Trampa paziņojumā ir kaut kas tāds, kas tagad atvieglos Ukrainas likteni, bet vēlāk sagādās vilšanos 39
ASV prezidenta Donalda Trampa nesenais paziņojums par 50 dienu ultimātu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, lai panāktu pamieru Ukrainā, izraisījis pretrunīgas reakcijas. Lai gan Tramps solījis atbalstu Ukrainai, tostarp atļaujot NATO sabiedrotajiem iegādāties ASV ražotos ieročus, viņa atteikšanās ieviest sekundārās sankcijas pret Krievijas naftas pircējiem rada bažas par šī ultimāta efektivitāti, ziņo CNN.
Viena no Ukrainas galvenajām vajadzībām ir modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas, piemēram, “Patriot”, kas spēj neitralizēt Krievijas raķešu uzbrukumus civilajai infrastruktūrai. Tramps nesen apstiprināja, ka citas NATO dalībvalstis varēs iegādāties ASV ražotos ieročus, kas netieši stiprina Ukrainas aizsardzības kapacitāti.
“Neatkarīgi no piegāžu apjoma, tas ir tieši tas, ko Ukrainai vajag,” norāda CNN. Šāda atļauja varētu veicināt ieroču piegādes no tādām valstīm kā Dānija vai Zviedrija, kuras jau izrādījušas gatavību finansēt papildu atbalstu Kijivai.
Tomēr Ukrainas amatpersonas uzsver, ka tieša ASV iesaiste, tostarp “Patriot” sistēmu piegāde, joprojām ir kritiski svarīga, jo tikai Baltais nams var autorizēt šādu militāro palīdzību. Līdz šim Trampa administrācija nav apstiprinājusi jaunas tiešās ieroču piegādes, kas rada zināmu vilšanos Kijivā.
Galvenā kritika Trampa politikai attiecas uz viņa vilcināšanos ieviest sekundārās sankcijas pret valstīm, piemēram, Indiju un Ķīnu, kas turpina iepirkt Krievijas naftu. Šādas sankcijas varētu būtiski vājināt Krievijas militāro budžetu, kas lielā mērā balstās uz enerģijas eksportu.
