ASV izstājas no UNESCO – Trampa lēmums satrauc starptautisko sabiedrību 0
Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņojis par valsts atkārtotu izstāšanos no Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO). Šis solis atkārto lēmumu, ko viņš pieņēma savas pirmās prezidentūras laikā un kuru vēlāk atcēla Džo Baidens, informē theguardian.com.
Tramps un viņa pārstāvji kritizējuši UNESCO par tā sauktajiem “nomoda” jeb woke kultūras un sociālajiem virzieniem, kuri, viņuprāt, ir pretrunā Amerikas vēlētāju interesēm. Baltais nams norāda, ka organizācija atbalsta projektus, kas “šķeļ sabiedrību” un nesaskan ar Trampa virzīto ārpolitiku “America First” (Amerika pirmajā vietā).
“Pretrunīgi un ideoloģiski virzieni”
Baltā nama preses pārstāve Anna Kellija uzsvēra, ka Trampa lēmums balstās uz pārliecību, ka UNESCO atbalsta ideoloģiski motivētas starptautiskās attīstības programmas, kas neatbilst ASV vērtībām.
Savukārt Valsts departaments min, ka viens no galvenajiem iemesliem esot UNESCO lēmums piešķirt Palestīnai pilntiesīgas dalībvalsts statusu. Tas, pēc ASV domām, veicinājis retoriku pret Izraēlu.
UNESCO: nožēlojami, bet paredzami
UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azulē izteikusies, ka lēmums ir “nožēlojams, bet sagaidāms” un ka organizācija tam ir gatavojusies. Viņa uzsvēra, ka pēdējo gadu laikā organizācija ir diversificējusi savus finansēšanas avotus un šobrīd no ASV saņem vien aptuveni 8% budžeta.
Francijas prezidents Emanuels Makrons vietnē “X” paziņoja, ka Francija turpinās sniegt nelokāmu atbalstu UNESCO darbībai, neskatoties uz ASV soli.
Izraēla – apmierināta
Izraēla, kas bieži kritizējusi UNESCO par “neobjektivitāti”, apsveica ASV lēmumu. Izraēlas ārlietu ministrs Gideons Saārs pateicās Vašingtonai par “morālo atbalstu un līderību”, piebilstot, ka “Izraēlas izcelšanai un ANO aģentūru politizācijai jāpārtrūkst”.
Vēsture atkārtojas
ASV attiecības ar UNESCO jau vēsturiski bijušas sarežģītas. ASV izstājās no organizācijas jau 1984. gadā aukstā kara laikā, norādot uz korupciju un aizspriedumiem pret ASV. Valsts atgriezās 2003. gadā Džordža Buša vadībā, bet 2011. gadā pārtrauca finansējumu pēc UNESCO balsojuma par Palestīnas dalību.
Trampa pirmās prezidentūras laikā – 2017. gadā – ASV paziņoja par atkāpšanos no UNESCO, atstājot nenomaksātu parādu vairāk nekā 500 miljonu dolāru apmērā. Prezidenta Baidena administrācija šo lēmumu atcēla 2023. gadā.
UNESCO – globālas kultūras sargs
UNESCO ir plaši pazīstama ar savu darbu pasaules mantojuma vietu saglabāšanā. Starp tām – Lielais kanjons, Ēģiptes piramīdas, kā arī Brīvības statuja ASV. UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautas vairāk nekā 1200 vietas ar “izcilu universālu vērtību”.
Neskatoties uz ASV atkārtoto izstāšanos, UNESCO turpinās darbu ar esošajiem un jauniem partneriem, uzsverot, ka tā misija – veicināt mieru caur izglītību, zinātni un kultūru – ir aktuālāka nekā jebkad iepriekš.
