Publicitātes foto

Atjauno 20. gadsimta sākumā Rīgā ražotu jūgenda pianīnu 0

Lūznavas muižas īpašumā pērn nonācis kultūrvēsturisks mūzikas instruments – 1901. gadā Jozefa Tresselta klavieru fabrikā Rīgā jūgendstilā veidots pianīns, kurš patlaban tiek atjaunots, LA.lv uzzināja muižā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins 124
Lasīt citas ziņas

Jau 2016. gada aprīlī muižas Sarkanajā zālē tika ieskandināts 20. gadsimta sākumā slavenajā Karla Šrēdera mūzikas instrumentu fabrikā Sanktpēterburgā tapušais un Jāņa Kalniņa Ugāles ērģeļbūves darbnīcā restraurētais flīģelis, kas nu kļuvis par neatņemamu kamermūzikas koncertu daļu Lūznavas muižas kultūras notikumu norisēs.

Laika gaitā muižā radusies vēlme organizēt muzikālus notikumus arī citās muižas telpās. Tā kā flīģeli nav iespējams pārvietot, meklēts mazāka izmēra instruments, kurš būtu iederīgs Lūznavas muižas jūgenda arhitektūrā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tā muižas īpašumā nonācis 1901. gadā Jozefa Tresselta klavieru fabrikā Rīgā jūgendstilā veidotais pianīns, kas unikāls arī ar to, ka ticis radīts lielajai Rīgas 700 gadu jubilejas Rūpniecības un amatniecības izstādei 1901. gadā.

Instruments ir precīzi datēts, uz rezonatora redzams meistara paraksts un datums “8/19.1901”, tā sērijas numurs ir 5363.

Šobrīd ir zināmi divi šī dizaina pianīni, viens no tiem tagad pieder Lūznavas muižai.

Muižas pārstāvji pauž, ka konstruktīvi pianīns saglabājies labi – defekti tādi kā vaļīgi virbuļi, nospēlēti āmuriņi, nodiluši un vietām kožu bojāti filči ir dabiski tik vecam instrumentam. Kā liels defekts pieminams plīsušais ķeta rāmis, zudībā laika gaitā gājuši svečturi un daži citi dekoratīvie misiņa lējumi.

Jozefa Tresselta klavieru fabrika 19. gadsimta otrajā pusē līdz pat traģiskajam ugunsgrēkam 1910. gadā bija vadošā klavieru fabrika Rīgā,

tai bija izcila reputācija visā Krievijas impērijā.

Pastāvēšanas laikā (no 1862. līdz 1910. gadam) fabrika saražoja nedaudz vairāk kā 6500 dažādu tipu klavieres – flīģeļus, tāfelklavieres un pianīnus, kurus raksturo nevainojama kvalitāte un savā ziņā arī amatnieciskā izsmalcinātība.

Lai nodrošinātu Lūznavas muižas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm, jau 2019. gadā ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu īstenota projekta “Jozefa Tresselta jūgendstila pianīna restaurācija” (projekta nr. 2019-2-KMA032) pirmā kārta, restaurāciju veicot Jāņa Kalniņa Ugāles ērģeļbūves darbnīcā.

Šogad plānots īstenot pianīna restaurācijas otro posmu un līdz vasarai pabeigt visus restaurācijas darbus, lai vasaras sezonā atjaunoto instrumentu prezentētu Lūznavas muižas apmeklētājiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.