Astrīda Kairiša savās spilgtākajās lomās kino un uz skatuve

Atceroties nesen mūžībā aizgājušo aktrisi Astrīdu Kairišu, portālā “filmas.lv” bez maksas skatāma jauna spēlfilmu kolekcija 7

Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm 115
Lasīt citas ziņas

Atceroties nesen mūžībā aizgājušo izcilo teātra un kino aktrisi Astrīdu Kairišu (1941–2021), Nacionālā kino centra portālā “filmas.lv” atjaunotā kvalitātē dažādu izmēru ekrānos un visā Latvijas teritorijā, kur vien pieejams internets, bez maksas skatāma jauna kolekcija – sešas spēlfilmas.

Divas filmas, kurās Astrīdai Kairišai ir nozīmīgas lomas, jau līdz šim bija portālā pieejamas restaurētās klasikas kolekcijā (tur tās šobrīd var noskatīties arī visā pasaulē, ar citu valodu subtitriem) – režisoru Vara Braslas un Gunāra Cilinska melodrāma “Ezera sonāte” (1976) un Aloiza Brenča spēlfilma “Liekam būt” (1976).

CITI ŠOBRĪD LASA

Turpat atrodama arī kāda aktrises spēlēta otrā plāna loma – režisora Ulda Brauna melnbaltajā jauniešu filmā “Motociklu vasara” (1975), kur viņa tēlo filmas galvenā varoņa, 18 gadu dzimšanas dienu nosvinējušā Māra mammu.

Vēl trīs filmas portālā ievietotas tieši Astrīdas Kairišas kolekcijas izveidošanai, tās tikko digitalizētas no 35 mm kinolentēm, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvam strādājot ar jaunajām kino digitalizācijas iekārtām, kas iegādātas ERAF projektā “Kultūras mantojuma satura digitalizācija. II kārta”.

Režisora Gunāra Pieša etnogrāfiskā drāma “Pūt, vējiņi!” (1975) pēc Raiņa lugas motīviem deva aktrisei skaistās un lepnās Zanes lomu – ilgi gaidīto iespēju filmā nospēlēt spēcīgu un pilnasinīgu raksturu attīstībā.

Pavisam cita gadsimta sievieti, tomēr arī stipru un patstāvīgu, Astrīda Kairiša iemiesoja kā galveno lomu Dzidras Ritenbergas filmā “Vakara variants” (1980) – padomjlaiku mazpilsētas skolotāja Anna ir viena no trim būtiskajām kinolomām aktrises Kairišas un režisores Ritenbergas sadarbībā.

Digitalizēta arī režisora Oļģerta Dunkera spēlfilma “Tauriņdeja” (1971).

Atvadīšanās no mūžībā aizgājušās teātra un kino leģendas Astrīdas Kairišas

Sibēliuss, LSO un Normunds Šnē. Piektdien, 19. februārī, plkst. 19 bezmaksas tiešraidē no Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” jau otro reizi varēs baudīt Liepājas Simfoniskā orķestra (LSO) koncertu ciklu “Simfonija TUVĀK”, kurā klausītāji tiek iepazīstināti ar pasaules simfoniskā repertuāra stūrakmeņiem.

Šoreiz būs iespēja klausīties slavenā somu komponista Žana Sibēliusa neparastā spēka un enerģijas pilno Trešo simfoniju. Pie diriģenta pults stāsies Latvijas orķestru pasaules ikona Normunds Šnē. Pirmskoncerta sarunas vadīs erudītais muzikologs Orests Silabriedis.

Reklāma
Reklāma

Suņu dvēseles atspulgi mākslā. Galerijas “Alma” logos līdz 15. martam apskatāma mākslinieces Kristiānas Dimiteres izstāde “Woof, Woof!” (kuratore – Astrīda Riņķe), kas veltīta viņas suņiem.

Izstādes pieteikumā gan rakstīts: “”Es nicinu cilvēkus, kuri mājās tur suņus. Viņi ir gļēvuļi, kuriem pašiem nepietiek drosmes cilvēkam iekost.” Augusts Strindbergs.” Kā raksta izstādi skaidrojošās esejas autors Tomass Pārups, Kristiānas Dimiteres gadījumā suņi gan kalpojuši par sava veida aizvietojumu cilvēkiem.

Bērnībā bokseris Argo viņu sargājis, Džanis aizstājis Argo zaudējumu, un Brīnu Kristiāna izglāba, pretī saņemdama pazemību un uzticību. Tagad māksliniece izveidojusi trīs pieminekļus suņiem, kuri visi jau vairs nav šaisaulē.

Šīs skulptūras – baltās, matētās, monumentālās formas – ir kā katra suņa dvēseles atspulgs.

Tēlniecības izlase Jūrmalā. Jūrmalas pilsētas muzeja (JPM) kamīnzāles logos redzama laikmetīgās tēlniecības izlase, kuras vienojošais motīvs ir sieviete.

Izstādes centrā ir Gļeba Panteļejeva darbs “Rudzupuķes” – fascinējošs sirmas māmuļas portretējums, kas skatītājos noraugās ar dzidrām rudzupuķu zilām acīm.

Āra Smildzera darbus apvieno klasiskās tēlniecības pamatprincipi ar mūsdienīgām apstrādes metodēm un materiālu salikumiem. Izstādē redzam viņa ēterisko, faktūrās bagāto figūru “Meitene ar balonu”, kas tapusi 2004. gadā.

Tēlnieka un restauratora Genādija Stepanova alumīnija figūra “Asns” izceļas ar vieglumu un rotaļīgumu. Materiālā un figūras dinamikā tā sasaucas ar Olgas Šilovas darbu “Eņģelis”.

Intas Bergas darbi ir jūrmalniekiem labi zināmi, viņa ir autore strūklakām “Apvārsnis” Majoros un “Polifonija” pie Dzintaru koncertzāles.

Izstādē redzam viņas 2005. gadā veidoto pulētas bronzas figūru “Meitene”. Darbus izstādei izvēlējusies JPM mākslas krājuma glabātāja Jana Rāve.