Algu pieaugums ir pārsteidzoši zems – latviešu ekonomisti ieskicē drūmu situāciju darba tirgū 0
Atalgojuma pieauguma tempa palēnināšanās ir notikusi agrāk nekā gaidīts, un, visticamāk, aizsāk periodu ar lēnāku kāpumu, aģentūrai LETA pavēstīja banku ekonomisti.
Vidējā bruto alga 2026. gada 1. ceturksnī sasniedza 1831 eiro, gada laikā pieaugot par 4,2% jeb 73 eiro. Algu kāpums joprojām pārsniedz inflāciju, kas bija 2,9%, tādēļ pirktspēja vidēji vēl aug, taču ievērojami lēnāk nekā iepriekšējos gados. Ekonomisti atzīst, ka atalgojuma pieauguma tempa palēnināšanās notikusi agrāk un straujāk, nekā prognozēts.
Uzņēmumus joprojām ietekmē augstas enerģijas izmaksas, vājš ārējais pieprasījums, spiediens uz peļņas maržām un konkurētspēju, kā arī ekonomiskā un ģeopolitiskā nenoteiktība. Darbinieki kļūst piesardzīgāki, retāk maina darba vietu, tādējādi mazinot spiedienu uz algu celšanu.
Darba tirgus joprojām ir saspringts. Bezdarbs saglabājas ap 7%, daudzās nozarēs joprojām trūkst darbaspēka, un uzņēmumi kopumā joprojām plāno palielināt nodarbināto skaitu.
Straujākais algu kāpums bija enerģētikā, komunālajos pakalpojumos, administratīvajos pakalpojumos, izglītībā un tirdzniecībā. Vājākais pieaugums bija būvniecībā, veselības aprūpē, transportā un loģistikā, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas nozarē.
Ieva Opmane no Latvijas Bankas norāda, ka algu pieaugums kļuvis lēnāks, taču pirktspēja vēl pieaug un atbalsta patēriņu. Dainis Gašpuitis no SEB uzskata, ka sākas periods ar mērenāku algu kāpumu; tas mazinās izmaksu spiedienu uzņēmumiem, bet arī lēninās pirktspējas pieaugumu. Pēteris Strautiņš no Luminor norāda, ka 4,2% algu pieaugums ir pārsteidzoši zems; iespējams, to ietekmē nenoteiktība ekonomikā un mākslīgā intelekta radītās bažas darba tirgū. Savukārt Agnese Buceniece no Swedbank uzskata, ka algu kāpuma bremzēšanās ir tik strauja, ka to grūti izskaidrot tikai ar ekonomikas pamatrādītājiem; iespējama arī statistikas ietekme.
Ekonomisti prognozē, ka tuvākajos gados algu pieaugums saglabāsies, taču būs lēnāks nekā iepriekš. Ja inflācija turpinās pieaugt, gada otrajā pusē daļai strādājošo pirktspēja var samazināties. Tas var negatīvi ietekmēt mājsaimniecību patēriņu un ekonomikas izaugsmi.
Latvijā algas turpina augt, taču daudz lēnāk nekā pēdējos gados. Darba tirgus joprojām ir saspringts, tomēr uzņēmumu izmaksas, ekonomiskā nenoteiktība un konkurētspējas problēmas liek darba devējiem kļūt piesardzīgākiem algu paaugstināšanā. Pirktspēja vēl pieaug, bet tās izaugsme kļūst arvien vājāka.
