Ekonomika
Darbs un nauda

Aptaujā noskaidrots, cik daudz iedzīvotāju nav ņēmuši kredītus0

Foto: Sergei Bobylev/ITAR-TASS/SCANPIX/LETA

Latvijā 63% iedzīvotāju pēdējo triju gadu laikā nav ņēmuši kredītu bankā vai pie nebanku kredītdevēja, aģentūrai LETA pavēstīja Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, atsaucoties uz sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veikto aptauju.

Aptaujā 70% iedzīvotāju minējuši, ka viņu ienākumu apmērs ir fiksēts jeb nemainīgs, bet 27% norādījuši, ka viņu ienākumu apmērs ir mainīgs, tostarp mainīgs ienākumu apmērs biežāk ir vīriešiem, respondentiem ar mazākiem ienākumiem un tiem, kuri dzīvo ārpus Rīgas.

Pusei aptaujāto ir viegli sabalansēt ienākumus un izdevumus

Tāpat aptaujā 55% respondentu apgalvojuši, ka viņiem ir viegli sabalansēt ienākumus ar izdevumiem, tostarp drīzāk viegli ir 46%, bet ļoti viegli 9%, turpretī 40% norādījuši, ka viņiem to paveikt ir grūti, tostarp drīzāk grūti ir 31%, bet ļoti grūti – 9%.

Savus ienākumus ar izdevumiem grūtāk ir sabalansēt respondentiem ar zemāku ienākumu līmeni.

Visvairāk naudas uzkrāj banku kontos

Populārākais finanšu uzkrājuma veids, pēc aptaujas datiem, ir bezskaidra nauda bankas kontos. Šādā veidā naudu uzkrāj 44% aptaujāto iedzīvotāju.

Iedzīvotāju vērtējumā populāri uzkrājumu veidi ir arī skaidras naudas uzkrājumi (26%), brīvprātīgās iemaksas pensiju fondā (22%) un nekustamais īpašums, dārgmetāli, mākslas priekšmeti u.tml. (22%). Vienlaikus 9% iedzīvotāju norādījuši, ka nav veidojuši uzkrājumus, bet 20%, ka viņiem nav naudas uzkrājumu veidošanai.

Kas traucē veidot uzkrājumus

Respondentiem aptaujā arī lūgts novērtēt piecu punktu skalā, kur viens nozīmē ļoti traucē, bet pieci nemaz netraucē, vairākus faktorus, kas varētu ietekmēt finanšu uzkrājumu veidošanu.

Pēc aptaujas datiem, faktors, kas visvairāk traucē veidot finanšu uzkrājumus (novērtēts ar viens vai divi), iedzīvotāju vērtējumā ir nepietiekami jeb zemi ienākumi (60%).

Diezgan nozīmīgi ir tādi faktori kā neskaidrība par nākotni (vērtējumu viens vai divi snieguši 43%) un neuzticība naudas sistēmas stabilitātei (38%). Gandrīz puse respondentu (49%) norādījuši, ka viņiem viegla kredītu pieejamība/ iespēja viegli aizņemties nemaz netraucē veidot finanšu uzkrājumus.

Ceturtajai daļai ir grūtības veikt regulāros maksājumus

Nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa iedzīvotāju (22%) mēdz saskarties ar grūtībām veikt regulāros maksājumus finanšu trūkuma dēļ (dažkārt -17%, bieži – 5%).

Trešdaļa iedzīvotāju norādījuši, ka ar šādām grūtībām saskaras reti, bet 42% – nekad. Ar grūtībām veikt regulāros maksājumus finanšu grūtību dēļ retāk saskārušies gados jaunākie (18-34 gadi) un vecākie (64-75 gadi) respondenti, bet biežāk tie, kam ir zemāki ienākumi.

Trīs gados neviena kredīta

Pēc aptaujas datiem, lielākā daļa respondentu (63%) pēdējo triju gadu laikā nav ņēmuši kredītu bankā vai pie nebanku kredītdevēja. Vienlaikus vienu reizi to darījuši 15% respondentu, bet vairākas reizes – 21%. Visbiežāk naudu pie nebanku kredītdevēja vai bankā ir aizņēmušies respondenti 25-44 gadu vecumā, bet visretāk – iedzīvotāji 18-24 gadu vecumā.

Tiem respondentiem, kuri pēdējo triju gadu laikā ir ņēmuši kredītu bankā vai pie nebanku kredītdevēja, aptaujā lūgts norādīt pēdējā aizņēmuma summu.

Tostarp 8% atzinuši, ka ir aizņēmušies līdz 100 eiro, kamēr 101-500 eiro ir aizņēmušies 23% respondentu, 501-1000 eiro – 15%, 1001-3000 eiro – 7%, 3001-5000 eiro – 7%, 5001-10 000 eiro – 11%, savukārt 15% respondentu ir aizņēmušies vairāk nekā 10 000 eiro. Lielākas naudas summas aizņemas iedzīvotāji 35-54 gadu vecumā, kā arī tie, kas dzīvo ārpus Rīgas un respondenti ar augstākiem ienākumiem.

Respondenti, kuri pēdējo triju gadu laikā ir ņēmuši kredītu bankā vai pie nebanku kredītdevēja un ņēmuši kredītlīniju, kā galveno tās izvēles iemeslu minējuši iespēju izmantot atkārtoti aizdevuma summu (49%).

Iedzīvotāju vērtējumā svarīgi ir arī šādi iemesli: pie šī kredītdevēja jau bija aizņēmies, apmierina sadarbība (39%) un veicamais minimālais maksājums šķita mazāks nekā mēneša maksājums aizdevumam ar konkrētu atmaksas grafiku (37%).

No tiem respondentiem, kuri pēdējo triju gadu laikā ir ņēmuši kredītu bankā vai pie nebanku kredītdevēja, lielākā daļa (83%) kopumā veic izpēti (salīdzina un izvērtē piedāvājumus) pirms kredītdevēja izvēles, tostarp dažreiz to dara 22%, bet vienmēr – 61%, kamēr 14% aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka izpēti par kredītdevēju neveic.

Divām trešdaļām nav problēmu kredītu atdot

Vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto iedzīvotāju (73%), kuri pēdējo triju gadu laikā ir ņēmuši kredītu bankā vai pie nebanku kredītdevēja, norādījuši, ka viņiem nekad nav bijušas problēmas vai sarežģījumi ar kredīta atmaksu noteiktajā termiņā.

Kopumā problēmas ir bijušas 24% aptaujātajiem iedzīvotājiem, tostarp vienreiz 8%, bet vairākas reizes – 16%. Galvenais iemesls, kāpēc rodas problēmas atmaksāt kredītu noteiktajā termiņā, ir dažādi neplānoti tēriņi (56%).

Tāpat nozīmīgi iemesli ir ienākumu samazināšanās (38%) un uzkrājumu trūkums jeb grūtības atlikt naudu kredīta atmaksai (37%). Visbiežāk kredīta atmaksas problēmas tiek risinātas, vēršoties pie kredītdevēja un kopīgi meklējot risinājumu (36%).

To, ka kredītu ir saņemt grūtāk nekā iepriekš, norādījuši 17% respondentu, kamēr pretēju viedokli jeb to, ka kredītu saņemt ir vieglāk, pauduši 26% aptaujāto iedzīvotāju. Tomēr lielākā daļa aptaujāto iedzīvotāju (57%) nav spējuši paust konkrētu viedokli šajā jautājumā.

Aptuveni divas trešdaļas respondentu (67%) norādījuši, ka šogad nav mēģinājuši aizņemties naudu, kamēr aptuveni piektā daļa respondentu (22%) norādījuši, ka atteikumu izsniegt aizdevumu nav saņēmuši, bet 10% – ir saņēmuši atteikumu izsniegt kredītu.

Pēc kredīta izsniegšanas atteikuma saņemšanas, respondenti galvenokārt vērsušies pie cita kredītdevēja un saņēmuši kredītu (34%) vai atteikušies no ieceres, kuras realizēšanai bija nepieciešams aizņēmums (30%).

Piektā daļa iedzīvotāju vispār neaizņemas

Tāpat aptaujā noskaidrots, ka aptuveni piektā daļa aptaujāto iedzīvotāju (24%) nekad nav aizņēmušies naudu bankā vai pie nebanku kredītdevēja.

Vienlaikus 22% no aptaujātajiem iedzīvotājiem minējuši, ka ar viņiem nekad nav sazinājusies banka vai nebanku kredītdevējs, mudinot aizņemties atkārtoti. Tomēr kopumā šādā situācijā ir nokļuvusi gandrīz puse (45%) aptaujāto (mudinājumu saņēma vienu reizi – 3%, divas reizes – 3%, bet 39% – trīs vai vairāk reizes).

Aptuveni puse (52%) no respondentiem, kuri pēdējo triju gadu laikā ir ņēmuši kredītu bankā vai pie nebanku kredītdevēja, ir ņēmuši kredītu tieši pie nebanku aizdevēja.

Savukārt 42% pēdējo triju gadu laikā nav aizņēmušies no nebanku kredītdevēja. Biežāk no nebanku kredītdevējiem aizņemas cilvēki ar zemiem ienākumiem.

Galvenais aizņēmuma mērķis – transportlīdzeklis

Kā galvenais mērķis, kāpēc tiek ņemts kredīts pie nebanku kredītdevēja, tiek minēts transportlīdzekļa iegāde vai remonts (26%). Svarīgi mērķi ir arī elektronikas preces/ sakaru līdzekļi (23%), rēķinu segšana (20%), mājokļa remonts (18%), pārtika un sadzīves preces (17%), parādu segšana (17%) un zāles vai medicīnas pakalpojumi (16%).

Galvenais iemesls, kādēļ tiek izmantoti nebanku kredītdevēja pakalpojumi, nevis veikts aizņēmums bankā, tiek minēts, ka ir iespējams ērti un ātri noformēt aizdevumu – kredītu var nokārtot jebkurā vietā un diennakts laikā caur internetu un īsziņu/ kredīts tiek piešķirts dažu minūšu laikā (65%).

Šobrīd nedaudz vairāk nekā trešdaļai (37%) aptaujāto iedzīvotāju, kuri pēdējo triju gadu laikā ir ņēmuši kredītu pie nebanku kredītdevēja, nav spēkā neviens kredīts pie nebanku kredītdevēja, taču lielākajai daļai jeb 60% ir kāds spēkā esošs kredīts pie nebanku kredītdevēja, tostarp viens kredīts ir 30%, divi kredīti – 15%, trīs līdz četri – 9%, pieci līdz deviņi – 5%, bet 10 un vairāk – 1%.

Rūpīgi iepazīstas ar kredīta nosacījumiem

Pārliecinoši lielākā daļa respondentu jeb 81%, kuri pēdējo triju gadu laikā ir ņēmuši kredītu pie nebanku kredītdevēja, nebanku kredītdevējam norādījuši pilnīgu un patiesu informāciju par saviem ienākumiem un izdevumiem, kamēr nepilnīgu un nepatiesu informāciju norādījuši 12% aptaujāto.

“Salīdzinot šos rezultātus ar 2015.gada datiem, būtiskas izmaiņas nav novērojamas,” atzina PTAC.

Divas trešdaļas aptaujāto iedzīvotāju jeb 66%, kuri pēdējo triju gadu laikā ir ņēmuši kredītu pie nebanku kredītdevēja, pirms pēdējā kredīta ņemšanas rūpīgi ir iepazinušies ar līguma noteikumiem.

Ar noteikumiem rūpīgi neiepazīstas aptuveni ceturtā daļa (26%) iedzīvotāju. Arī šajā jautājumā, salīdzinot ar 2015.gada pētījumu, būtiskas izmaiņas nav novērotas.

Arī jautājumā par kredīta procentu likmes zināšanu, lielākā daļa respondentu jeb 91%, kuri pēdējo triju gadu laikā ir ņēmuši kredītu pie nebanku kredītdevēja, norādījuši, ka pirms pēdējā kredīta ņemšanas zināja tā procentu likmi (2015.gadā to zināja 82%), kamēr to nezināja 6% respondentu (2015.gadā – 16%).

Lielākā daļa respondentu (77%), kuri pēdējo triju gadu laikā ir ņēmuši kredītu pie nebanku kredītdevēja, arī zinājuši, kādas ir iespējamās soda sankcijas, kamēr to nav zinājuši 15% respondentu. Šajā jautājumā, salīdzinot ar 2015.gadu, būtiskas izmaiņas nav novērotas.

Aptaujā secināts, ka lielākā daļa respondentu jeb 80%, kuri pēdējo triju gadu laikā ir ņēmuši kredītu pie nebanku kredītdevēja, pirms pēdējā kredīta ņemšanas izvērtēja konkrētā kredīta produkta veida piemērotību situācijai, bet to nedarīja 11% aptaujāto.

Aptuveni līdzīgs respondentu īpatsvars, kuri pēdējo triju gadu laikā ir ņēmuši kredītu bankā vai pie nebanku kredītdevēja, apgalvojuši, ka viņi ir saskārušies ar nebanku kredītdevēja tiešu vai netiešu aicinājumu noslēgt aizdevuma līgumu par lielāku summu, nekā bija nepieciešams (46%), savukārt 49% apgalvojuši, ka viņi nav saskārušies ar šādu situāciju.

Saistītie raksti

Lielākā daļa aptaujāto iedzīvotāju (84%) nav saskārušies ar tiešu vai netiešu aicinājumu norādīt nepatiesus datus, lai tiktu piešķirts nebanku kredīts, kamēr 10% ir saskārušies ar šādu aicinājumu un 7% ignorējuši šo aicinājumu, bet 3% snieguši nepatiesus datus.

Uzziņa:

Aptauja sadarbībā ar SKDS veikta no 2019.gada 12. līdz 18.novembrim, aptaujājot kopumā 1005 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ekonomika
Latvijai būs jāmaksā trīs miljonu eiro kompensācija Lietuvas uzņēmumam “E energija” 1
21 stundas
MK
Mārtiņš Kalaus
Ekonomika
Rīgas ostā palielinājies pārkrauto labības un dažādu kokmateriālu kravu apjoms
22 stundas
Raivis Šveicars
Ekonomika
“JeffApp” – Latvijas jaunuzņēmums ar neaptveramu tirgus potenciālu
23 stundas

Lasītākie

LE
LETA
Veselam
Latvijā konstatēti 23 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi
3 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Vāc parakstus par atalgojuma samazināšanu publiskajā sektorā strādājošajiem
1 stunda
LE
LETA
Dabā
Lieldienās laikapstākļus noteiks ciklons. Zināms, kad atkal kļūs siltāks
3 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Vienojas par 500 miljardu eiro plānu Covid-19 skartās ekonomikas stimulēšanai
3 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Lieldienās tirdzniecības centri būs slēgti
2 stundas