Foto: Shutterstock

Andris Bačkurs: Covid-19 izraisītā krīze asi iezīmē sociālās nevienlīdzības problēmu Rīgā 0

Autors: bijušais Rīgas domes deputāts Andris Bačkurs

Kopš Covid-19 izraisītāskrīzes sākuma bieži dzirdam par ievērojamiem finanšu līdzekļiem, ko Latvijas valdība plāno ieguldīt mūsu ekonomikā, lai palīdzētu uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

RR
Ritvars Raits
Ziņas
Leģendārais autosportists devās pie mātes, lai vestu uz slimnīcu, bet līdz Lubānai netika… Kādu sodu saņēma dzērājšoferis, kurš nogalināja Sauku? 37
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Latvijā atgriezīsies gaisa masa, kas mums lika salt maija sākumā!” Bricis par laiku šonedēļ 11
1 diena
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
“Piedodiet, dzejniek, es esmu Raimonds Pauls!” Stāsts par vīru, kura dzeja dzirdama apmēram 500 Paula dziesmās 6
9 stundas
Lasīt citas ziņas

Pagājušā mēnesī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja, ka divi miljardi tiks tērēti trīs blokos:modernizācijai, infrastruktūrai un pabalstiem.

Šie valdības solīti divi miljardi no marta pieauga līdz četrarpus miljardiem eiro.Diemžēl Kariņa kungs arī maldināja mūs par to cik īsti liela daļa atvēlēta no sīs summas pabalstiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Atvēlētais finansējums Latvijas ekonomikas glābšanaiir milzīga naudas summa un kopējas valsts budžets ir tikaidivreiz lielāks par tā apjomu, taču neizmisīsim par cilvēkiem!

Šie paziņojumi un plāni parādās smagas sociālās situācijas kontekstā. Neskatoties uz to, ka līdz šai Covid-19 izraisītai krīzei vairāku gadu garumā samazinājās nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits Latvijā, un gada laikā no nabadzības slazda izraujoties aptuveni 12 000 Latvijas iedzīvotājiem, šī brīža situācija nav spīdoša.

Diemžēl, nabadzībai aizvien ir pakļauts gandrīz katrs piektais valsts iedzīvotājs, par ko liecinajaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Patlaban nabadzības riska slieksnis vienas personas mājsaimniecībai audzis līdz 409 eiro mēnesī, bet mājsaimniecībai ar diviem bērniem – līdz 860 eiro.

Saņemot mazāk par šo summu, mājsaimniecība ir pakļauta nabadzības riskam un tādu mājsaimniecību, tādu ģimeņu ir daudz.

Jūnija sākumā Ministru kabinets lēma, kā pēc Covid-19 izraisītās krīzes tiks tērēta atvēlētā nauda, kur nepārprotami tiek pateikts, ka finansējums ir iezīmēts pabalstiem jeb sociālajai aizsardzībai.

Tomēr ir vērts papētīt vai šī nauda aizies tieši pabalstiem?

No “pabērniem” par izaugsmes centriem

Mani sarūgtina esošā situācija. 2018. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 434 tūkstoši jeb 22,9 % iedzīvotāju – par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gadā, liecina CCSP 2019. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.

Taču tas ir primāri saistīts ar to, ka iedzīvotāju nabadzības riska mazināšanos sekmēja minimālās algas celšana (no 380 eiro 2017. gadā līdz 430 eiro 2018. gadā), izmaiņas sociālo pabalstu likumdošanā (atsevišķu pensiju pārrēķins, lielāks atbalsts audžuģimenēm un ģimenēm ar diviem un vairāk bērniem), kā arī izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā.

Ir jāatceras, runājot par šiem skaitļiem, ka 2018. gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis – līdz 409 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2017. gadā – 367 eiro mēnesī).

Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2018. gadā sasniedza 860 eiro mēnesī (2017. gadā – 770 eiro mēnesī).

Papētot sīkāk, kā mājsaimniecību sadalījums pēc nabadzības riska sašķeļ Latviju reģionos. Parādās drūms skats, jo vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars 2018. gada bija Latgalē (40,4 %) un vismazākais – Pierīgā (14,4 %) un Rīgā (16,1 %).

Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 34,6 % iedzīvotāju, Kurzemē – 27,0 % un Zemgalē – 21,7 % iedzīvotāju. Paredzu, ka mainoties procentiem, kopēja situācija Latvijas reģionos paliks tāda pati. Kuru pie tā varētu vainot?

Pastāv cerība, ka Administratīvi teritoriālā reforma tiks veiksmīgi realizēta un kopā ar citām ekonomikas zālēm uzlabos situāciju, “pabērnu” pašvaldības pārtaisot par izaugsmes centriem.

Taču jāpiebilst, ka salīdzinoši labāka situācija Rīga, nenozīmē, ka te nav problēmu vai ka problēmas ir sīkas. Tā nav.

Nabadzības riska grupa

Nabadzība ir arī sociālo, veselības, izglītības un kultūras resursu trūkums. Tā ir arī neveselības sabiedrības pazīme.Nabadzības risksir atkarīgs no piederības pie noteiktām sociālām grupām (jaunās māmiņas, cilvēki ir īpašajām vajadzībā, mazākumtautību pārstāvji u.c.piedzīvo augstāku nabadzības risku).

Tā ir intersekcionālā problēma par kuru cilvēki mēdz negribēt runāt.Salīdzinot iepriekšējo gadu radītājus pirms Covid-19 izraisītās krīzes, bija iepriecinoša tendence – ievērojami samazinājās nepilno un daudzbērnu ģimeņu nabadzības risks.

Saskaņā ar CS datiem nabadzības riskam 2018. gadā bija pakļautas 26,2 % ģimenes ar vienu pieaugušo un bērniem (2017. gadā – 32,6 %) un 16,7 % daudzbērnu ģimenes ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem (2017. gadā – 20,7 %). Jau piekto gadu pēc kārtas samazinās nabadzības risks bērniem vecumā līdz 17 gadiem, 2018. gadā tas bija 14,5 % (2017. gadā – 17,5 %).

Joprojām Latvijā visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem. 2018. gadā tādu bija 74,9 % (2017. gadā – 74,0 %).

Otra lielākā nabadzības riskam pakļautā sabiedrības grupa bija 31,7 % vientuļo personu vecumā līdz 64 gadiem (2017. gadā – 31,0 %). Mūsu seniori ir pelnījuši labāko dzīvi!

Vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū (8,5 % 2018. gadā un 8,1 % 2017. gadā). Savukārt ievērojami vairāk nabadzības riskam bija pakļauti bezdarbnieki (57,7 % 2018. gadā un 59,5 % 2017. gadā) un pensionāri (52,5 % 2018. gadā un 48,9 % 2017. gadā).

Šie rādītāji ļauj apzināt problēmu, bet izmērīt, nenozīmē atrisināts!

Apskatot aktuālākos pieejamos datus par 2018. gadu, nākas secināt, ka Covid-19izraisītākrīze ir šo sociālo nevienlīdzības plaisu nevis samazinājusi, bet palielinājusi.

Valdības pabalstiem atvēlēta nauda, kuras mērķis ir palīdzēt iedzīvotajiem pārvarētu šo krīzi, to acīmredzami nesasniedza – iespējams, nepietiekama apjoma dēļ vai, iespējams, drastisko pabalstu saņemšanas kritēriju dēļ, vai drīzāk – abi faktori saplūda kopā.

Diemžēl, mēs visi redzam, ka divu mēnešu laikā reģistrēto bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par gandrīz 15 tūkstošiem, sasniedzot 76,4 tūkstošus.Finanšu ministrs var redzēt vai neredzēt, bet problēma ir un problēma ir liela! Līdz ar to laikā lielai daļai cilvēku varētu iestāties viņu personīga finanšu krīze.

Kā samazināt sociālo nevienlīdzības plaisu straujāk

Rīgas domes Labklājības departamenta apkopotie dati liecina, ka tieši vislielākā ietekmeir dzīvokļa pabalsta, lai palīdzētu pensionāriem izkļūt no relatīvās nabadzības.

Tomēr nākas secināt, ka cilvēki pēc šīs sociālās palīdzības saņemšanas joprojām atrodas zem nabadzības riska sliekšņa. Vislielākie ieguvēji no dzīvokļa pabalsta ir pensionāru ģimenes, mazāk iegūst vientuļie pensionāri un ģimenes ar darbspējīgām personām.

Attiecīgi, ja esošā sistēma paliek spēkā, tad kritērijiem un palīdzības apjomam vismaz piecu gadu laikā ir jāmainās.

Līdz ar to neviens no iespējamiem risinājumiem nevarēs palīdzēt pilnīgi katram un uzlabot situāciju visās jomās, bet tāpēc nav jānolaiž rokas!Gan Latvijas valdībai gan pašvaldībām ir jāspēj radoši risināt sociālās problēmas.

Nedrīkst ierobežot palīdzības sniegšanu tikai un vienīgi uz eksportu orientētiem produktiem un pakalpojumiem, bet ir jāparūpējas, lai cilvēkiem, kas zaudējuši darbu, tiktu rādītas jaunas dara vietas jau rīt, nevis parīt.

Šajā jautājuma jāpieliek īpašas pūles pie mobilitātes veicināšanas valsts ietvaros, pie jaunu infrastruktūras objektu izveides, darbinieku pārkvalifikācijas, lai tie cilvēki, kas strādās šajās jomās varētu parūpēties paši par savu labklājību no darbā gūtiem ienākumiem, bet noteikti ir jāapzina arī vajadzības tiem cilvēkiem, kuriem nav šobrīd iespējas gūt ienākumus darbā – pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem, pilna laika studentiem, jauniem vecākiem, cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām.

Valstij ir netikai jāatbalsta stiprie, bet arī jāglābj tie, kas paši nevar tik veiksmīgi par sevi parūpēties.

Rīga, kas ir un būs Latvijas galvaspilsēta un valsts lielākā pašvaldībā, nevar aprobežoties tikai ar valsts atbalstu. Lieli pašvaldības resursi tai ļauj izstrādāt tādus iedzīvotāju un biznesa atbalsta mehānismus daudz ātrāk, nekā valstij, kur valdībai ir jāņem vērā arī mazāko un vājāko pašvaldību iespējas un specifika.

SAISTĪTIE RAKSTI

Līdz ar to valdībai būtu ar Rīgas pašvaldību jāstrādā roku rokā, lai Rīga būtu tā vieta, kurā varētu realizētdaudzveidīgus, inovatīvus sociālā atbalsta pilotprojektus un pierādījumos balstītu politiku, kas skar par sociālo pakalpojumu īstenošanu dzīvē, kā arī pārbaudīt vai šos pakalpojumus būs iespējams ieviest dzīvē.

Diemžēl, ja sociālie pakalpojumi tiek testēti tikai mazās pašvaldībās, tos vēlāk ir grūtāk realizēt un pielāgot lielajās pašvaldībās.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
RR
Ritvars Raits
Ziņas
Leģendārais autosportists devās pie mātes, lai vestu uz slimnīcu, bet līdz Lubānai netika… Kādu sodu saņēma dzērājšoferis, kurš nogalināja Sauku? 37
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Latvijā atgriezīsies gaisa masa, kas mums lika salt maija sākumā!” Bricis par laiku šonedēļ 11
1 diena
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
“Piedodiet, dzejniek, es esmu Raimonds Pauls!” Stāsts par vīru, kura dzeja dzirdama apmēram 500 Paula dziesmās 6
9 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Ir vecāki, kuri samaksā ārstam naudu, lai vakcīnu dur spilvenā, ne bērnam rokā,” Ēķis par tiem, kuri visam saka “nē” 80
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas, ko mēs tagad uzstādīsim, ir 20 gadus novecojis mēsls!” Didzis Šmits par depozīta sistēmu 33
9 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Veselam
Kariņš mudina “pārslēgt uzmanību” no ierobežojumiem uz vakcinēšanos pret Covid-19 18
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rīgas domei prasa atmaksāt 4.maijā iekasēto maksu par braukšanu sabiedriskajā transportā 2
45 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Gaiss iesils līdz +28 grādiem. Laika prognoze trešdienai
1 stunda
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
VIDEO. “Bērni leca pa logu no trešā stāva!” Krievijā evakuē skolu, kur apšaudē nogalināti 11 cilvēki 6
3 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
“Latvijas hokeja sistēma sakārtojas, attīstība notiek. Jāgaida savs Porziņģis.” Saruna ar Lauri Dārziņu
16:27
LE
LETA
Ziņas
“Varbūt pienāks laiks un es kādreiz kādu vārdu pateikšu.” Krapsis patlaban jūtoties “morāli un fiziski sagrauts”
16:09
LE
LETA
Ziņas
Rīgas domei prasa atmaksāt 4.maijā iekasēto maksu par braukšanu sabiedriskajā transportā 2
15:44
LA
LA.LV
Kokteilis
FOTO. VIDEO. “Balss maskā” uzvarētāja, repera Strūberga divu bērnu māte vēršas policijā par vardarbību, “Pieci.lv” pat pārstāj atskaņot grupas dziesmas radio 17
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Varbūt pienāks laiks un es kādreiz kādu vārdu pateikšu.” Krapsis patlaban jūtoties “morāli un fiziski sagrauts”
20 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
Riekstiņa: Ir jāanalizē, kur inficējas visvairāk, nevis jāver viss ciet 19
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Levits ir uzņēmies esošās valdības koalīcijas advokāta lomu!” Urbanovičs par situāciju valstī un valdībā 17
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
Vai Rīgā izskaudīs diennakts veikalus-kafejnīcas? Skaidro Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola 24
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Polijā spridzināšanas draudu dēļ evakuē cilvēkus no tiesas un valsts iestāžu ēkām 1
2 stundas
RR
Ritvars Raits
Ziņas
Leģendārais autosportists devās pie mātes, lai vestu uz slimnīcu, bet līdz Lubānai netika… Kādu sodu saņēma dzērājšoferis, kurš nogalināja Sauku? 37
9 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
“Piedodiet, dzejniek, es esmu Raimonds Pauls!” Stāsts par vīru, kura dzeja dzirdama apmēram 500 Paula dziesmās 6
9 stundas
IP
Ilmārs Puriņš
Ziņas
“Kādas ir nākotnes prognozes? Īsumā – būs pavisam slikti. Ir rīkojumi, bet kur pārkārtošanās jaunai dzīve?” iedzīvotājs vēršas pie valdības 35
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas, ko mēs tagad uzstādīsim, ir 20 gadus novecojis mēsls!” Didzis Šmits par depozīta sistēmu 33
9 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
“Šajā cīņā netiek taupīti nekādi līdzekļi, lai noturētos pie varas!” Madonā izteikta robežšķirtne starp diviem blokiem 16
6 stundas
EK
Elīna Kondrāte
Veselam
Īsts dakteris uz palodzes! Kādas ir brīnumpuķes alvejas ārstnieciskās īpašības?
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Cietušais šo informāciju paturēja pie sevis!” Ģenerālprokurors komentē Tukumā degušā NMPD darbinieka lietu 44
6 stundas
ML
Māra Lapsa
Veselam
Kas vērtīgs papaijās un vai tās būtu jāēd ikdienā? 2
8 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
“Lielāks haoss Latvijā nav redzēts kopš kolhozu dibināšanas laikiem!” Apinis par vakcināciju, nelīdzestību un nocebo 114
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
“Ir vecāki, kuri samaksā ārstam naudu, lai vakcīnu dur spilvenā, ne bērnam rokā,” Ēķis par tiem, kuri visam saka “nē” 80
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Latvijā atgriezīsies gaisa masa, kas mums lika salt maija sākumā!” Bricis par laiku šonedēļ 11
1 diena
LE
LETA
Ziņas
“Nesagaidot pēdējo mirkli, kad ir patiešām slikti!” Pavļuts par gatavību “D+ konceptam” un stingrākiem ierobežojumiem 156
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Man jau bija grūti līdz veikalam aiziet… Un nav jau 80 gadi”: mūziķis Andris Brīnums atklāj, kā viņam ar sievu izdevies notievēt 6
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO, VIDEO: Unikāli kadri! Skujenes apkaimē atklāts vilku midzenis 34
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kāpēc krievu tautības cilvēki, dzīvojot Latvijā, tā arī nav iemācījušies runāt latviski? Skaidro Miroslavs Mitrofanovs 185
1 diena
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Juris Lorencs: Situācija ir nopietna… Ja nerīkosimies, nākotnē mūs gaida “pilsoņu karš”, haoss un nāve 33
1 diena
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: “Manu vectēvu, mežsargu, apolitisku un ticīgu cilvēku, jau karam beidzoties kartupeļu stādīšanas laikā sašāva kā sietu… “ 79
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Milda, Karmena un Manfrēds
2 stundas