Laukos
Politika

Aprīlī plānots sākt skaitīt lauksaimniecību0

Foto: Ivars Soikāns/ LETA

Ja ārkārtas situācijas dēļ nekas nemainīsies, tad plānots, ka 15. aprīlī, nākamajā dienā pēc Lieldienām, Latvijā sāksies visaptveroša lauksaimniecības skaitīšana.

Pirmā lauksaimniecības skaitīšana notika tieši pirms 100 gadiem – 1920. gadā – reizē ar pirmo tautas skaitīšanu, pavisam pirmās brīvvalsts laikā notika sešas lauksaimniecības skaitīšanas. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Lauksaimniecības un vides statistikas departamenta direktors Armands Plāte stāsta par skaitīšanas nepieciešamību un nosacījumiem, par šāgada skaitīšanas jaunumiem, kā arī par saimnieku ieguvumiem no precīzu atbilžu sniegšanas.

– Kāpēc Latvijas valstij ir svarīga lauksaimniecības skaitīšana?

– Ikvienam lauksaimniekam ir svarīgi redzēt savu vietu lauksaimnieciskajā ražošanā, salīdzinot, piemēram, vidējās platības un citus rādītājus ar valsts vidējiem rādītājiem un arī ar kolēģiem, tostarp Latvijā un citās ES dalībvalstīs. Visās ES dalībvalstīs piemēro vienotu lauksaimniecības skaitīšanas metodiku, par ko dalībvalstis ir vienojušās ar Eiropas Komisiju, turklāt dalībvalstīm ir arī pieredze un statistikas dati no agrāk veiktajām lauksaimniecības skaitīšanām.

Tātad skaitīšanas informācija noteikti ir salīdzināma un ticama. Tā ietvers informāciju par saimniecību skaitu, struktūru, lauksaimniecības zemes platību un izmantošanu, lauksaimniecības dzīvnieku skaitu, novietnēm, mēslošanas līdzekļu apsaimniekošanu, kā arī lauksaimniecībā nodarbinātajiem un citām saimniecības aktivitātēm. Skaidrs, ka lauku saimnieki darbojas atšķirīgās klimatiskajās zonās, kas viņiem liek izmantot atšķirīgas ražošanas tehnoloģijas, arī saimnieciskās darbības rezultāti ir atšķirīgi.

Lauksaimniecības skaitīšanā iegūtā informācija būs pamats nākamā gadu desmita lauksaimniecības ietekmes uz vidi un klimata pārmaiņām, lauksaimniecības produktu kvalitātes un drošuma izvērtēšanai, kā arī nodrošinās salīdzināmu statistiku par lauksaimnieciskajām darbībām ES dalībvalstīs.

Skaitīšana nodrošinās politikas veidotājus ar informāciju un būs nozīmīgs pamatojums ES atbalsta aprēķināšanā un piešķiršanā, noteikti ietekmējot lauku saimniecību tālāku izaugsmi.

Lauksaimniecības skaitīšana ir visaptveroša un notiek vienu reizi desmit gados. Pēc valsts neatkarības atjaunošanas pirmā lauksaimniecības skaitīšana notika 2001. gadā, nākamā – 2010. gadā un šogad. Pirmās brīvvalsts laikā vispārējā lauksaimniecības skaitīšana pēdējo reizi notika arī 1929. un 1939. gadā. Diemžēl tās rezultāti saistībā ar Otrā pasaules kara sākšanos tā arī līdz galam netika apkopoti.

Lauksaimniecība Latvijas tautsaimniecībā aizvadītā gadsimta 20.–30. gados bija ļoti svarīga, tāpēc lauksaimniecības skaitīšanai pievērsa īpašu uzmanību. Par to liecina arī tas, ka, piemēram, 1935. gada skaitīšanā piedalījās vairāk nekā 6000 intervētāju.

Ņemot vērā to, ka ES budžetā lauksaimniecības izdevumu īpatsvars ir aptuveni 40% no kopējiem izdevumiem, lauksaimniecības skaitīšana ir īpaši detalizēta, lai iespējami precīzāk novērtētu ieguldīto līdzekļu atdevi kopējās lauksaimniecības attīstībā.

– Cik daudz Latvijas saimniecību aptvers 2020. gada lauksaimniecības skaitīšana?

– Mums ir jāiegūst informācija no aptuveni 85 000 lauku saimniecību, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu – apsaimnieko lauksaimniecības zemi vai audzē lauksaimniecības dzīvniekus – vai uztur zemi labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Salīdzinājumam – 1929. gadā saskaitīja 270 000 saimniecību. Tolaik lauksaimniecības zemju (LIZ) platība bija trīs reizes lielāka nekā patlaban. Šobrīd lauksaimniecība veido aptuveni 4% no IKP, tolaik tās īpatsvars bija 30–40%.

– Cik vienkārša vai sarežģīta, jūsuprāt, saimniekiem būs piedalīšanās skaitīšanā?

– Skaitīšana notiks divos posmos. Pirmais posms sāksies 15. aprīlī un turpināsies līdz 30. jūnijam. Šis posms sakrīt ar periodu, kad lauksaimnieki piesakās Lauku atbalsta dienestā (LAD) ES tiešmaksājumiem, vienlaikus aicināsim respondentus iesniegt informāciju lauksaimniecības skaitīšanai CSP Elektroniskajā datu vākšanas sistēmā (EDV) tiešsaistē (e.csb.gov.lv). Jāiesniedz būs tikai tie dati, kas nav pieejami reģistros, tas nozīmē, ka LAD sniegto informāciju otrreiz nejautāsim.

Nejautāsim arī par Lauk­saimniecības datu centrā reģistrētiem lauksaimniecības dzīvniekiem un novietņu infrastruktūru, taču lauksaimniecības skaitīšanā ir svarīgi iegūt informāciju par saimniecības īpašnieku, vadītāju, nodarbinātajiem lauksaimniecībā pēdējo 12 mēnešu laikā – ģimenes locekļu un citu nodarbināto skaitu, kā arī saimniecības pārējām aktivitātēm, kas nav saistītas ar lauksaimniecisko ražošanu, jo šāda informācija nav pieejama reģistros.

Respondenti, kas jau ir EDV sistēmas lietotāji, lauksaimniecības skaitīšanas datus varēs iesniegt, izmantojot jau esošo lietotāja vārdu un paroles, bet pārējiem būs jāpieprasa pieejas tiesības vai jāpieslēdzas, izmantojot tīmekļa vietni Latvija.lv.

Jūlijā un augustā CSP apkopos informāciju par respondentiem, kuri nav iesnieguši datus pirmajā datu vākšanas posmā. No 28. septembra līdz 22. decembrim turpināsies otrais datu vākšanas posms, kad informāciju iegūs ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) intervētāju un CSP telefonintervētāju starpniecību, kā arī paralēli turpināsies elektroniskā datu vākšana.

– Tātad lauksaimniecības skaitīšana lielā mērā notiks elektroniskajā vidē?

– Jā, lai taupītu laika un finanšu resursus, aicināsim respondentus pildīt anketas elektroniski. 2010. gada lauksaimniecības skaitīšanā tikai 1% respondentu CSP prasīto informāciju aizpildīja elektroniski. Pirms desmit gadiem pirmo reizi lauksaimniekiem piedāvājām šādu iespēju. Šogad vēlamies, lai vismaz 20% lauku saimniecību atbildes mums iesniedz elektroniski.

2020. gadā rādītāju skaits anketā ir samazinājies salīdzinājumā ar 2010. gadu, jo 63% rādītāju ir paredzēts iegūt no administratīvajiem reģistriem (2010. gadā tikai 18%).

Īpaši vēlos uzsvērt, ka Statistikas likums garantē respondentu sniegtās informācijas konfidencialitāti. CSP iegūto informāciju izplata tikai apkopotā veidā – kopsavilkumos, grupējumos. Aicinām respondentus sniegt patiesas ziņas!

– Kā CSP motivēs lauku saimniekus aizpildīt skaitīšanas veidlapas?

– CSP un nozares eksperti informatīvās kampaņas ietvaros skaidros šīs informācijas svarīgumu. Politikas veidotājiem ir nepieciešama statistikas informācija nozares plānošanai, analīzei un lēmumu pieņemšanai, taču mēs ar klaji represīvām metodēm nevaram lauksaimniekus piespiest to sniegt. Lai nodrošinātu Oficiālās statistikas programmas izpildi, CSP atbilstoši Statistikas likuma 14. pantam (1) ir tiesības pieprasīt, lai respondents sagatavo un sniedz informāciju.

Ieguvums no skaitīšanas veidlapu aizpildīšanas elektroniskajā vidē būs tāds, ka rudenī saimniecībā neieradīsies intervētājs.

– Cik aptuveni laika prasīs skaitīšanas veidlapu aizpildīšana?

– 2010. gada lauksaimniecības skaitīšanā veidlapu aizpildīšana prasīja vidēji vienu stundu, taču šogad tas varētu prasīt pusstundu, maksimāli – 40 minūtes. Pirms desmit gadiem jautājumu sarežģītība bija līdzīga un pavisam bija 178 rādītāji. Šāgada skaitīšanā būs par trešdaļu mazāk rādītāju, jo centīsimies informāciju maksimāli ņemt no citiem reģistriem. Ja lauksaimnieks nepiesakās LAD platību maksājumiem vai nav reģistrējis visus dzīvniekus LDC reģistros, tad cita lieta. Pildot anketu elektroniski, būs pieejami papildu skaidrojumi rādītājiem, kas atvieglos tās aizpildīšanu.

Kuldīgā, Preiļos un Valmierā atrodas CSP reģionālie datu savākšanas un apstrādes centri, kur būs cilvēki, kas varēs atbildēt uz jautājumiem, sniegs konsultācijas, pie viņiem arī varēs ierasties un aizpildīt skaitīšanas anketas. Centīsimies, lai anketas varētu aizpildīt arī bibliotēkās, pašvaldībās un citviet, iespējams, arī LLKC, kur apmācīti darbinieki sniegs konsultācijas.

– Cik valstij izmaksās lauksaimniecības skaitīšana?

– Mēs esam samazinājuši lauksaimniecības skaitīšanas izmaksas par 550 000 eiro jeb par vienu trešdaļu salīdzinājumā ar 2010. gadu, kad tai tērēja 1,5 milj. eiro. Skaitīšanas budžeta samazinājums cita starpā ir iespējams tāpēc, ka varam plašāk izmantot administratīvo reģistru informāciju. Precizēšu, ka visu lauksaimniecības skaitīšanas budžetu trīs gadu periodam no 2020. līdz 2022. gadam (852 300 eiro) veido ES granta projekta finansējums (300 000 eiro) un ārvalstu finanšu līdzekļu līdzfinansējums (552 300 eiro).

– Kad būs zināmi 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti?

– 2021. gadā notiks iegūto skaitīšanas rezultātu analīze un apkopošana, administratīvo datu integrēšana skaitīšanas masīvā. Provizoriskos skaitīšanas rezultātus iecerēts publicēt 2021. gada maijā un decembrī. Gala rezultāti būs apkopoti un publicēti CSP datubāzē 2022. gada martā pēc informācijas nosūtīšanas Eurostat un Kvalitātes ziņojuma sagatavošanas.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LE
LETA
Latvijā
No rītdienas vajadzēs “pārkārtot dzīvi”. Divās Latvijas pilsētās Covid-19 dēļ nosaka ierobežojumus. Kas mainīsies to iedzīvotājiem?
9 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO: Francijas prezidents Bastejkalnā patīkami pārsteidz ielu muzikantu 3
9 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Sīkraga iedzīvotāju šausmu vasara: rāmā ciema pie jūras mieru satricina cūcīgu tūristu bari 19
11 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Auto tikai turīgajiem? No nākamā gada auto īpašniekiem jārēķinās ar jaunu nodokli 24
10 stundas
LE
LETA
Latvijā
“Un citiem latgaliešiem pasaki, ka vajag viņu gāzt na**j!” Ubanovičs Saeimā aizmirst izslēgt mikrofonu 12
16 stundas