Ekonomika
Īpašums

Tas ir mīts, ka mūsu klimatiskie apstākļi ir mazāk piemēroti saules paneļu izmantošanai0

Foto: Smiltenei un Latvijai

Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Mājsaimniecībām ir iespēja atpelnīt uzstādītos saules paneļus tikpat īsā laikā kā ražošanas uzņēmumiem, šāda pārliecība tika pausta konferencē “Atjaunojamā enerģija Latvijā: alternatīvas enerģijas risinājumi mazās mājsaimniecībās”.

Energouzņēmuma “Enefit” enerģētikas risinājumu projektu vadītājs Gatis Lazda, konferences ietvaros atspēkojot dažādos mītus par saules enerģijas izmantošanu, vedināja atsaukt atmiņā arī vispārzināmo, proti – jo ilgāk mīts un nepatiesība tiek kultivēta, jo dziļāk tā iespiežas zemapziņā un grūtāk cilvēkus pat ar faktiem pārliecināt par pretējo.

Lazda runāja par vairākiem mītiem, kuri vai nu nekad nav bijuši patiesi, vai, tehnoloģijām attīstoties, zuduši.

Viņš pauda, piemēram, viedokli, ka saule Latvijā spīdot gana bieži un arī ziemā elektrība tiekot ražota, vien krietni mazākos apmēros nekā vasarā.

“Saules radiācijas kartē esam apmēram turpat, kur Vācija. Mūsu klimatiskie apstākļi ir perfekti saules paneļu izmantošanai. Tas ir mīts, ka tikai karsta klimata valstīs saules paneļi strādā efektīvi. Īstenībā Latvijā paneļi strādā efektīvāk nekā dienvidu valstīs, jo nav tik karsts.”

Otrais mīts saistīts ar saules paneļu sistēmas atmaksāšanās periodu. Daudzi domā, ka paneļu sistēma atmaksājas pēc 20–30 gadiem, bet pareizi uzstādīta sistēma pie jebkura mājsaimniecības patēriņa atmaksājas 8–10 gadu laikā.

Protams, jo lētāku sistēmu uzstāda, jo ātrāk tā atmaksājas, taču jaunums arī man bija tas, ka, lai šis periods būtu pēc iespējas īsāks, ir maksimāli jāizvairās no saules enerģijas “pārražošanas” jeb atdošanas tīklā, kas visbiežāk gadās vasarā, kad elektrības patēriņš ir viszemākais, bet ražošanas apjoms – vislielākais.

Tādā gadījumā tiek saražots vairāk, nekā patērēts, un neizlietoto nākas atdot tīklā, pēc tam to paņemot atpakaļ. Izklausās labi, taču, paņemot atpakaļ, ir jāsamaksā par elektrības pārvadi un sadali, kas veido apmēram 30% no elektrības kopējās cenas. Iepriekš bija jāmaksā arī par OIK, bet kopš aprīļa šādas prasības vairs nav.

Kā uzsvēra Lazda – ja vasarā ikmēneša elektroenerģijas patēriņš vidēji ir, teiksim, 200 vai 400 kWh, bet ziemā – 1000 kWh, nebūtu jāuzstāda tik daudz saules paneļu, lai vasarā tiktu saražoti šie 1000 kWh, jo tos tāpat nevarēs izmantot un lielāko daļu nāksies atdot tīklā.

Tā vietā paneļu jaudai būtu jābūt tādai, kas vasarā spēj saražot minētos 200 kWh vai 400 kWh, bet pārējā enerģija jāpiepērk par biržas cenām. Tikai šādā salikumā paneļu atmaksāšanās periods būs viszemākais.

Tāpat jāpievērš uzmanība fāžu sabalansēšanai, slodzes sadalīšanai un arī elektroenerģijas cenai biržā – jo tā lētāka, jo neizdevīgāka ir saules enerģija. Protams, nevar aizmirst par saules paneļiem doto garantiju un ilgmūžību, kā arī to uzstādīšanu.

Var Ķīnas tirgū nopirkt pašus lētākos paneļus, taču to garantija būs vien divi gadi un neviens nespēs garantēt to kvalitāti un ilgmūžību. Kaut izmaksas tādējādi palielinās, labāk būtu paneļus iegādāties pie profesionāļiem, kuri tos varētu arī uzstādīt.

Interesanti, ka saules paneļus tā īpaši nemaz nevajag apkopt, ja vien nedzīvojat zemes ceļa tuvumā. Tad būtu vēlams ik pa laikam ar ūdeni paneļus noskalot, taču būtiski atcerēties, ka tas jādara naktī, kad paneļi ir auksti.

Sasiluši paneļi saskarē ar aukstu ūdeni var saplaisāt un pārstāt darboties. Savukārt ziemā saules paneļi no sniega īpaši jātīra nav. Tie izstrādāti tā, ka saules radiācija to no paneļiem vienkārši nokausē.

Atslēgšanās no tīkla – riskanta

Interesanta situācija ir ar akumulatoriem, kuros varētu uzkrāt pāri palikušo enerģiju. “Enefit” pārstāvis neiesaka veikt investīcijas šajās ierīcēs, jo tās ir ļoti dārgas un atkal – palielinās atmaksāšanas periods.

Protams, ir cilvēki, kuri labprāt atslēgtos no jebkādiem elektroenerģijas tīkliem un būtu pilnībā autonomi – tāda iespēja ir, un tādā gadījumā bez akumulatora iztikt būtu grūti.

Taču komplektā nāk dažādi riski – kas notiek, ja gads nav saulains un saražotā enerģija nespēj nosegt patēriņu? Kas notiek, ja saules paneļiem vai akumulatoram gadās tehniskas ķibeles?

Ja nav pieslēguma tīklam, tad nav iespēju nebaltā dienā no tīkla elektrību pasmelties. Protams, nemaksāšana par OIK, sadali un pārvadi, kā arī elektroenerģiju un PVN izklausās labi, bet riski ir gana lieli.

Saules paneļus Latvijā pārdod arī SIA “Solar PV Latvia”. Kompānijas vadītāji, brāļi Alberts un Rihards Appeni, sacīja, ka pēdējo 10 gadu laikā saules paneļu uzstādīšanas izmaksas samazinājušās par 85%.

“Var nopirkt paneli par 100 eiro, var nopirkt par 600 eiro. Atšķirība? Tehnoloģijā. Daudzi domā arī par mazlietotu paneļu un invertoru iegādi. It kā viss strādā, bet nekad nevar zināt par kādiem zemūdens akmeņiem. Varbūt ražošanas jauda samazinājusies? Tāpat neviens nepadomā par stiprinājumiem. Var jumtu noklāt ar 100 vatu mazajiem un lētajiem paneļiem, taču to ir tik daudz, ka ievērojami pieaug izlietotā nauda par stiprinājumiem.”

Smiltene raugās ­perspektīvā

Konference “Atjaunojamā enerģija Latvijā: alternatīvas enerģijas risinājumi mazās mājsaimniecībās” norisinājās Eiropas Savienības programmas “LEADER” starptautiskā projekta “OFF-GRID DIY”: Renewable Energy for rural development” ietvaros.

Jau trešo gadu biedrība “Smiltenei un Latvijai” ar šo un līdzīgām aktivitātēm ir pievērsusies iedzīvotāju un uzņēmēju izglītošanai par atjaunojamās enerģijas, īpaši saules enerģijas, potenciālu ikmēneša rēķinu samazināšanā.

Saistītie raksti

Šogad konference notika Launkalnes pagasta “Zadiņu” saimniecībā, pulcējot krietnu pulku vietējo un attālāku viesu. Tajā piedalījās arī Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš, kurš akcentēja efektīvas enerģijas izmantošanas un saules paneļu sniegto iespēju potenciālu.

Tostarp Smiltenes novada dienaskārtības pašos augstākajos plauktos esot jautājums par efektīvu līdzekļu izmantošanu, tāpēc tiekot apspriestas arī investīcijas saules enerģijā.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

"V
"Mājas Viesis"
Latvijā
Tagad meitenes mācīsies zāģēt, urbt un virpot, savukārt zēniem būs jāapgūst tamborēšana, adīšana un šūšana 22
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO, FOTO. Francijas prezidents Emanuels Makrons, viesojoties prezidenta pilī, koķetē ar sievu Bridžitu
1 stunda
LA
Laukos.lv
Laukos
Daudzi latvieši domā, ka Igaunijā viss ir labāk. Cik reāli tas ir, atklāj “E-piim” valdes priekšsēdētājs Jānuss Murakass
Intervija 4 stundas
LE
LETA
Kultūra
Pirms ASV vēlēšanām atgriezīsies kontroversiālais “Borats”
59 minūtes
LA
LA.LV
Veselam
Pēteris Apinis: “Placebo, nocebo un Covid 19, jeb – kādēļ ar baidīšanas kampaņām tiek nodarīts vairāk slikta nekā laba!” 3
2 stundas