Asociācija skaidro, ko sekmēs “Dobeles dzirnavnieka” jaunā bioloģisko graudu pārstrādes infrastruktūra 0
Graudu pārstrādes uzņēmuma “Dobeles dzirnavnieks” bioloģisko graudu pilnas pārstrādes infrastruktūras izveide sekmēs bioloģisko graudu audzēšanu Latvijā, aģentūrai LETA pieļāva Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis.
Viņš teica, ka “Dobeles dzirnavnieka” plānotais projekts sekmēs Latvijas lauksaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī varētu veicināt bioloģiski audzēto graudu īpatsvara pieaugumu, jo ar esošajiem apmēriem uzņēmumam varētu būt par maz.
Norkārklis atzīmēja, ka bioloģiskā saimniekošana ir veids, kā izpildīt Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikā noteiktās vides un klimata prasības.
“Pāreja no konvencionāli audzētu uz bioloģiski audzētu graudu ražošanu nav viegls process, un prasīs nevis vienu, bet divus, trīs, četrus vai pat piecus gadus. Pats pamats tam ir tas, cik ātri lauksaimnieki spēs apgūt zināšanas, jo bioloģiskā ražošana prasa ļoti padziļinātas zināšanas,” viņš sacīja.
Tāpat Norkārklis minēja, ka ES Kopējā lauksaimniecības politika liek lauksaimniekiem atgriezties pie lauksaimniecības pamatiem – saimniekot gudri, izmantojot zemi kā resursu ilgtspējīgi, respektējot ekosistēmas.
Pēc viņa teiktā, “Dobeles dzirnavnieks” bioloģisko graudu pilnas pārstrādes infrastruktūras izveidi sāk laicīgi, ņemot vērā tendences globālajā tirgū.
“Pasaulē ir ļoti liela interese par auzu produktiem. Tas pēdējos gados bioloģiskajiem audzētājiem ir devis grūdienu attīstībā,” sacīja Norkārklis, piebilstot, ka arī pēc bioloģiski audzētiem rudziem un griķiem ir pieprasījums un šīs kultūras tradicionāli ir arī visvieglāk audzēt bioloģiski.
Komentējot, cik konkurētspējīga Latvija ir Eiropas vai Baltijas līmenī bioloģisko graudu ražošanā, Norkārklis atzina, ka Latvijai soli priekšā ir Lietuva, jo šajā kaimiņvalstī ir lielāks atbalsts bioloģisko graudu ražošanai.
Tomēr kopumā Latvija ir konkurētspējīga, bet lielākā daļa Latvijā audzēto bioloģisko graudu tiek eksportēti kā izejviela.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka “Dobeles dzirnavnieks” investēs vairāk nekā 18 miljonus eiro bioloģisko graudu pirmapstrādes un pārstrādes infrastruktūrā.
Projekts paredz izveidot Baltijā lielāko bioloģisko graudu pilnas pārstrādes cikla infrastruktūru, tostarp laboratoriju, bioloģisko graudu pieņemšanas, priekšattīrīšanas, pirmapstrādes tehnoloģijas un uzglabāšanas torņus, kā arī atsevišķu bioloģisko graudaugu pārslu ražotni.
“Dobeles dzirnavnieks” ir reģistrēts 1991.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3,818 miljoni eiro. Kompānijas lielākais akcionārs ir Igaunijas “Tartu Mill”. “Dobeles dzirnavnieka” galvenie darbības virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošana.
