Premjers stāsta, ka Latvijas banka ir sagatavojusi vadlīnijas komercbankām, lai tās pamācītu zemniekus lopu turēšanā. Varētu padomāt – šausmas! Tomēr, ja iedziļinās plašāk, tad šādas vai līdzīgas šausmas pie mums var atrast ik uz soļa. To sauc par labo pārvaldību, kas notiek stingrā nevaldības (vai nevalstisko) organizāciju uzmanībā. Proti, ir radīta un izkopta perversa kārtība, ko būtu laiks mainīt.
Kad Kulbergs pieķērās NVO sektoram, viņu izkoptais kartelis palika uz pauzes. Ko nu? Pašpasludinātie visa veida eksperti mēģināja sevi izteikt pēc iespējas labākā formā, stāstot, ka ne visas sabiedriskās organizācijas var pavilkt savu vezumu tikai no biedru naudām vien. Šis grupējums tā arī nav sapratis, ka ne jau par naudu ir runa, bet – par atbildību, par padarītajiem darbiem. Par pasīvo sabotāžu.
Piemēram, tik liela NVO drūzmēšanās ap “Rail Baltica” sliedēm visos līmeņos tā kā pati uzprasās uz jautājumu – kāds īsti ir sausais atlikums no jūsu klātbūtnes pie šiem galdiem? Nekāds. Bet par to viņi nerunās, jo šo izredzēto NVO būtība ir nevis kaut ko veidot vai radīt, bet pārdalīt. Tas, ka viņu klātbūtnē ir eleganti izniekots laiks un nauda – to šīs merkantilās aprindas laiž starp kājām.
Ja nekas nav izdarīts, ko viņi tur sēž? Nauda nesmird. Vai pamanījāt ar kādu svinīgumu viņdien šie āksti prezentēja pētījumu, kurā secina, ka latviešu valodas kursu sistēma Latvijā ir sadrumstalota? Paši veido, paši pēc tam kritizē, saņemot honorārus.
Iekārtojušies. Citi arī grib tāpat. Projekts manabalss.lv, kas ir šo dīkdieņu iedvesmots un stumdīts instruments, jau vairākus gadus spītīgi vēlas uzsēsties uz valsts naudas adatas. Mēģina, meklē šķirbas… Viņi saka, ka 8000 jau esot parakstījušies par to, lai valsts šo interneta virinātavu finansē, jo citādi visai demokrātijai beigas. Tātad, astoņi tūkstoši ir gatavi parakstīties, bet nav gatavi samesties. Jūtat kā parazīti vairojas? Pēc tam tīras rokas un nekāda atbildība.
Kartelis pagājušajā nedēļā mēģināja savus līdzskrējējus dabūt arī ap Brīvības pieminekli, lai nodemonstrētu, kāds izskatās privatizēts sašutums – daži simti sanāca. Pārējiem laikam bija piemeties kis, kis un kauns… Pat partija “Progresīvie”, kas lielā mērā ir tie paši NVO vienšūņi, tā kā sakautrējās no lielām aktivitātēm. Bailes pirms vēlēšanām palikt nesaprastiem? Vai tomēr – saprašana, ka būtu jāspriež par valsts nozagšanu, ko nevaldības sabiedriskais grupējums dara kā pie konveijera.
Kad KNAB priekšnieks nedēļas nogalē paziņoja, ka viņš aiziet no amata, arī ir jārunā par NVO veikalu, jo tieši memorandiešu un pilsonisko sēņotāju klātbūtnē šī amatpersona tika izraudzīta un dancināta. Ko tad mēs dabūjām? Cilvēku, kas gadu pirms savu pilnvaru beigām atcerējās, ka viņam ir klāt izdienas pensija. Kad Straume vēlējās uz otru termiņu, vai viņš kādam no konkursa žūrijas stāstīja, ka ir nolēmis priekšlaicīgi notīties?
Mēs runājam par pensionāru nepieklājīgā vecumā vai par cilvēku, kas jūt, ka Latvijā mainās politiskā dienas kārtība?
Pēc KNAB izmeklēšanām vienu lielu amatpersonu nevar notiesāt astoņus gadus, bet daudzos gadījumos ir bijuši tikai masku karnevāli? Kur palika lieta ar partijas JV aplokšņu algām, par ko KNAB saņēma iesniegumu no šīs pašas partijas biedra? Kā tur nesmukums ar jau notikušo vēlēšanu manipulācijām, kur arī tās pašas partijas galveno lomu tēlotāji izskatījās sabijušies? Kurš tur ar dažāda veida lidojumiem nodarīja valstij materiālo kaitējumu lielos apmēros – ja paliekam vēl minētās partijas birojā… Kad to visu saliek sev priekšā, izskatās, ka KNAB priekšnieks ir sniedzis pakalpojumu. Un tieši to pašu var teikt par bēdīgi slavenajām atklātības biedrībām, kas ar vārdiem ir pret korpuciju, bet ar darbiem sēž pie noteiktu frakciju zupas bļodām.
Kad viņus dzen stūrī, tad viņi izvelk grabuļus par homofobiju vai rasismu – kā tas notika ar Sabiles vīna svētkiem. Kaut kādam indiešu flomasteram un angļu slaistam nav kaut kas paticis pēc būtības… Ja Sabile savu gājienu nosauktu par praidu, vai tad viss būtu kārtībā? Būtu. Par 300 stabiem pētīt zaļo un zilo mugursomu nesātāju paradumus ir pareizi, bet pasmaidīt par viņu klātbūtni mūsu ikdienā – nepareizi? Tas, ka liela daļa no šiem nēģeriem atbrauca uz Latviju, izmantojot organizētās noziedzības sarūpētās iespējas, par to kaut kā nedzird sašutumu… Kāpēc nedzird? Jo vārtiņus šai visu krāsu pamatšķirai uz mūsu robežām vēra vaļā tie paši NVO zaķīši, kuri izmanīgi piesmērējušies Latvijas nodokļu maksātāju naudai.
Dodiet viņiem vēl naudu, vaļu un laiku un mēs piedzīvosim dienu, kad Blaumaņa skroderdienas tiks pasludinātas par holokausta propogandu – jo uz skatuves spridzina vienu žīdu un visi smejas…
Un vēl jau ir variants, ka Brāļu kapus turpmāk vajadzētu saukt par Brāļu, Māsu un Māsbrāļu kapiem, lai būtu korekta attieksme pret visa veida dzimumiem. Granti un stipendijas kliedz aizgūtnēm – kā tie pareizi būtu tērājami par šiem sabiedrībai tik aktuālajiem tematiem.
NVO zīmuļi ar dzēšgumijām savas iekarotās pozīcijas neatdos, bet likt viņiem beidzot strādāt sabiedrībai noderīgu darbu – tā būtu eleganta preventīva terapija. Protams, bez garantēta finansiāla ietvara (sekas iekļautas).



