“Ja darba devējs drīkst prasīt 16 stundas pārbaudes darbam, kāpēc ne 40? 80? Kur robeža?” Kasparam gatavs tiesāties ar “Tet”
0
Dodoties uz darba interviju, mēs visi vēlamies saņemt atbildi “tu esi pieņemts”, bet daudzās profesijās ar sarunu priekšnieka kabinetā vairs nepietiek. Nereti potenciālie darba devēji dod kādu uzdevumu, lai uzreiz novērtētu kandidāta spējas. Kaspars, kurš kandidēja uz grafiskā dizainera amatu uzņēmumā “tet”, pēc dotā uzdevuma izpildīšanas vērsās Valsts darba inspekcijā un, iespējams, ka strīds beigsies tiesā. Kas īsti notika?
Sāksim ar Kaspara stāstu, kas tad notika uzdevuma veikšanas laikā:
“”Tet” savā atlases procesā liek veikt tāda apjoma “stresa testu”, kas man aizņēma 16 stundas nepārtraukta darba, ar izpildes termiņu 24 stundas. Es šādu testu veicu un diemžēl darbā paņemts netiku.
5. februārī saņēmu epastā darba uzdevumu un secināju, ka apjoms ir krietni lielāks nekā biju domājis. Uzdevums sastāvēja no 3 daļām, divas no kurām sastāvēja no 2 daļām, kopējais uzdevuma apjoms – 5. daļas. Jau tajā brīdī bija skaidrs, ka uzdevums mērķēts ne tik ļoti, lai pārliecinātos par pretendenta profesionālajām spējām (jo to var secināt pēc iesūtītā portfolio un CV), bet gan “stresa tests”, lai noteiktu vai pretendents būtu gatavs strādāt garas un intensīvas darba stundas, kas pārsniegtu normētu darba laiku.
Tā kā man šobrīd darba atrašana ir vitāli svarīga, ķēros nekavējoties pie darba un pabeidzu visus uzdvevumus pēc 16h intensīva, gandrīz nepārtraukta darba, kas ietvēra arī nakts stundas, jo lai iekļautos termiņā un neatstātu darāmo uz rītu, izlēmu, ka ir drošāk darbu pabeigt naktī. Visi uzdevumi tika pilnībā un kvalitatīvi izpildīti un iesniegti norādītajā termiņā.
24. februārī saņēmu e-pastu ar informāciju, ka mana kandidatūra netiek virzīta tālāk. Rezumējot situāciju, secināju, ka esmu bez atalgojuma un darba līguma veltījis faktiski 2 darba dienas izstrādājot vizuālu animācijas materiālu – pilnvērtīgu darba rezultātu. S
askaņā ar Darba likuma 33. panta 1. daļu darba intervija ir darba devēja sagatavota mutvārdu vai rakstveida aptauja pretendenta piemērotības novērtēšanai. Veiktais uzdevums pārsniedza šīs definīcijas robežas
un faktiski bija pilnvērtīgs darba rezultāts, tādēļ tam jābūt apmaksātam, noslēdzot darba līgumu vai vienojoties par atlīdzību, pretējā gadījumā tas kļūst par nelegālu nodarbināšanu.
Kad sākotnēji konsultējos Valsts darba inspekcijā (VDI) par to, vai tas tā vispār ir legāli, man skaidri un gaiši pateica, ka likuma panti par darba intervijas būtību neparedz (aizliedz) uzdot šādus testus.
Iesniedzu oficiālu sūdzību VDI, inspekcija pieprasīja “Tet” skaidrojumu, pēc skaidrojuma saņemšanas, man atbildēja, ka administratīvais process netiks uzsākts, jo sabiedrībai ir tomēr tiesības uzdot uzdevumus, lai pārliecinātos par kandidāta prasmēm. Lai gan testa apjoms no VDI puses vispār netika apskatīts, VDI noticot Tet “uz vārda”, ka testu iespējams paveikt 1,5 stundā, slēdza lietu. Šobrīd esmu iesniedzis apstrīdēšanas iesniegumu VDI direktoram, viss laikam beigsies ar tiesu.
Šobrīd atklājas, ka darba likumā nav tieša laika ierobežojuma atlases uzdevumiem un VDI kompetencē nav vērtēt samērīgumu.
Un te rodas sistēmiska problēma – ja darba devējs drīkst prasīt 16 stundas pārbaudes darba, kāpēc ne 40? 80? Kur robeža?
Tet galvenais arguments, kas viņuprāt atceļ jebkādu atbildību par notikušo ir, ka es pats esot tam piekritis, jo varēju taču atteikties! Kam VDI šķiet tagad arī dzied līdzi. Manuprāt, šis arguments ir tik pat absurds un likumu pantus ignorējošs tāpat kā analoģiska situācija – ja es epastā kādam pajautātu piekļuves viņa bankai un viņš man tās iedotu – pats taču vainīgs! Es jau neko sliktu nedarīju, viņš pats piekrita un man nav jābūt atbildīgam, ja no tā cilvēka konta ir pazudusi nauda.
Manuprāt šī ir laba tēma publiskai diskusijai, lai izgaismotu jau daudzus gadus aktuālo problēmu IT un radošo industriju darbinieku atlasē –
Šo pelēko zonu likumdošanā, ko daudzi darba devēji izmanto nesmukā veidā, lai sev krietni atvieglotu kandidātu atlases procesus bez liekiem izdevumiem un riskiem, kā piemēram – darba algas izmaksa par 3 nostrādātiem pārbaudes mēnešiem (ja darbinieks tomēr nav ideāls).
Darba devējs šādā veidā atlasa savu “perfekto” kandidātu pilnīgi bez maksas un par šo darba devēja privilēģiju maksā daudzi citi kandidāti ar savu ieguldīto laiku un darbu bez atlīdzības.”
Sazinājos ar pašiem “Tet” pārstāvjiem, VDI un arī zvērinātu advokātu Juri Klagišu, lai noskaidrotu vairāk, ko par darba uzdevumu saka pats darba devējs un vai tiešām kandidāti Latvijā ir tik neaizsargāti.
“Tet”: Uzdevuma izpilda prasīja pusotru stundu
“Tet” pārstāvis komentē uzdoto darba uzdevumu: “Ievērojot to, ka uz SIA Tet vakancēm piesakās liels pretendentu skaits (konkrētajā gadījumā 94 kandidāti), tad uzņēmums aicina tos pretendentus, kuru CV visvairāk atbilst noteiktajām prasībām, piedalīties darba intervijā.
Darba intervija atbilstoši Darba likuma prasībām ir darba devēja sagatavota mutvārdu vai rakstveida aptauja pretendenta piemērotības novērtēšanai. Tā kā šis amats ir saistīts ar radošu darbu un ir svarīga praktiska iepriekšējā pieredze grafiskajā dizainā, lai spētu ikdienā veikt darba pienākumus – uzņēmums lūdza sagatavot rakstveida uzdevumu, mājas darbu, kuru sagatavo kā nelielu praktisko uzdevumu, kas atspoguļo ikdienas darbā veicamos pienākumus. Šāda pieeja ļauj pēc iespējas precīzāk izvērtēt pretendentu piemērotību vakantajam amatam, kā arī sniedz ieskatu par veicamo darbu konkrētajā amatā.
Pārbaudes darbā uz vakanto grafiskā dizainera amatu pretendenti tika aicināti sagatavot prezentācijas slaidus, kā arī izstrādāt sociālo tīklu ieraksta vizuālo materiālu.
Uzdevuma mērķis bija novērtēt kandidāta profesionālās kompetences dizaina jomā, tostarp prasmi strukturēt informāciju, strādāt ar tekstu un attēliem, ievērot zīmola vadlīnijas un piemērot vizuālos risinājumus atbilstoši uzņēmuma grafiskajai identitātei. Uzdevums ir veidots kā simulācija, un iesniegtie rezultāti netiek izmantoti uzņēmuma komercdarbībā.
Gatavojot šo uzdevumu, tika pārbaudīta kandidāta spēja interpretēt dotā uzdevuma aprakstu un prasības, izstrādāt vizuāli kvalitatīvus un mērķim atbilstošus digitālos materiālus (sociālo tīklu banerus un prezentācijas slaidus), strādāt ar kompozīciju (teksts un attēli), kā arī nodrošināt prasmi būt precīzam un spēju pievērst uzmanību detaļām. Uzdevuma saturs nebija balstīts uzņēmuma faktiskajās operatīvajās vajadzībās, bet izstrādāts tikai atlases procesam.
Konkrēts izpildes stundu apjoms netiek noteikts, lai nodrošinātu kandidātiem elastību un vienlīdzīgas iespējas plānot darba izpildi.
Parasti izpildei tiek paredzēts termiņš no vairākām dienām līdz vienai nedēļai (piemēram, no ceturtdienas līdz otrdienai), kas ir uzskatāms par samērīgu attiecībā pret uzdevuma apjomu un mērķi. Bet tas nenozīmē, ka pašai uzdevuma izpildei ir nepieciešams būtisks laika patēriņš. Uzdevuma izpilde paveicama 1-1,5 stundu laikā.
Vērtēšana tiek veikta, balstoties uz iepriekš definētiem un ar amata prasībām tieši saistītiem kritērijiem, nodrošinot objektivitāti un caurskatāmību.
Primāri tiek vērtēta kandidāta spēja ievērot zīmola vadlīnijas, veidot vizuāli un strukturāli pamatotu kompozīciju (teksta un attēlu saskaņa), kā arī izprast un pielietot uzņēmuma grafisko identitāti. Papildus tiek ņemts vērā kandidāta portfolio, lai iegūtu visaptverošu priekšstatu par profesionālo pieredzi un prasmēm. Atlases nākamajai kārtai tiek virzīti kandidāti, kuru sniegums visprecīzāk atbilst noteiktajiem kritērijiem.”
VDI: Pretendentam var tikt uzdots izpildīt kādu izdomātu uzdevumu, nevis likt paveikt tādu, kas būtu jāizpilda uzņēmuma darbiniekam
Valsts darba inspekcija norāda, ka Darba likums nenosaka darba intervijas ilgumu. Darba intervijas norises kārtību nosaka uzņēmums, kas veic pretendentu atlasi. Atbilstoši Darba likumā noteiktajam darba intervija ir darba devēja sagatavota mutvārdu vai rakstveida aptauja pretendenta piemērotības novērtēšanai.
Darba intervijas norises izvēlētais veids atkarīgs no potenciālā darba devēja, kuru no intervijas formātiem tas izvēlējies par piemērotu.
Ir jāņem vērā, ka intervijas mērķis ir novērtēt pretendenta piemērotību ar aptauju. Līdz ar to ir svarīga robeža starp piemērotības novērtēšanu un bezmaksas darbu uzņēmuma labā. Intervijas ietvaros, ar mērķi, lai pārliecinātos par pretendenta zināšanu praktisku pielietojumu, pretendentam var tikt uzdots izpildīt kādu izdomātu uzdevumu, nevis likt paveikt tādu uzdevumu, kuru būtu jāizpilda uzņēmuma darbiniekam (reāli paveicamā uzdevuma izpildītājs tiek aizstāts nomainot darbinieku uz pretendentu, kas nav pieļaujams).
Ja “intervija” pārvēršas par reālu darbu uzņēmuma vajadzībām, tā vairs nav tikai darba intervija.
Sniegtā informācija nav pietiekama, lai konstatētu vai uzdotie uzdevumi atbilst darba veikšanai uzņēmuma labā, kas nav pieļaujama bez darba līguma noslēgšanas, vai, uzdevuma veikšana būtu atzīstama par darba intervijas ietvaros izpildāmiem pieļaujamiem uzdevumiem.
Ja pretendents veicis darbu uzņēmu labā, tad pretendentam ir tiesības prasīt atlīdzību par paveikto darbu.
Atbilstoši Darba likuma 41. panta pirmajai daļai, ja, noslēdzot darba līgumu, nav ievērota tā rakstveida forma, darbiniekam ir tiesības prasīt darba līguma izteikšanu rakstveidā. Šai nolūkā darbinieks var izmantot jebkurus pierādījumus, kas attiecas uz darba tiesisko attiecību pastāvēšanu un šo attiecību saturu.
Saskaņā ar minētā panta otro daļu, ja darbinieks un darba devējs vai vismaz viena no pusēm ir uzsākusi veikt nolīgtos pienākumus, rakstveida formai neatbilstošam darba līgumam ir tādas pašas tiesiskās sekas kā rakstveidā izteiktam darba līgumam.
Ja darba devējs par tādu uzdevumu izpildi, kas tika veikti uzņēmuma labā, nenodrošina darba līguma izteikšanu rakstveidā, personai savu aizskarto tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai ir tiesības vērsties pie darba devēja, kura labā tika veikts uzdevums un prasīt darba līguma izteikšanu rakstveidā par dienu, kad tika veikts darbs un atlīdzības izmaksu par padarīto.
Iesakām pieprasījumu sagatavot divos eksemplāros, no kuriem vienu eksemplāru nosūtīt darba devējam ierakstītā sūtījumā pa pastu uz uzņēmuma juridisko adresi, personai saglabājot Latvijas pasta kvīti, kas apliecina sūdzības nosūtīšanas faktu. Ja darba devējs tiesību aizskārumu nenovērš, tad personai ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par iespējamu nodarbināšanu bez līguma un atlīdzības par paveikto darbu izmaksu.
Savukārt, ja uzdevuma izpilde ir uzskatāma kā darba intervijas daļa, tad šādā situācijā piekrist darba uzdevuma izpildei vai nē, tā bija pretendenta izvēles brīvība.”
Zvērināts advokāts Lauris Klagišs: 16 stundu ilgs “pārbaudes uzdevums” rada uzņēmumam būtiskus juridiskos riskus
Zvērināts advokāts Lauris Klagišs skaidro: “Īsā atbilde ir – nē, Latvijas Darba likumā nav konkrēta panta, kas stundās ierobežotu praktiskā uzdevuma apjomu darba intervijā. Darba likuma 33. pants darba interviju definē kā aptauju pretendenta piemērotības novērtēšanai. Praksē tas neizslēdz arī praktisku iemaņu pārbaudi, taču šādai pārbaudei ir savas juridiskās un samērīguma robežas.
Tomēr 16 stundu ilgs “pārbaudes uzdevums” rada uzņēmumam būtiskus juridiskos riskus un var tikt traktēts kā darba tiesisko attiecību slēpšana:
1. Faktiskās darba tiesiskās attiecības: Ja uzdevuma izpilde prasa divas pilnas darba dienas (16 stundas), tas pēc savas būtības ir uzskatāms par darbu. Saskaņā ar Darba likuma 41. pantu, kas nosaka rakstveida formas neievērošanas sekas, ja persona veic darbu un pakļaujas darba devēja kārtībai, tiek prezumēts, ka starp pusēm faktiski ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības.
2. Neapmaksāts darbs: Ja uzņēmums šo 16 stundu laikā radīto grafisko dizainu patur vai vēlāk izmanto savā komercdarbībā, tas ir darba rezultāts, par kuru kandidātam pilnīgi noteikti pienākas darba samaksa.
3. Labas ticības princips: Darba tiesībās un līgumattiecībās ir piemērojams Civillikuma 1. pantā nostiprinātais labas ticības princips, kas nozīmē, ka tiesības ir izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Prasīt kandidātam veltīt 16 stundas neapmaksāta laika savu prasmju pierādīšanai neatbilst labas ticības rīcībai. Samērīgs iemaņu pārbaudes uzdevums parasti aizņem no vienas līdz dažām stundām.
Šādā situācijā dizainerim ir pamats: Vērsties Valsts darba inspekcijā (VDI) ar iesniegumu par iespējamu nereģistrēto nodarbinātību (faktisks darbs bez līguma un samaksas). Vērsties tiesā, lūdzot atzīt faktisko darba tiesisko attiecību esamību par šīm 16 stundām un piedzīt atalgojumu par nostrādāto laiku.”
Vai arī tu esi nokļuvis situācijā, kur nepieciešama palīdzība? Vai darba devēja rīcība tev šķiet aizdomīga? Vai tev maksā pārāk mazu algu? Pastāsti man savu stāstu, rakstot uz [email protected].
