruma meklētāju, bet Francija desmitreiz mazāk – tikai 75 990.

“Mēs neesam valsts, kur cilvēki ierodas [no trešajām valstīm], tādām kā Itālija, Grieķija vai Spānija, bet mēs esam tranzītzeme, tādēļ daži dodas uz Franciju, cerot, ka izdosies nokļūt AK, taču citi pēc 2015. gada un Sīrijas krīzes ieradās Francijā, jo neieguva patvērumu Vācijā,” paskaidro Virdžīnija Girado, Eiropas migrācijas pētniece Eiropas studiju un salīdzinošās politikas centrā “Sciences Po”.

Franči uzskata, ka migranti ir vainojami lielākajā daļā noziegumu. Statistiski 15% no noziegumiem izdara iebraucēji, kas ir 7,5% no populācijas, taču migrācijas pētnieki teic, ka lielākā daļa noziegumu ir maznozīmīgi vai noziegumi, kas attiecas uz imigrācijas noteikumu pārkāpšanu, piemēram, strādāšana bez atļaujas. Tāpat ārzemniekus biežāk apturot policija un tiesās viņi saņemot bargākus sodus

Francija apstrādā apmēram vienu piekto daļu no visiem ES patvēruma prasītāju iesniegumiem. Laikposmā no 2020. gada jūnija līdz 2021. gada jūnijam 122 015 pieprasīja patvērumu Vācijā, 93 475 – Francijā, 88 541 – Spānijā. Grieķija bija ceturtā ar 37 900, kas joprojām ir vairāk par Apvienoto Karalisti – 36 041.

Briti gatavojas uzņemt divreiz vairāk

Eksperti brīdina, ka AK šogad gumijas laivās varētu ierasties ap 65 000 nelegālo imigrantu, kas būs divreiz vairāk nekā pagājušajā gadā, kad ieradās 28 400. Lai arī plānots, ka Karaliskā flote pārņems kontroli Lamanša jūras šaurumā, tomēr flote negrasās aizšķērsot ceļu gumijas laivām. Naidžels Farāžs, bijušais UKIP līderis, brīdinājis, ka flote kļūs par jaunu “taksometru servisu nelegālajiem imigrantiem”.

Reklāma
Reklāma

Britu medijos pagājušajā nedēļā izcēlās pamatīgs tracis, atklājot, ka Dunkirkā, Francijā, izlīmēti plakāti ar detalizētu aprakstu, kā droši šķērsot Lamanša jūras šaurumu. Vairākās valodās ieteikts ņemt līdzi savas folijas segas, pārtiku un ūdeni vienai dienai, uzrādīts Francijas telefona numurs ārkārtas gadījumos – 112, pamācība, kā sūtīt GPS signālu un saites laika prognozēm. Ir ieteikumi, kā restartēt laivas motoru, brīdinājums nenovilkt glābšanas vesti, ceļojuma laikā palikt sēžot un saglabāt mieru. Ja kāds iekrīt ūdenī, tad pārējiem jārāda iekritušā virzienā, lai viļņos to nepazaudētu.

Britu Iekšlietu ministrija plāno celt jaunas hosteļu tipa nometnes 30 000 migrantiem, izmaksas tiek lēstas desmitos miljonu mārciņu. Valdība uzstāj, ka tas ir lētāk nekā izmitināt patvēruma meklētājus četrzvaigžņu viesnīcās. Tāpat plānots beigt publicēt ikdienas statistiku par atpeldējušo imigrantu skaitu. Turpmāk to publiskojot reizi trijos mēnešos. Lieki teikt, ka britu sabiedrība ir sašutusi, valdība tiek vainota vēlmē slēpt patiesību.

Kādēļ uz Apvienoto Karalisti?

AK nebūt nav pati dāsnākā valsts, ja salīdzina migrantu pabalstus ar citām ES valstīm. Ir atšķirības izmitināšanā, papildu maksājumos utt., taču, piemēram, Francijā pieaugušais iztikai saņem 6,80 EUR dienā, taču AK tās ir 5,64 sterliņu mārciņas dienā, kas, pārrēķinot eiro, ir 6,74, tātad tikai 6 eirocentu atšķirība, un par labu Francijai.

Labdarības organizācija “Refugee Action” apgalvo, ka apmēram 50% patvēruma prasītājiem iemesls kāpt gumijas laivās ir ģimenes saites AK, tāpat AK ir “otrā iespēja” pēc patvēruma pieprasījuma noraidīšanas ES. Daudzi uzskata, ka AK ir demokrātiskāka, tiesiskāka un brīvāka valsts par ES, tāpat ir iespēja ātri sameklēt nelegālu darbu bez personu apliecinošiem dokumentiem, un pietiek ar angļu valodas zināšanām pāris vārdu līmenī.

Apmēram trīsreiz vairāk imigrantu paliek Francijā nekā dodas uz AK. Migranti apgalvo, ka Ziemeļfrancijā saskārušies ar sliktu attieksmi no amatpersonām, kas regulāri nojauc viņu nometnes un sabojā teltis, personīgās mantas tiek iznīcinātas vai atņemtas. “Situācija Kalē ir prātam neaptverama,” “Euronews” skaidro “Care4Calais” aktīviste Moseleja, “joprojām ir spēkā aizliegums dalīt pārtiku vairākās Kalē vietās, un policijas rīcība pret migrantiem ir briesmīga. Daudzās Kalē neapdzīvotajās daļās ir izcirsti koki un krūmāji, lai cilvēki nevarētu celt teltis, kur gulēt. (..) Galu galā cilvēki guļ tieši uz asfalta, pamestās degvielas stacijās, aiz veciem veikaliem. Viņi nepārtraukti tiek pārvietoti, bieži vien vardarbīgi pamodināti agros rītos, iztraucējot viņu miegu, nogurums ir ļoti izplatīts. Saprotams, ka viņi ir gatavi riskēt, lai varētu izbēgt!”

“Viltus bērni”

Identitātes dokumenti bieži tiek iznīcināti, taču “Migrationwatchuk.org” raksta, ka gada laikā līdz 2021. gada septembrim teju 2000 gadījumos, kad identitātes dokumenti tomēr tikuši uzrādīti, tie ir bijuši viltoti. Tāpat 1118 pieaugušo, kas ieradās AK, centās izlikties par bērniem, kas ir lielākais “viltus bērnu” skaits kopš 2006. gada, kad sāka publiskot statistiku.

Lai arī Iekšlietu ministrija taisnojas, ka vecums tiek skurpulozi pārbaudīts, tomēr atzīst, ka sākotnēji visi, kuri apgalvo, ka ir jaunāki par 18 gadiem, tiek ievietoti pie bērniem. Cilvēku kontrabandisti visiem, kuri izskatās gana jauni, iesaka iznīcināt identitāti apliecinošus dokumentus un izlikties jaunākiem, jo bērni bez pieaugušo pavadības, visticamāk, saņems uzturēšanās atļauju bez liekiem jautājumiem, bet noraidīšanas gadījumā netiks aizturēti.

Tā 2020. gadā izcēlās pamatīgs skandāls, klasē kopā ar 15 gadus veciem pusaudžiem ievietojot patvēruma meklētāju no Ziemeļāfrikas bez dokumentiem, pēc izskata vismaz 40 gadu vecu. Viņa foto ar izkrītošajiem matiem sāka klejot sociālajos tīklos, taču sākotnēji pusaudžu vecāku sūdzības tika noraidītas, skolai apgalvojot, ka ir nepiedienīgi apšaubīt tīņa vecumu. Galu galā Iekšlietu ministrijai nācās uzsākt izmeklēšanu, un pēc rudens skolēnu brīvdienām “tīnis” skolā vairs nav manīts. Nav zināms, vai tas noticis dēļ izmeklēšanas un mediju pastiprinātās intereses vai tādēļ, ka skolas vadība sapratusi, ka plikpaurainais kungs ir krietni par vecu vidusskolai, taču klases bērnu vecāki nobrīdināti, ka svešu bērnu fotogrāfiju publicēšana sociālajos tīklos ir nelikumīga.

2021. gada jūlijā Augstākā tiesa nosprieda, ka veids, kā nosaka to, vai patvēruma meklētājs ir pieaugušais, diviem Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem amatpersonām pieņemot, ka persona izskatās krietni vecāka par 18 gadiem, ir likumīgs.


UZZIŅA

Sāk strādāt ES patvēruma aģentūra

19. janvārī sāka darboties Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra (EUAA), kas pārņēmusi iepriekšējā Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) funkcijas.

2022. gada budžets ir 172 miljoni EUR.

Darbība sākta Beļģijā, Kiprā, Grieķijā, Itālijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā un Spānijā, atbalstot jau esošās dalībvalstu institūcijas, kas nodarbojas ar patvēruma meklētāju lietām.

Aģentūra uzlabos operatīvās un tehniskās palīdzības sniegšanu dalībvalstīm, nodrošinās lielāku konsekvenci starptautiskās aizsardzības pieteikumu izvērtēšanā.

Aģentūra atbalstīs dalībvalstu sadarbību ar trešajām valstīm, tāpat izveidos pastāvīgu patvēruma prasītāju izvietošanas sistēmu visā ES.

Aģentūra palīdzēs ātrāk un solidārāk risināt krīzes situācijas.

Esošās pirkstu nospiedumu datubāzei “Eurodac” (izveidota 2000. gadā, lai atturētu migrantus pēc patvēruma prasības noraidīšanas citur prasīt patvērumu atkārtoti) pievienos vairāk datu, pievienos personas fotogrāfijas.

Avots: ES Padome

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.