Apals: Tie paši cilvēki, kas satraucas par Krimas piederību, nekad nav satraukušies par Abreni 0
Viesojoties TV24 raidījumā “Globuss”, Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs Gints Apals dalījās savās pārdomās par Latvijas teritoriju un sabiedrības attieksmi pret Abreni.
“Daudziem cilvēkiem Latvijā derētu padomāt par jautājumu, kas attiecas uz etnogrāfisko teritoriju. Es atgādināšu – Latvijas valsts 1918. gadā tika proklamēta latviešu etnogrāfiskajā teritorijā. Jautājums par Abreni – ko mēs saucam par Abreni, daļu no Pleskavas guberņas, kas, no vienas puses, bija latviešu etnogrāfiskā teritorija.”
To apstiprināja arī pētījumi un izvērtējumi.
Apals turpināja: “Kas mani pārsteidz – ka Latvijas sabiedrība ir tik viegli pieņēmusi to, ka Latvija tīri racionālu apsvērumu pēc atsakās no Abrenes, slēdzot robežlīgumu. To sankcionē Satversmes tiesa un ratificē Latvijas Saeima. Un Latvijai nav nekādu pretenziju, jo tas nav racionāli prasīt atpakaļ Abreni.”
Daudzi cilvēki, kuri skaļi pauž viedokli par Krimas piederību Ukrainai, nekad nav izrādījuši līdzvērtīgu interesi vai satraukumu par Abrenes jautājumu. Tas raisa pārdomas par to, cik selektīvi un atšķirīgi mēs uztveram dažādas vēsturiskās netaisnības – pat tās, kas attiecas uz pašu valsti.
“Tie paši cilvēki, kuri ļoti satraucas par Krimas piederību, nekad nav satraukušies par Abrenes piederību,” uzsvēra Apals.
Tikmēr, kas attiecas uz Ukrainas kara jautājumu, Eiropas Savienības (ES) valstis brīdinājušas ASV prezidentu Donalda Trampa administrāciju, ka neatzīs okupēto Krimu par Krievijas daļu un neatbalstīs nekādus ASV soļus attiecībā uz Krimas aneksijas atzīšanu.
Eiropiešiem ir nepieņemama ideja atzīt Krimas aneksiju, kas ir pirmā ar militāru spēku veiktā zemes sagrābšana Eiropā kopš Otrā pasaules kara beigām 1945.gadā, jo tā grautu kārtību, kas paaudžu paaudzēm ilgi ir uzturējusi mieru kontinentā.
Vašingtonas priekšlikums akceptēt Maskavas kontroli pār Krimu, kā arī noraidīt Ukrainas dalību NATO ir lielākā piekāpšanās, ko Tramps ir izrādījis Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, cenšoties panākt ātrāku miera līgumu.
