Baltkrievijas AES Astravjecā būvniecības laikā.
Baltkrievijas AES Astravjecā būvniecības laikā.
Foto: Aleksandrs Stelmahs/WIKIPEDIA

Astravjecas AES sašķoba Latvijas un Lietuvas attiecības 0

2020. gada sākumā līdz ar Baltkrievijā esošās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) darbības uzsākšanu Lietuva plāno slēgt tirdzniecības robežu ar Baltkrieviju, kas ir vienīgā tirdzniecības robeža, kas Baltijai ir ar trešajām valstīm. Lietuva soli pamato ar to, ka Lietuvas iedzīvotājiem nebūtu jāiegādājas elektrība no nedrošas AES. Kaut gan šāds Lietuvas solis ir zināms jau no 2018. gada beigām, tikai tagad Ekonomikas ministrija plāno sākt darbu pie normatīvo aktu grozījumiem, kas ļaus izstrādāt metodiku Latvijas un Krievijas robežas atvēršanai elektroenerģijas tirdzniecībai.

VIDEO. Gobzems Saeimas tribīnē paziņo, ka ir gejs. Vēlāk soctīklos teic, ka “pa visiem kopā jums izdevās salauzt manu dzīvi”
VIDEO. “Viņš turēja savu solījumu!” Audio materiālā tiesā atklāj, kāpēc Deps ne reizi nav paskatījies uz savu bijušo sievu
Piedraud ar “ledus cirtni”, piedāvā ievest karaspēku, kā arī “plēšas”, kurš savāks sev: krievu mediji par okupācijas pieminekļa nojaukšanu Latvijā
Lasīt citas ziņas
Latviju ar Krieviju savieno 330 kilovoltu elektrolīnija, bet ar Baltkrieviju savienojuma Latvijai nav.

EM gan cenšas mierināt, ka tieša elektroenerģijas tirdzniecība ar Astravjecas AES nav iespējama, jo elektroenerģijas tirdzniecība norisināsies biržā.

CITI ŠOBRĪD LASA

EM skaidro, ka tā izlēmusi veikt šādu soli, lai mazinātu riskus iespējamam elektroenerģijas jaudas plūsmas samazinājumam vai negatīvām tarifa svārstībām, kas attiecīgi varētu mazināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators (PSO) ir aprēķinājis, ka elektroenerģijas tirdzniecības pārtraukšana ar Baltkrieviju radītu 5–10% elektroenerģijas tarifa pieaugumu gala patērētājam. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda nav slēpis nožēlu par šādu Latvijas lēmumu.

 

Pēc 2025. gada importu no trešajām valstīm vairs nevajadzēs

Latvijas kopējais elektroenerģijas patēriņš 2018. gadā bija 7,4 teravatstundas, no kurām aptuveni 87,7% saražojam paši, bet pārējo importējam no Skandināvijas valstīm, Polijas, Krievijas, Baltkrievijas. Apmēram 16% no kopējā importa apjoma saņemam tieši no trešajām valstīm – Krievijas un Baltkrievijas. “Mūsu uzdevums ir nodrošināt enerģētisko drošību valstī – elektroenerģijas jaudu pietiekamību un pēc iespējas zemāku elektroenerģijas cenu. Lai to panāktu, mums ir svarīgi paredzēt dažādas iespējas, kā un kur Latvijas elektroenerģijas tirgotāji var iegādāties elektroenerģiju patērētājiem nepieciešamajā daudzumā,” norāda EM.

Ministrijā norādīja, ka importa nepieciešamību no trešajām valstīm nosaka vairāki aspekti. Pirmkārt, būtiska ir elektroenerģijas plūsmu dažādošana drošības nolūkos, piemēram, ja tehnisku iemeslu dēļ nefunkcionē kāds no starpsavienojumiem. Kas nozīmē, ka jābūt alternatīviem starpsavienojumiem. Otrkārt, cena.

EM skaidro, ka elektroenerģija no trešajām valstīm ir par konkurētspējīgu cenu, kas ir pievilcīgi patērētājam.

“Mūsuprāt, kā būtiskākais aspekts jāmin, ka šobrīd Latvijas–Igaunijas starpsavienojumi nav pietiekami jaudīgi, lai mēs visu nepieciešamo elektroenerģiju varētu importēt no ziemeļvalstīm. Tāpēc šobrīd norit gan jauna Igaunijas–Latvijas 3. starpsavienojuma būvniecība, gan esošo starpsavienojumu pastiprināšana. Šo un citu projektu realizēšana ir iekļauta Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropu projektā, ko plānots realizēt līdz 2025. gadam. Īstenojot visus nepieciešamos tehniskos pasākumus, nesaskatām nepieciešamību turpināt elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm pēc 2025. gada.”

Kā viens no EM argumentiem robežas atvēršanai ar Krieviju ir apstāklī, ka vēl nespējam paši saražot visu nepieciešamo elektroenerģiju.

Vai nebūtu aktīvāk jādomā par vēja parku izvēršanu Latvijas teritorijā? Nacionālā enerģētikas un klimata plāna projektā ir nosprausts mērķis attīstīt atkrastes vēja parkus sadarbībā ar Igauniju un Lietuvu. Plāns paredz ieviest 400 MW vēja enerģijas jaudu līdz 2030. gadam, saražojot vidēji 800 GWh/gadā. Līdzīgs plāns ir attiecībā uz sauszemes vēja parkiem, kur savukārt plānots attīstīt 400 MW vēja enerģijas jaudu jau līdz 2025. gadam, arī paredzot ražošanu aptuveni 800 GWh/gadā apmērā. “Tomēr jāņem vērā, ka tāpat kā hidroelektrostacijas, arī vēja parki ir atkarīgi no laikapstākļiem un saražotais enerģijas apjoms ir svārstīgs, kas neļauj pilnībā uz tiem paļauties,” uzsver ministrijā.

 

Astravjecas elektrība Baltijā ieplūdīs jebkurā gadījumā

Kopumā EM skaidroja, ka Latvija ir skaidri paudusi atbalstu Lietuvas viedoklim, ka atomelektrostacijām ir jāatbilst augstākajiem drošības standartiem pasaulē. “Tomēr jāatzīst, ka Lietuvas lēmums pārtraukt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju ne palielinās šīs elektrostacijas drošumu, ne veicinās šīs elektrostacijas slēgšanu, taču šis lēmums negatīvi ietekmēs visu Baltijas valstu elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm.

Mūsu lēmums nav politisks, bet gan ekonomisks un tehnisks.

Neatkarīgi no Latvijas lēmuma atvērt robežu Baltkrievijas atomelektrostacija jebkurā gadījumā uzsāks savu darbu un tā jebkurā gadījumā ieplūstu Baltijas valstīs – vai nu tehnisko plūsmu ceļā, vai arī caur Somiju, kura arī veic tirdzniecību ar Krieviju un caur kuru arī ir iespējams tranzīts no Baltkrievijas.”

 

Lietuva ņem vērā arī cenu dempinga faktoru

Lietuvas Seima Enerģētikas komitejas priekšsēdētājs Virgīlijs Poderis “LA” atbildēja, ka ir vīlies situācijā, kas radusies, taču joprojām tic, ka Latvija un Igaunija atbalstīs Lietuvas lēmumu. Viņš skaidroja, ka Lietuva šādu lēmumu pieņēmusi ne tikai tāpēc, ka netic Astravjecas AES projekta drošībai, bet arī tāpēc, ka austrumu kaimiņi atšķirībā no Baltijas un pārējās Eiropas Savienības valstīm nemaksā nodokļus par videi nedraudzīgu elektroenerģijas iegūšanu, tādā veidā iekļūstot Eiropas elektroenerģijas tirgū ar ļoti zemu cenu.

“Elektrības cenu dempingošana arī ierobežo mūsu pašu vietējās ģenerācijas attīstību, kurai būs ļoti liela nozīme, kad mēs atslēgsimies no t. s. BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju.”

Lietuvas Enerģētikas ministrijas pārstāve Aurēlija Vernickaite norādīja, ka visas puses turpinās diskutēt ar partneriem, norādot, ka Lietuvai ir absolūts Polijas atbalsts, kura arī uzskata, ka Lietuvai nevajadzētu importēt elektrību no trešajām valstīm.

Savukārt Lietuvas elektropārvades sistēmas operatora “Litgrid” vadītājs Daivis Virbicks ziņu portālam “15min.lt” sacīja, ka strīds starp Latviju un Lietuvu varētu tikt risināts Eiropas Komisijā (EK). Viņš atzinis, ka Baltkrievijā ražotā elektrība Lietuvā varētu nonākt caur Krieviju un Latviju.

“Šajā gadījumā Baltkrievija elektroenerģiju pārdos Krievijai un Krievija – Latvijai. Tāds scenārijs ir iespējams.” T

omēr elektrības tirdzniecības pārvirzīšanai uz savu robežu Latvijai nepieciešams visu trīs Baltijas valstu elektrosistēmu operatoru apstiprinājums.

“Pastāv kodekss, kas jāievēro visiem. Ja Latvija veidos savu tirdzniecību, kodekss tiktu pārkāpts. Latvijai pašlaik ir nepieciešams arī mūsu paraksts,” viņš teicis. Ja kodekss tiktu pārkāpts, tad “Brisele, Eiropas Komisija, būtu šķīrējtiesnesis. Un tad strīds tiktu risināts tur. Mēs arī varam tur vērsties.”

 

EK: Latvijas un Lietuvas sadarbība ir izcila

Eiropas Komisijas preses dienests norādīja, ka visu trīs Baltijas valstu sadarbība enerģētikas sektorā līdz šim bijusi izcila un kalpo par labu paraugu. Sadarbību nemitīgi atbalsta arī Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāna (BEMIP) augsta līmeņa grupa, kura regulāri rīko politiska un tehniska līmeņa sanāksmes, koordinē aktivitātes reģionā, kā arī veicina vienošanos panākšanu brīžos, kad valstīm ir kāda nesaprašanās. Kādu iespējamu Latvijas un Lietuvas attiecību pasliktināšanos EK nekomentēja.

Zināms, ka, runājot par energoresursu piegādi, EK noteikusi, ka jābūt līdzvērtīgām, ekonomiski pamatotām cenām.

Šajā gadījumā savulaik EK pētīja “Gazprom” gāzes piegādes un konstatēja, ka Baltijai ir neadekvāti augstas cenas, ko lika novērst. Vai attiecībā uz elektrības piegādēm no trešajām valstīm attiecas kādi līdzvērtīgas konkurences nosacījumi? Komisijas preses dienestā sacīja, ka visiem Eiropas Savienībā strādājošiem uzņēmumiem ir jāievēro ES konkurences noteikumi.

“Saskaņā ar līgumiem EK ir tieši pilnvarota īstenot ES konkurences tiesību aktus, kā tas ir noticis “Gazprom” gadījumā. Turklāt tirdzniecību ar trešajām valstīm reglamentē starptautiskās tiesības, īpaši, Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumi. Šajā kontekstā nav īpašu noteikumu par konkurences nosacījumiem attiecībā uz elektroenerģijas piegādi, kas attiektos uz valstīm ārpus ES.”

Pagaidām šī ir divu valstu savstarpējo attiecību problēma, bet tā var kļūt par ES mēroga problēmu, tāpat kā Reņģes dzelzceļa posma nojaukšana.

 

Viedokļi

Eksperti: ministrijas lēmums ir ekonomiski un politiski kaitniecisks, kā arī slikti izskaidrots iedzīvotājiem

 

Juris Ozoliņš, bijušais enerģētikas ministrs: “Visām trim Baltijas valstīm ir kopīgas intereses. Nerunāsim nemaz par to, ka Astravjecas AES ir nedrošs, patiesi ekonomiski provokatīvs projekts, kuru nekaunīgi būvē cerībā ar lētu krievu tehnoloģiju iekļūt dārgajā Eiropas tranzīttirgū. Lietuvieši ir jāatbalsta, ja viņi izlēmuši slēgt tirdzniecību, tad mums ar to jābūt mierā, mēs tomēr esam Eiropas Savienībā.

It kā gribam būt progresīvi, gribam mazināt emisiju skaitu, bet mums ir arī sava nacionālā stratēģija, kas nav pretrunā ar Lietuvas lēmumu.

Tā vietā, lai gatavotos desinhronizācijai un atbalstītu vietējos ražotājus, lai viņi šim solim būtu pēc iespējas gatavāki, mēs pasakām, ka taisām vaļā tirdzniecības robežu ar Krieviju… Man tas nav saprotams. Uzskatu, ka šis lēmums ir ekonomiski un politiski kaitniecisks.”

 

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks: “Lietuvas lēmums ir zināms jau gandrīz gadu. Ko nezinājām – ka Ministru kabinetā taps šis rīkojums par iespēju atvērt tirdzniecības robežu ar Krieviju. Tas neiet kopā ar Baltijas vienotību un kopumā tiešām neizskatās labi.

SAISTĪTIE RAKSTI
Diemžēl ministrija šo lēmumu ļoti slikti skaidro, pat man ministrijas motivācija ir krietni jāmeklē – kāpēc šāds lēmums, kādas tam var būt sekas, kādi ir scenāriji?

Citiem iedzīvotājiem ir vēl grūtāk. No valdības puses saprotu, ka tiek būvēti scenāriji tam, ja pēkšņi rodas reāls jaudas deficīts, Lietuvai pārtraucot importēt elektrību. Kur Lietuva ņems elektrību? Palielinās vietējās jaudas, importēs? Nav skaidrs.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Gobzems Saeimas tribīnē paziņo, ka ir gejs. Vēlāk soctīklos teic, ka “pa visiem kopā jums izdevās salauzt manu dzīvi”
VIDEO. “Viņš turēja savu solījumu!” Audio materiālā tiesā atklāj, kāpēc Deps ne reizi nav paskatījies uz savu bijušo sievu
Piedraud ar “ledus cirtni”, piedāvā ievest karaspēku, kā arī “plēšas”, kurš savāks sev: krievu mediji par okupācijas pieminekļa nojaukšanu Latvijā
“Ir viena iestāde, kurā darbiniekiem tika maksāts par vakcinēšanos,” Valsts kontrolieris atklāj, kura tā ir
VIDEO. Cīņa uz dzīvību un nāvi – mežacūka cīnās ar vilku. Aculiecinieka kadri no Lietuvas
Lasīt citas ziņas
FOTO. “Atbrīvošanās no padomju mantojuma” gājienā pulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku
“Tā ir tikai pirmā lakstīgala, esmu pārliecināts, ka krievi turpinās šādi darboties,” Rajevs dienas notikumu apskatā
Mariupolē krievi pabeiguši sabombardētā teātra drupu novākšanu un līķu izvešanu
“Pēc karavīru ievainojumiem var redzēt, kuri ieroči ir visefektīvākie,” Rajevs stāsta par efektīvākajiem ieročiem
Pasākums “Par atbrīvošanos no padomju mantojuma” noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem
22:07
Izskan iespējamo ekonomikas ministru vārdi
21:34
Krievi saveduši Čornobajivkā 130 kara tehnikas vienības
21:25
Izskan iespējamo ekonomikas ministru vārdi
Mēnesi pirms vēlēšanām 18 000 iedzīvotāju būs nederīgas pases. Gaidīt sodu, stundām stāvēt rindā, ko darīt?
Kijiva: Situācija karadarbības zonā saglabājas saspringta
Policija aizturējusi personu, kura centās bloķēt patriotu gājienu Rīgā
“Ir viena iestāde, kurā darbiniekiem tika maksāts par vakcinēšanos,” Valsts kontrolieris atklāj, kura tā ir
Austrumu slimnīcā operēts pirmais karā cietušais Ukrainas civiliedzīvotājs
Krievija NATO paplašināšanās dēļ veidos jaunas armijas bāzes rietumu pierobežā
Piedraud ar “ledus cirtni”, piedāvā ievest karaspēku, kā arī “plēšas”, kurš savāks sev: krievu mediji par okupācijas pieminekļa nojaukšanu Latvijā
VIDEO. “Viņš turēja savu solījumu!” Audio materiālā tiesā atklāj, kāpēc Deps ne reizi nav paskatījies uz savu bijušo sievu
“Azov” komandieris: Smagi ievainotie karavīri no “Azovstaļ” evakuēti tālākai apmaiņai
VIDEO. Gobzems Saeimas tribīnē paziņo, ka ir gejs. Vēlāk soctīklos teic, ka “pa visiem kopā jums izdevās salauzt manu dzīvi”
VIDEO. Cīņa uz dzīvību un nāvi – mežacūka cīnās ar vilku. Aculiecinieka kadri no Lietuvas
“Virši-A” iegādājas 20% “Skulte LNG Terminal” akciju
Latvieši atkal slīkst ātro kredītu bezdibenī
Pēteris Apinis: Vājš ministrs ir Pavļuts, kas patiesībā ir laba ziņa, jo viņam nav liekā svara
DLRR padomes priekšsēdētāja: Esam lielākā rūpnīca nozarē, bet Linkaita kungs nekad nav licies par mums ne zinis
VIDEO. Andris Kivičs beidzot satiek savu vecāko meitu. Tikšanās viņu aizkustina līdz asarām
Lasītāja jautā: kad var stādīt gurķus siltumnīcā un laukā?
“Viņus piespieda doties uz Krieviju. Viņiem atņēma visu” – kas notiek ar ukraiņu bēgļiem, kas nonāk Krievijā?
VIDEO. Harkivas robežsargs piepilda savas meitas kvēlāko vēlēšanos
vērtējat premjera Kariņa rīcību saistībā ar ministru maiņu?
VIDEO. Satiksmes mierināšana Nīderlandes pilsētā Utrehtā pārspēj Rīgas stabiņus
VIDEO. “Dzimtene, draugi, nav prezidenta pakaļa, ko visu laiku jābučo!”: koncertā Ufā pasaka slavens krievu dziedātājs
FOTO. Kļuvis zināms, kāpēc tiešraidē no “Eirovīzijas” fināla skatuves nozuda vakara vadītāja Laura Pauzīni