Atbalsta VARAM ieceri apvienot Jelgavu un tuvējos novadus 0
Otrdien pēc trīs stundu debatēm Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu apvienot Jelgavu ar abiem kaimiņu – Jelgavas un Ozolnieku – novadiem, novēroja aģentūra LETA.
Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS), aizstāvot pilsētas tiesības palikt kā atsevišķai administratīvi teritoriālajai vienībai, saglabājot valsts nozīmes statusu, klāstīja, ka pašlaik Jelgavai ir liela pārnovadu ietekme.
Pilsēta esot kultūras, zināšanu, loģistikas centrs, universitātes pilsēta, nodrošina darba vietas iedzīvotājiem no kaimiņu un arī tālākiem novadiem.
Pilsētas mērs arī uzskata, ka, pilsētu apvienojot ar abiem kaimiņu novadiem, pārnovadu ietekme samazināsies. Turpretī palielināsies pašvaldības pakalpojumi izmaksas pilsētas iedzīvotājiem, samazināsies starptautiskā atpazīstamība, Eiropas Savienības fondu pieejamība, domā Rāviņš.
Neticību vairāku deputātu vidū izraisīja Rāviņa teiktais, ka dažādu pašvaldību informatīvo sistēmu salāgošana, pēc pašvaldības aplēsēm, varētu izmaksāt pat piecus miljonus eiro.
Pret visu trīs pašvaldību apvienošanu bija arī Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (LZS).
Viņš uzskata, ka vietvara spēj pildīt tai noteiktās funkcijas, turklāt, neskatoties uz lielo pagastu skaitu, visu teritoriju attīstība notiek vienmērīgi. Tieši nevienmērīga teritoriju attīstība, pēc Caunes paustā, ir viens no plānotās reformas draudiem.
Viņš arī salīdzināja vairākus novada rādītājus, piemēram, attīstības līmeņa indeksu, ieņēmumu apmēru uz vienu iedzīvotāju, ar pašvaldībām, kuras reformas neskars, uzsverot, ka vairākos aspektos Jelgavas novads pārspējot Līvānu vai Daugavpils novadus. Arī iedzīvotāju skaitu kritums novadā esot mazāks.
Pārmetumus reformai veltīja arī Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš (LRA). Viņš minēja vairākus kritērijus, kuros novads pārspējot Jelgavas novadu un pilsētu, aizstāvot Ozolnieku novada tiesības pastāvēt atsevišķi.
Turklāt novads pēdējos piecos gados ne vienmēr ir saņēmis dotāciju no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, kas apliecinot, ka novads var pastāvēt atsevišķi.
Viņš arī pauda šaubas, ka, apvienojot trīs pašvaldības, visiem skolēniem tiks nodrošinātas brīvpusdienas, kā tas pašlaik ir Ozolnieku novadā.
Savukārt parlamentāriete Regīna Ločmele-Luņova (S) pauda bažas, ka sociālajā jomā zaudētāji būs Jelgavas novada iedzīvotāji, jo novadā “sociālā pakete” esot labāka nekā pilsētā.
Viņa arī nespēja saprast, kāpēc Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij reformas gaitā plānots saglabāt atsevišķas pašvaldības statusu, bet Jelgavai tas ir liegts. Šādu lēmumu viņa sauca par politisku.
Savukārt Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS) aicināja kolēģus neapvienot pašvaldības, jo Jelgava esot visa reģiona dzinējspēks. Viņš arī solīja, ka aicinās iedzīvotājus demokrātiskā veidā, rīkojot protesta akcijas, paust savu viedokli pret pašvaldību apvienošanu. Protesti varētu būt lielāki nekā iepriekš Saulkrastos notikušie, prognozēja deputāts.
Emocionāla komisijas sēdē izvērtās Jelgavas novada iedzīvotājas, zemnieces Ināras Mālkalnes uzruna. Viņa aicināja deputātus domāt par iedzīvotājiem un, pirms lemt, atbraukt uz novadu.
Diskusiju noslēgumā deputātu vairākums nobalsoja pret visu trīs pašvaldību kā atsevišķu administratīvi teritoriālo vienību saglabāšanu.
Komentējot deputātu balsojumu, Jelgavas novada izpilddirektore Līga Lonerte atgādināja, ka savulaik, kad VARAM ministra padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis, kurš komisijā pārstāv ministriju, startējis vēlēšanās novadā, viņa politiskais spēks solījis jaunas rūpnīcas. Nekas no solītā neesot izpildīts, un tāpēc arī par VARAM solījumiem saistībā ar reformu rodas šaubas.
Jau ziņots, ka Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija šodien turpina otrajam lasījumam gatavot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta pielikumu par jaunveidojamajām novadu pašvaldībām un uzklausa Zemgales reģiona pašvaldību vadītājus.
Sēdē viedokļus aicināti sniegt pašvaldību vadītāji no Auces, Dobeles, Engures, Jaunpils, Jelgavas, Kandavas, Ozolnieku, Tērvetes un Tukuma novadiem, kā arī Jelgavas pilsētas domes.
