Zviedrija nepiekāpsies Turcijai vārda brīvības jomā – reliģija neietilpst NATO priekšnoteikumos 26
Zviedrija nepiekāpsies vārda brīvības vai likuma varas jomā, trešdien paziņojis Zviedrijas ārlietu ministrs Tubīass Billstrems, atbildot uz Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana prasībām un nosodījumu.
Erdogans šonedēļ paziņoja, ka Turcija neatbalstīs Zviedrijas uzņemšanu NATO, kamēr tā pieļauj protestus ar islāma svēto rakstu dedzināšanu.
Zviedrija un Somija pieteikumu dalībai NATO iesniedza maijā, taču Turcija ir izvirzījusi vairākus nosacījumus, kas abām valstīm jāizpilda pirms Ankaras atbalsta saņemšanas.
Turcija ir pieprasījusi, lai Zviedrija izdod desmitiem cilvēku, galvenokārt kurdus, kurus Ankara uzskata par teroristiem vai 2016.gadā notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma līdzdalībniekiem.
Situāciju papildus sarežģījusi 21.janvārī Stokholmā notikusī protesta akcija, kuras laikā labējais ekstrēmists Rasmuss Paludans pie Turcijas vēstniecības sadedzināja Korānu. Zviedrijas varas iestādes, neskatoties uz Ankaras iebildumiem, bija atļāvušas šo protesta akciju.
Atbildot uz Erdogana izteikumiem, Billstrems ziņu aģentūrai TT sacīja, ka negrasās ierobežot vārda brīvību.
“Mēs nepiekāpsimies attiecībā uz vārda brīvību, ir skaidrs, kas no Zviedrijas tiek prasīts, lai tā kļūtu par NATO dalībvalsti, un tas ir izpildīt trīspusējā memorandā noteiktās prasības. Un mēs to darīsim mūsu konstitūcijas, likumdošanas un likuma varas principu ietvaros,” paziņoja Zviedrijas ārlietu ministrs.
Viņš norādīja, ka Zviedrija panākusi progresu visās jomās, ko ietver Somijas, Zviedrijas un Turcijas starpā noslēgtā vienošanās attiecībā uz NATO paplašināšanos.
“Mēs turpinām to īstenot. Reliģija nav daļa no vienošanās, bet, to pasakot, es saprotu, ka Turcijas puse ir apbēdināta par to, kas noteikti bija likumīgi, bet nebija cieņpilni,” norādīja Billstrems.
Viņš uzsvēra, ka situācijai tagad ir jānorimst abās pusēs, taču tas var nebūt tik vienkārši.
Zviedrijas valdību veido moderāti, kristīgie demokrāti un liberāļi, paļaujoties uz Zviedrijas Demokrātu parlamentāro atbalstu. Zviedrijas Demokrāti ir iestājušies pret Erdogana prasībām.
Partijas pārstāvis Rihards Jomshofs, kurš ir parlamenta Tieslietu komitejas priekšsēdētājs, intervijā laikrakstam “Dagens Industri” sacīja, ka Zviedrija nekad nedrīkst padoties Turcijas draudiem. Komentējot Korāna dedzināšanu, Jomshofs sacīja: “Ja viņi sadusmojas, sadedziniet vēl simts.”
