Ekonomika
Darbs un nauda

Vai finanšu pratībā mīņājamies uz vietas0


Ilustratīvs foto no TV3  šova “Naudas Pavēlnieks”
Ilustratīvs foto no TV3 šova “Naudas Pavēlnieks”
Foto: Lauris Vīksne

Jēdziens “finanšu pratība” mūsu prātos tika nostiprināts salīdzinoši nesen, apmēram pirms 10 gadiem un pa šo laiku ir ieviestas dažādas programmas, izrunāti dažādi attīstības scenāriji un piesaukta šīs prasmes veicināšana, taču izrādās, finanšu pratībā straujš progress pēdējos gados nav noticis.

Kā tas viss sākās

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, pirmo reizi finanšu pratība ziņās parādās 2011.gadā, kad to iekļāva topošās Valda Dombrovska valdības deklarācijā.

Tajā skaidri un gaiši ir ierakstīts: “Nodrošināsim priekšnoteikumus, lai katrs bērns var apgūt viņam dzīves laikā nepieciešamās iemaņas (..) finanšu pratību un uzņēmējspēju (..)”

Kopš tā laika uzpeld ziņu virsraksti: “Taps Latvijas iedzīvotāju finanšu izglītības stratēģija”, “Notiks seminārs vidusskolas matemātikas skolotājiem “Finanšu pratības attīstīšana vidusskolas matemātikas stundās””, “Pētīs Latvijas sabiedrības finanšu pratību”, “Ar “Erasmus+” programmas atbalstu Latvijas skolās veicinās uzņēmējspēju attīstību”, “Finanšu pratības kursus bezdarbniekiem plāno nodrošināt ar ESF projekta atbalstu” un daudzi citi.

Turklāt, kopš tiek mērīta sabiedrības finanšu pratība, vienbrīd pat tika ziņots par tās pieņemšanos spēkā. Taču aizvadītajā nedēļā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) publiskoja trešo mērījumu “Finanšu pratības indekss”, kas rāda, ka Latvijas iedzīvotāju zināšanu līmenis par finanšu jautājumiem piecu gadu laikā ir “mazliet” paaugstinājies.

Piecu gadu kāpums – 1,1 punkts

Tā vērtība šogad sasniegusi 21,7 punktus no 99 iespējamiem. Salīdzinot Latvijas iedzīvotāju “Finanšu pratības indeksu” 2014. gadā, kad tika veikts pirmais pētījums, tas bija 20,6 punkti no iespējamiem 99.

Pētījuma rezultāti sniedz ieskatu, ka 2019. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, iedzīvotāji kļuvuši apmierinātāki ar savu finanšu situāciju, vairāk izmanto apdrošināšanas pakalpojumus, turpina veidot uzkrājumus (plus 2 procentpunkti) un mērķtiecīgāk meklē un vērtē informāciju par finanšu produktiem, kā arī seko līdzi nodokļu politikas izmaiņām (plus 5 procentpunkti).

LA.LV Aptauja

Kā vērtē savu finanšu pratību?

  • Ļoti labi. Varētu dot dažus padomus finanšu ministram.
  • Ar tehnoloģiskajiem jauninājumiem esmu uz tu un sekoju arī savas pensijas uzkrājumiem.
  • Es labprāt šīs prasmes uzlabotu, tikai nezinu kur un kā.
  • Kam tautai pratība, ja nav finanšu!
  • Kas ir finanšu pratība?

FKTK ieskatā piecu gadu laikā šis indekss pieaudzis par 1,1 punktu, kas ir “labs rādītājs, bet reizē arī mudinājums, ka vēl joprojām ir, kur tiekties”.

Skaidrs vēstījums, kurās jomās nesokas

FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile saka atklāti: “Vērtējot trešā “Finanšu pratības indeksa” rezultātus, apzināmies, ka vēl joprojām Latvijas sabiedrībai finanšu pratības jomā ir, kur augt un pilnveidoties. Tendences rāda, ka vairāk jāstrādā tieši jauniešu izglītošanā par finanšu plānošanas un uzkrājumu veidošanas jautājumiem.”

Otrs būtisks virziens, kam jāpievērš uzmanība, ir pensiju segments, kur ir vērojama izaugsme, bet kopējais rādītājs vēl joprojām ir ar mīnus zīmi. Tādēļ jāturpina izglītojošais un skaidrojošais darbs, lai vairotu izpratni, kāpēc jārēķinās ne tikai ar ienākumiem no valsts pensijas, bet jāveido arī savs privātās pensijas uzkrājums, skaidro Purgaile.

Turklāt viņa norāda, ka augstāki rādītāji 2019. gadā, līdzīgi kā 2014. un 2015. gadā veiktajos pētījumos, ir privāto finanšu plānošanas un uzkrājumu veidošanas tematā. Taču kopumā finanšu plānošanas segmentā vērojams kritums – mīnus 0,7 punkti salīdzinājumā ar 2015. gada rādītājiem.

Savukārt par 6 procentpunktiem samazinājies to respondentu skaits, kas pastāvīgi plāno savas mājsaimniecības tēriņus.

Netieši tiek norādīts, ka esam kļuvuši turīgāki, un, palielinoties mājsaimniecību ieņēmumiem, vieglprātīgāk izturamies pret tēriņu plānošanu.

Aptaujas rezultāti rāda, ka pēdējo četru gadu laikā pieaugusi iedzīvotāju spēja segt neplānotus un lielus izdevumus, kas būtu vienādi ar viņu personīgajiem mēneša ienākumiem. Šis rādījums pieaudzis par 8 procentpunktiem (37% 2019. gadā, 29% 2015. gadā).

Aug digitālās prasmes

Savukārt divos finanšu pratības tematos 2019. gadā, kur jau iepriekš Latvijas sabiedrības aptaujas rezultāti uzrādīja negatīvu vērtējumu: par kredītiem mīnus 0,3 punkti un par pensiju veidošanu mīnus 0,2 punkti, rezultāti uzlabojušies tieši pensiju segmentā, vairāk tuvinoties pozitīvai tendencei.

Šo gadu laikā ir augusi iedzīvotāju pārliecība, ka viņi ir labi pastrādājuši pie sava pensiju plāna. Par 6 procentpunktiem pieaudzis to cilvēku īpatsvars, kuri ir drīzāk pārliecināti, ka ienākumi pensijas periodā nodrošinās cerēto dzīves līmeni, turklāt par 4 procentpunktiem pieaudzis to skaits, kuri vairāk paļaujas uz privāto pensiju fondu pensiju plānu uzkrājumiem.

Pateicoties izglītojošiem pasākumiem un digitālo prasmju attīstībai, ko šo gadu laikā veicinājis ne tikai finanšu sektors, bet arī valsts pārvalde, par 7 procentpunktiem samazinājies to skaits, kuri neizmanto interneta banku.

Taču vēl joprojām ir iespējas izglītot par tehnoloģiju sniegtajām iespējām, piemēram, bezkontakta maksājumu kartēm, ar maksājumiem saistītajām aplikācijām viedtālrunī un par zibmaksājumiem.

Kas ir Finanšu pratības indekss?

Latvijas iedzīvotāju “Finanšu pratības indekss” ir īpašā metodoloģijā aprēķināta punktu summa septiņos finanšu tematos, izmantojot iedzīvotāju finanšu pratības ikgadējās aptaujas rezultātus.

Šis indekss veidots atbilstoši starptautiskajiem standartiem, ko izstrādājuši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD eksperti.

Saistītie raksti

Finanšu pratības indekss ļauj novērtēt īstenoto finanšu pratības aktivitāšu ietekmi un zināšanu līmeņa izmaiņām sabiedrībā, kā arī plānot nākamās aktivitātes.

Indekss izstrādāts 2014. gadā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Latvijas iedzīvotāju trešā finanšu pratības aptauja un Indeksa aprēķināšana veikta pēc FKTK pasūtījuma sadarbībā ar SIA “Aptauju centrs” 2019. gada rudenī. Aptaujāti 1001 respondenti vecumā no 18 līdz 79 gadiem.

Aptauja veikta tiešās intervijas veidā respondentu dzīvesvietās latviešu un krievu valodā.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ekonomika
Latvijā lēnākā ekonomikas izaugsme Baltijā
15 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Latvijas Būvuzņēmēju partnerību turpmāk vadīs Gints Miķelsons
15 stundas
LE
LETA
Ekonomika
“Rīgas siltums” plāno no aprīļa par 7,4% samazināt siltumenerģijas tarifus
15 stundas

Lasītākie raksti

LE
LETA
Pasaulē
Tramps uzdevis Pompeo parakstīt vienošanos ar talibiem
6 stundas
LE
LETA
Latvijā
Atcelti “Novatours” čārterreisi no Rīgas uz Bergamo pilsētu Itālijā
8 stundas
LL
LETA, LA.lv
Sports
Gulbis Po pilsētā tiek līdz pusfinālam
6 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Parīzē pēc protestētāju izraisīta ugunsgrēka evakuē Lionas staciju
6 stundas
AL
Agris Liepiņš
Latvijā
Agris Liepiņš: Ja mēģinām izmest pa durvīm, vīriešu diena ieraušas pa logu! 2
6 stundas