“Soiras” īpašniece Inga Āriņa-Vilne: “Kad tirgū nav satricinājumu un viss rit savu gaitu, tad arī veikali nepievērš lielu uzmanību jauniem produktiem. Taču pandēmijas laikā, kad restorāni un viesnīcas bija slēgtas, pieaugusi tirgotāju interese tieši par nišas produktiem. Tas ļāvis nedaudz atsperties mazajiem ražotājiem, kam pirmskrīzes laikā bijis grūti iekļūt veikalos.”
“Soiras” īpašniece Inga Āriņa-Vilne: “Kad tirgū nav satricinājumu un viss rit savu gaitu, tad arī veikali nepievērš lielu uzmanību jauniem produktiem. Taču pandēmijas laikā, kad restorāni un viesnīcas bija slēgtas, pieaugusi tirgotāju interese tieši par nišas produktiem. Tas ļāvis nedaudz atsperties mazajiem ražotājiem, kam pirmskrīzes laikā bijis grūti iekļūt veikalos.”
Foto: Timurs Subhankulovs

Latvijas sieram zelts Anglijā. Kur un kā top siers gardēžiem 16

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kā itāļiem izdodas iztirgot savus olīvu atkritumus Latvijā… Inese “iegrābusies”, iegādājoties Latvijā populāru olīveļļu
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts? 16
Lietotas automašīnas, kuras nevajadzētu iegādāties: eksperts norāda uz trim neuzticamiem modeļiem 34
Lasīt citas ziņas

Siera ražotājs “Soira” šogad startējis mazumtirdzniecībā un kaļ eksporta plānus. Nule kā iegūta starptautiski nozīmīga atzinība – trīs zelta zvaigznes par “Līlavu” sieru konkursā “British Great Taste”, kas izcīnīta, konkurējot ar vairāk nekā 12 tūkstošiem citu produktu.

“Ražojam sieru gardēžiem un baudīšanai,” iepazīstinot ar uzņēmumu, stāsta tā īpašniece Inga Āriņa-Vilne.
CITI ŠOBRĪD LASA

Tiekamies Ādažu novadā – vietā, kur atradās kādreiz slavenā kolhoza “Ādaži” meristēmu laboratorija – par to liecina vēsturiska plāksnīte pie ēkas sienas. Tagad šeit mājo pirms sešiem gadiem dibinātā “Soira”. Agrāk uzņēmums atradās Ādažu centrā, kur bija arī pašiem savs veikals, bet būtiskas korekcijas ieviesa 2018. gads, kad uzņēmumam ne sava lēmuma dēļ nācās meklēt jaunu mājvietu.

Labi, ka atsaucīgu cilvēku dēļ izdevās atrast ražošanai piemērotas telpas Ādažu novada Birzniekos. Pagāja kāds laiks to remontēšanai un iekārtošanai, un jau aptuveni gadu “Soiras” produkcija top jaunajā ražotnē. “2019. gadā nosedzām 2018. gadā sastrādāto, un šķita, ka 2020. gads būs izaugsmes gads, bet – te nu mēs esam – visi vienā laivā, ” stāsta saimniece, ar to domājot pandēmiju, kas mainījusi daudzu ražotāju ieceres.

Pandēmija restartē

Pandēmija uzņēmuma darbā ieviesusi savas korekcijas. Līdz krīzes sākumam vairāk nekā 95% saražoto sieru tika pārdoti viesnīcām, restorāniem, kafejnīcām, kuru darbība vienā dienā aprāvās.

“Ne aprīlī, ne maijā un jūnija sākumā neko neražojām, bet veltījām visu savu laiku, lai ražotni varētu sertificēt atbilstoši prasībām. Vasaras gaitā tas ir izdarīts, un tagad no mājražotāja esam pārtapuši par PVD atzītu piena produktu ražotāju,” stāsta uzņēmuma saimniece.

“Soira” ražo ap 20 veidu sierus. Sortimentā ir gan ilgstoši izturēti sieri, gan mīkstie nogatavinātie, gan siers ar pelējumu. Tāpat ir sezonāli sieri, piemēram, mocarellas siers, kas ziemā netiek gatavots.

“Sieru cenšamies ražot visās grupās. Līdz šim lielākoties strādājām ar restorāniem, un, lai siera plate veidojas interesanta, ražojām dažādus sierus. Kā mazs uzņēmums varam ļauties dažādiem eksperimentiem,” uzsver Inga Āriņa-Vilne.

Izejviela tiek iepirkta no Mālpils novada bioloģiskās saimniecības ZS “Vanagi”. Siera ražošanā tiek izmantots bioloģiskais piens, ko saimniece dēvē par nobriedušu. Tas ir nepasterizēts, un tas nozīmē, ka piens nav redzējis augstāku temperatūru par +38 grādiem, un tā ir pati labākā augsne pienskābajām mezofīlajām baktērijām, kas ir ļoti svarīgi siera pagatavošanai.

Siers tiek gatavots ar saudzīgu metodi un rūpīgu nogatavināšanu.

Noliktavā saimniece izrāda cieto siera rituļus, kas, glīti salikti uz plauktiem, jau vairākus mēnešus nogatavinās. Katru dienu tos pārklāj ar “Rīgas Melnā balzama” kārtiņu, kas, izrādās, ir ļoti labs dezinficētājs.

“Īsto siera garšu jau veido tā nogatavināšanas process,” atklāj saimniece. Citi sieri – baltie – tiek nogatavināti īpašos skapjos, tie mīl mitru gaisu, bet ir jūtīgi pret citiem mikroorganismiem, tāpēc telpās nedrīkst iet kurš katrs.

Tā kā izejviela ir bioloģiska, “Soiras” saimniece plāno savu ražotni sertificēt atbilstoši bioloģiskām prasībām. Tas ļaus ražot bioprodukciju, pēc kuras pieprasījums aug ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.

Paplašina noietu

Iepriekš “Soira” savu produkciju varēja realizēt savā veikaliņā, bet pēc pārcelšanās bija jādomā par jauniem tirdzniecības kanāliem. Restorānu apmeklētāji vienmēr jautājuši par iespējām nopirkt sierus, un nācās meklēt risinājumus. “Par šīm iespējām domājām lēni, bet tad atnāca Covid un bija jādomā ātri,” atklāj uzņēmēja.

Reklāma
Reklāma

Jau izdevies iekļūt “Gemosa” veikalos, un uzņēmēja jūtas ļoti pateicīga veikala īpašniekiem par atvērtību un ieinteresētību jauna partnera piesaistē. Nu jau “Soiras” sierus var iegādāties arī veikalos “Lāči”, “Stockmann” un no šīs nedēļas arī “Sky”. Pa maziem solīšiem tiek iets pretim patērētājam.

Vai amatniecības sieru nišā ir brīvas vietas vai tā jau lielākoties ir piepildīta – jautāju uzņēmējai. “Nav daudz mazo ražotāju ar līdzīgu produkciju,” spriež uzņēmēja. Kad tirgū nav satricinājumu un viss rit savu gaitu, tad arī veikali nepievērš lielu uzmanību jauniem produktiem.

Taču pandēmijas laikā, kad restorāni un viesnīcas bija slēgtas, pieaugusi tirgotāju interese tieši par nišas produktiem. Tas ļāvis nedaudz atsperties mazajiem ražotājiem, kam pirmskrīzes laikā bijis grūti iekļūt veikalos.

Lai arī Latvijā siera patēriņš pamazām palielinās, vēl ir, kur augt. Pēc “Soiras” vadītājas rīcībā esošās informācijas, Latvijā vidēji viens iedzīvotājs patērē līdz 10 kg siera, kamēr Jaunzēlandē – 22 kg.

Spriežot pēc tirgus tendencēm, uzņēmēja pieļauj, ka tagad ir brīdis, kad pārtikas ražotāji liek latviešu virtuves tradīciju pamatus, kas balstīti baudās un garšās. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā vairāk bijām patērētāji, jo bija jāapmierina pamatvajadzības, bet tagad – radītāji, jo tam ir laiks.

To varot novērot dažādās izstādēs, kur ārvalstu interesenti ir ļoti pārsteigti par Latvijas produkcijas augsto līmeni. Pirms vairākiem gadiem “Soiras” siers tika eksportēts uz Francijas restorāniem, un uzņēmēja cer, ka, augot apjomiem, šajā tirgū izdosies atgriezties.

Pieprasījumu būtiski ietekmē tirgū notiekošais, to vidū Covid-19 izraisītā pandēmija. Pagaidām gan nevar prognozēt notikumu attīstību, līdz ar to nevar paredzēt tirgus reakciju uz notiekošo. Tomēr “Soira” riskus ir sadalījusi, olas liekot divos groziņos – līdzās pasākumiem un restorānu biznesam siers tiek realizēts mazumtirdzniecībā, kas ļauj bal­stīties uz diviem vaļiem. Trešais grozs – eksports – vēl tiek pīts. I. Āriņa-Vilne pieļauj, ka skatīsies Skandināvijas virzienā, kur lielā cieņā ir dažādu siera šķirņu plates.

Interese esot arī no kaimiņvalstīm. “Aizbraucot pie lietuviešiem uz Viļņu, viņi jau atpazīst mūsu rokrakstu. Septembrī piedalījāmies “Riga Food”, kur bija liela kaimiņvalsts apmeklētāju interese par “Soiru”.

Lietuvā amatniecības sieru ražotāju kustība ir attīstīta labā līmenī, tur ir īpaši veikaliņi. Mūsu zemnieki gan vairāk orientējas uz piena ražošanu, nevis pārstrādi,” uzņēmēja salīdzina abus tirgus. Mazos nišas produktu ražotājus Latvijā varot uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt.

Nule kā iegūtā starptautiskās žūrijas atzinība izstādē “Novada garša Latvija”, saņemot divus zelta diplomus par mīksto pelnu sieru un nogatavināto sieru, kā arī sudraba diplomu par jogurtu, ir labs stimuls “Soiras” tālākajai darbībai. “Esam novērtēti,” priecājas uzņēmēja.

Līdz šim trīs gadus pēc kārtas uzņēmums piedalījās “British Great Taste” konkursā un katru reizi ticis pie balvām. 2018. gadā iegūtas divas zelta zvaigznes par sieru “Gauja”, 2019. gadā vienu zelta zvaigzni par “Podnieku” sieru, bet nupat – galveno balvu – trīs zelta zvaigznes par “Līlavas” sieru. Šogad starptautiskā atzinība izcīnīta 109 valstu ražotāju 12 777 produktu vidū, kas ir ļoti nozīmīgs maza Latvijas amatniecības ražotāja panākums.

ROBEŽPĀRKĀPUMA BŪTĪBA

Uzņēmums dibināts 2012. gadā kā amatniecības siera ražotne.

Izrāvienu deva iespēja īstenot LEADER projektu “Investīcijas Latvijas oriģinālsieru ražotnes attīstībā un siera realizēšanai tirgū”.

Patlaban uzņēmumā ieguldīts daudz privāto investīciju. 2019. gadu uzņēmums pabeidza ar 50,3 tūkstošu eiro apgrozījumu un 17,8 tūkstošu eiro peļņu. Uzņēmums plāno atsākt eksportu.

VĒRTĒJUMS: Gardēžu nav daudz

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks: “Visi siera ražotāji izdzīvo šo laiku.

Tie, kas normāli un saprātīgi strādā, patlaban ir uz biznesa viļņa.

Pie nišas siera ražotājiem jāmin gan “Ievas siers”, gan “Sierštelle”. Savukārt eksportā labi veicas lielākajam eksportētājam “Preiļu sieram”. Siera patēriņš aug, taču jāņem vērā, ka statistikas datos pie siera tiek rēķināti arī biezpiena produkti. Varu vēl piebilst, ka siera gardēžu īpatsvars Latvijā nemaz tik liels nav. Cilvēki vairāk sierus pērk tieši ikdienas patēriņam.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.