Valdības temats nr. 1 ir, kā vēl vajāt un ietekmēt personas, kas nepakļaujas obligātai vakcinēšanai? Egila Līcīša feļetons 116
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Man pār kauliem skrien auksti šermuļi, kas tālāk notiks ar agrāk tautas mīlēto, bet tagad nīsto koalīciju. Kādreizējo labsajūtu par Krišjānīša sirsnīgo izturēšanos pret Latvijas cilvēkiem nomainījušas svina smaguma bažas par nosirmojušā vienotībnieka nākotni.
Par Kariņa vadītā Ministru kabineta neprofesionalitāti, nelietpratību un haosu kovida krīzes pārvaldībā Saeimas izmeklēšanas komisijā liecinājis zinošākais eksperts – Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.
Politologs Filips Rajevskis runā par galīgu nemākulību valdības komunikācijā ar sabiedrību.
To vērojot, nolaižas rokas un ne tikai rokas uzticamākajiem koalīcijas draugiem.
Mīlestības romāns beidzies, daudzi atbalstītāji ierāvušies sevī, ievilkušies kā ezis kažociņā.
Jāsāk uztraukties par valdošās koalīcijas veselo saprātu, ar savām darbībām konsekventi un vienprātīgi piegādājot vēlētājus populistu partijām.
Mazākais, ka uz Saeimas vēlēšanām nākamajā rudenī valdību pārstāvošās partijas purinās plūmju kokus, kur saldo plūmju ražu būs nolasījuši citi. Ļaunākais, ka jau šoruden, ziemai nākot, var gadīties tērēt ārkārtas izdevumiem paredzētās summas, lai sapirktu dzeloņstiepļu rituļus, aizsargbarjeras un citus aizšķēršļus Saeimas, valdības ēku norobežojošiem pasākumiem.
Pēc 1. jūlija nodokļu reformas tūkstošiem mājsaimniecību sapirkās kūkas, saldumus, elzasieti vai reinvīnu – uz atvadām, jo šādas preces nonāca ģimeņu pārtikas iepirkumu grozā pēdējoreiz.
No šī paša datuma iespaidīgi palielinātas cenas par vitāli sadzīvē nepieciešamāko – gāzi, elektrību, tiek runāts par inflācijas kāpumu un preču sadārdzinājumu pārtikas veikalos. Vai valdība to zina, vai Ministru kabinetam ir sociālo pasākumu atbalsta plāns maznodrošinātajiem, kuri nespēs tikt galā ar pieaugošajiem maksājumiem? Izskatās, valdībai pirmā dzirdēšana.
Kad vērš premjerministra uzmanību uz tramīgo situāciju ar varbūtējo migrantu pieplūdumu, Kariņš, izberzējis acis, tikko cēlies no miega, attrauc – jūs sakāt, robeža jāaizmūrē?
Labi, labi, aizmūrēsim. Pašreizējā Ministru kabineta dienas kārtībā apspriedes temats nr. 1 ir, kā vēl vajāt un ietekmēt personas, kas grūti pakļaujas obligātai vakcinēšanai.
Neregulējamie, nepakļāvīgie nenošpricētie jānospiež uz ceļiem: jāatbrīvo no darba, nav jāielaiž veikalos, nav jāļauj braukt sabiedriskā transportā.
Kamēr Igaunijā nolemts par mācību atsākšanu klātienē no 1. septembra, 25% nevakcinēto skolotāju regulāri testējot uz valsts rēķina, tikmēr Latvijā skolotājus, kuri atteiksies no potes, izsviedīs uz ielas. Kurā no kaimiņvalstīm rīkojas saprātīgāk?
Vai tiešām ministru galvenais uzdevums novest valsti līdz dehumanizācijai?
Cilvēki nodreb, kad TV ekrānos parādās ūpis Pavļuts vai Eiropā skopākais finanšu ministrs Reirs ar paziņojumiem – iedzīvotāji, mums ir sliktā ziņa un vēl sliktākā!
Tas nekas, ja vēlāk laba daļa no vēstītā izrādās sagudrojumi.
Kļūdījušies arī sabiedriskie mediji, kuriem jābūt neatkarīgiem ziņu kanāliem, bet kuri, sargājot tautas veselību, atrod raidlaiku tikai valdības informācijai un liedz uzstāties pretēja viedokļa paudējiem.
Valdības misēkļus veicīgi izmanto Buldozers, Gobzems un līdzīga kaluma vīri, kuri nekavējas uzrunāt masas, vāc piekritējus, un tās nav partijas, ko viņi dibina, draudot sašķaidīt ar papēdi gļēvo pašreizējo valdību pēc nākamajām vēlēšanām, bet upuru atbalsta grupas.
Tomēr, kad pagājušonedēļ pirmais tūkstotis neapmierināto cilvēku sapulcējās pie Ministru kabineta ēkas, vai tas bija antivakseru organizēts, pūļa psihozē balstīts ērmu gājiens?
Nē, tur (kā ziņo iekšpusē esošie – ļoti pacilājošā atmosfērā) pulcējās latviešu sabiedrības daļa, ar kuras viedokli nerēķinās, kuras domas neņem vērā.
Ir sajūta, ka, aizvadot 13. Saeimas pilnvaru laiku, Kariņa valdības “nopelniem” varēs pierakstīt sabiedrības sašķelšanu un to, ka daudzi cilvēki novesti absolūtā neuzticībā pret administrācijas uztiepto režīmu, pret jebko, ko saka politiskie līderi.
Protams, no otras puses bija rīdītāji un kurinātāji uz šķelšanu, taču lielā mērā ogles vagoniem pieveda koalīcijas politiķi.
Šķiet, daļa no valdības paju biedru kompānijas kaut ko nojauš par bēdīgo iznākumu, kādu iebimbina pagaidām attālu dunošie kapsētu zvani. Bet nezina, kā to pārvarēt.
Nespēkā allaž uz villas izmešanu kārie koalīcijas partneri vairs pat savstarpēji izplūkties nejaudā!
Ilgos kopdzīves gados viņi kļuvuši dvēseles radinieki. Vienas nelaimes putni. Jūtot, ka stāv uz bezdibeņa malas, kas zina, vai nemetīsies viens otra ciešākos apskāvienos, vai bordānieši nevienosies ar Nacionālo apvienību, vai nekonsolidēsies “Jaunā Vienotība” ar “Attīstībai/Par”.
