Anita Daukšte: Pārtikas cenas pazemināšoties pēc 2 nedēļām. Aizņemam rindu pie veikaliem?
0
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis pēc divam nedēļām sola pārtikas cenu samazinājumu. Šāda ziņa parādījās otrdien, 27.maijā, tūlīt, kā Ekonomikas ministrija, uzņēmēju organizācijas, pārtikas tirgotāji, Latvijas ražotāji un zemnieku pārstāvji parakstīja vienošanās memorandu, kura mērķis ir pazemināt pārtikas cenas.
Wow! Gribējās izsaukties par šo vēsti un jau celt telti pie veikaliem, lai pēc divām nedēļām būtu pirmajās rindās, šturmējot pārtikas veikalu plauktus, piebāžot pilnas somas ar lētajām pārtikas precēm. Taču jau dienas beigās – ziņa par pārtikas gaidāmo palētinājumu vairs pat nebija ziņu portālu pirmo lapu augšpusē. Kāpēc? Ļoti vienkārši: daudzi, pārāk daudzi vairs netic šādu “memorandu” burvju spēkam. Un arī tam, ka politiķu spēkos ir pildīt solīto – arī netic.
Vēl decembrī teju no katra gludekļa tika vēstīts, ka “pārtikas cenas ir kļuvušas nepanesami augstas”, un kas nu viss netiks darīts, lai tās tūlīt nobruktu no saviem augstumiem pie vienkāršā patērētāja kājām. Un še tev – kļuva arī nepanesami dārgas pārtikas cenas!
Nesenie inflācijas dati skaidri parādīja, ka tieši pārtikas cenas ir bijušas inflācijas dzinulis.
Ekonomikas ministra doma pārtikas cenu samazināšanā bija vienkārša – piedraudēt tirgotājiem: ja jūs nepazemināsiet savus piecenojumus un līdz ar to pārtikas cenas, tad pieņemsim bargus grozījumus negodīgas komercprakses regulējumā un sodīsim pa labi un pa kreisi. Taču no likuma grozījumiem nobijās ne vien tirgotāji, bet arī vietējie pārtikas ražotāji, jo saprata, ka tirgotāji nebūs ieinteresēti tirgot viņu preci tik mazā tirgū. Vietējā pārtika nevar būt lēta, jo to nav iespējams lēti saražot. Diemžēl šo patiesību visi vēlas ignorēt. Vismaz vārdos to ignorēs arī turpmāk, bet politiskais uzstādījums pēc memoranda būs tāds, ka tagad mums būs “zemo cenu grozs”: vismaz viens produkts ar zemāko cenu 10 produktu kategorijās.
Kurš spēs tam izsekot? Ar ko šis “grozs” 10 kategorijās atšķirsies no jau pierastajām tirdzniecības akcijām, kur kādai precei tiek pazemināta cena?
Vai vienas preces cenas pazeminājums nenozīmēs citas preces cenas kāpumu? Faktiski jau uzreiz tika pateikts – jā! Pārtikas tirgotāju pārstāvis jau uzreiz pieļāva, ka kādi produkti varot kļūt arī dārgāki….
Un te nu gribas iesaukties: “Viktor, neej Hosama pēdās!” Veselības ministrija arī veica zāļu cenu reformu, un sekas tam nebūt nav cerētās. Un te vēl ir runa par ļoti regulēto un specifisko zāļu tirgu, kur uz cenu iedarboties ir krietni vieglāk nekā pārtikas tirgū.
Ir sasodīti apnicīgi vērot, kā politiķi kāpj uz populisma grābekļiem, nevis aprušina savu darbības lauku ar politiskiem instrumentiem. Kāpēc? Ļoti vienkārši – jo to neviens nefilmēs un neieliks ministra smaidīgo seju un silto rokasspiedienu ziņu pirmajās lapās. Ak, jādomā par zemākām enerģijas izmaksām? Ak, jādomā par zemākiem nodokļiem? Ak, par mazāku birokrātiju, atļaujām, prasībām utt.? Jāpieņem konkurenci veicinoši noteikumi? Jāpiesaista investori? Nē, nu ko jūs?! Tas taču pārāk sarežģīti, neviens nesapratīs, izņemot ekonomistus…
Bet ko tad gaidīt no šī memoranda? Kam tas bija vajadzīgs? Pirmkārt, ministram, lai pateiktu, ka viņš strādā un cenšas. Varbūt rezultāts “aizies svilpē”, kā saka, bet nevarēs teikt, ka neko nav darījis. Vai vienošanās pazeminās pārtikas cenas? Kopumā – nē. Tad kas no tā vispār labs? To ļoti diplomātiski noformulējis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: “Šim memorandam ir visas iespējas kļūt par jaunu sākumu daudz ciešākai ražotāju un tirgotāju sadarbībai Latvijas iedzīvotāju un ekonomikas attīstības interesēs”. Varbūt tirgotāji ar ražotājiem labāk sapratīsies. Arī labi.
Bet naivie lai reģistrējas rindās pie pārtikas veikaliem, krāj naudu. Pēc divām nedēļām – būs, teica ministrs. Ticam, ticam.
