“Nevēlos, lai mani saista ar šo skandalozo politiķi!” Paula “Facebook” ieraksts negaidīti nonāk politiķa rokās
0
Sociālajos tīklos cilvēki bieži vien dalās ar savu viedokli par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem, piemēram, ceļu stāvokli, remontdarbiem vai valsts pārvaldību. Taču ko darīt situācijās, ja vēlāk pēkšņi atklājat, ka jūsu publiski paustais ieraksts nonācis cita cilvēka, turklāt skandaloza politiķa, publicitātes materiālos?
Tieši ar šādu jautājumu pie LA.LV redakcijas vērsās mūsu lasītājs Pauls. Viņš norāda, ka savulaik sociālajā tīklā “Facebook” publicējis kritisku ierakstu par nekārtībām ceļu būvē, taču vēlāk Pauls pamanījis, ka viņa ieraksta ekrānuzņēmumu savā publicitātē izmantojis kāds skandalozs politiķis, turklāt ekrānuzņēmumā skaidri redzams gan autora vārds un uzvārds, gan pats rakstītais saturs.
Pauls raksta: “Biju reiz “Facebook” ievietojis ierakstu, asi kritizējot bardaku ceļu būvē. Vēlāk nejauši pamanīju, ka mana ieraksta ekrānuzņēmumu izmantojis savā publicitātē kāds skandalozs politiķis. Pie tam ekrānuzņēmumā ir redzams arī mans vārds un uzvārds, kā arī rakstītais. Es nevēlējos šādu publicitāti, nevēlos saistīties ar šo skandalozo politiķi. Ko es varu darīt?”
Lai noskaidrotu, vai šādā situācijā iespējams vērsties pret ieraksta izmantošanu un vai tas ir personas daru aizsardzības pārkāpums, skaidrojumu lūdzu Datu valsts inspekcijai (DVI).
DVI Prvencijas nodaļas juriskonsulte Sabīne Simsone skaidro, ka šādos gadījumos ļoti būtiski ir saprast, ka sociālie tīkli pēc būtības ir vide, kurā cilvēki apmainās ar viedokļiem, komentē un pārpublicē saturu, Ja profils vai konkrētais ieraksts ir publiski pieejams, cilvēkam ir jārēķinās, ka to redzēs ne tikai draugi vai domubiedri, bet arī pilnīgi sveši cilvēki, tostarp tādi, ar kuriem ieraksta autors nevēlas tikt saistīts, kā tas ir šajā gadījumā.
“Tādēļ publicētājam jau sākotnēji būtu jāapsver iespēja ierobežot profila pieejamību nepazīstamām personām vai noteikt konkrētam ierakstam redzamības ierobežojumus.
Sociālo tīklu platformas piedāvā iespējas regulēt gan to personu loku, kas redz ierakstu, gan iespēju to pārpublicēt vai komentēt. Līdz ar to persona pati var kontrolēt publicētā satura pieejamību, tai skaitā bloķējot nevēlamas personas,” skaidro Simsone.
Viņa uzsver, ka persona nevar pamatoti sagaidīt, ka gadījumā, ja publiski pieejamam ierakstam nav noteikti dalīšanās vai apskates ierobežojumi, ikviens pirms dalīšanās vai komentēšanas prasīs autora atļauju.
“Sociālo tīklu pamatmērķis ir nodrošināt informācijas apriti, socializēšanos, viedokļu apmaiņu un komentēšanu bez papildu saskaņojumiem. Tādēļ, publicējot visiem pieejamu ierakstu, personai ir jāapzinās, ka citi lietotāji ar to dalīsies un to komentēs. Ja profils vai konkrētais ieraksts nav ierobežots, personai ir jāsaprot, ka šāda rīcība no citu lietotāju puses ir iespējama. Situācija ir salīdzināma ar intervijas publicēšanu presē, kur autoram nav iespējas kontrolēt, kurš šo publikāciju lasīs vai komentēs,” norāda DVI pārstāve.
Vienlaikus Simsone skaidro, ka būtiski ir saprast, kāds ir bijis pārpublicēšanas mērķis: “Situāciju vērtējot no datu aizsardzības aspekta, būtiski ir saprast, vai pārpublicēšana veikta ar nolūku apstrādāt personas datus vai arī galvenais mērķis ir dalīties ar cita cilvēka pausto viedokli. Ja tiek konstatēts, ka pārpublicēšanas mērķis ir personas datu apstrāde, tad situācija būtu vērtējama no datu aizsardzības prasību ievērošanas aspekta. Savukārt, ja tiek pārpublicēts viedoklis kopā ar norādi uz tā autoru, lai saglabātu kontekstu un informāciju par viedokļa izteicēju, šāda rīcība primāri uzskatāma par vārda brīvības īstenošanu. Šādos gadījumos datu aizsardzība kļūst sekundāra, jo tā nevar kalpot par šķērsli sociālajai saziņai un viedokļu apmaiņai.”
Simsone piebilst, ka gadījumos, ja publikācija izmantota kā politiskā reklāma vai aģitācija, situācija būtu vērtējama no cita aspekta.
“Ja raksts tiek izmantots kā politiskā reklāma vai aģitācija, tad tas būtu jāvērtē nevis no datu aizsardzības viedokļa, bet no aģitācijas materiālu izmantošanas viedokļa. Ja personas aizskārums rodas no nevēlamas sasaistes ar konkrēto politiķi, tas nav personas datu aizsardzības jautājums.”
DVI norāda, ka konkrētajā situācija skaidri nav novērtējams, ka būtu aizskartas personas intereses un tiesības uz datu aizsardzību: “Protams, ja cilvēks uzskata pretēji, viņš/viņa var dzēst sākotnējo ierakstu, lai ierobežotu tā turpmāku izmantošanu, var vērsties tiesā pret konkrēto pārpublicētāju, norādot kādas tiesības tika aizskartas, piemēram, ja ir aizskarts gods un cieņa vai cilvēks pārpublicēšanas rezultātā ir nepatiesi apmelots. Tāpat iespējams arī izmantot platformas rīkus – ziņojot par nevēlamu saturu vai arī nepieciešamību dzēst konkrēto publikāciju un/vai tajā iekļautos personas datus.”
Taču Simsone uzsver, ka pati inspekcija šādu situāciju risināšanā parasti neiesaistās: “Izmantot pieprasījumus dzēst informāciju cilvēks var jebkurā gadījumā, taču jāņem vērā, ka Datu valsts inspekcija šādu un līdzīgu situāciju risināšanā neiesaistīsies, kā arī tai nav tādu rīku, lai dzēstu publikācijas, komentārus vai fotogrāfijas vietnē Facebook.”
