“Rampa kļūst par palātu, brigādes stāv rindā…” Rafaels Ciekurs pēc notikumiem Stradiņos uzdod satraucošu jautājumu 1
Jau iepriekš LA.LV portālā vēstījām par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķes ierakstu, kurā viņa pauda sašutumu par ilgstošo gaidīšanu pie Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšanas. Tagad sociālajos tīklos ar skarbu vērtējumu nācis klajā arī Neatliekamās medicīnas ārsta palīgs Rafaels Ciekurs, kurš uzskata, ka problēma vairs nav uzskatāma par atsevišķiem gadījumiem, bet gan gadiem nerisinātu pacientu plūsmas un vadības problēmu.
Rafaels Ciekurs sociālo mediju platformā “Facebook” raksta…
“Vakar, skatoties “Panorāmu”, man pašam vajadzēja ausu aizbāžņus. Nevis pacientu trokšņa dēļ. Bet tāpēc, ka atkal nācās klausīties argumentus, kuri vairs neiztur nekādu profesionālu kritiku.
Pirms aptuveni diviem mēnešiem mans jaunais darbinieks man atsūtīja kārtējo reizi bildi no PSKUS rampas un savu sašutumu. Brigāde ar pacientu stāvēja aptuveni trīs stundas. Pacients 45 gadus vecs vīrietis. Situācija nonāca līdz tam, ka pacientam likām čurāt pamperā, jo brigāde ar pacientu netika iekšā slimnīcā.
Tā nav “neērtība”.
Tā nav “plūsmas īpatnība”.
Tā nav “viena slikta dežūra”.
Tā ir pacienta cieņas pazemošana. Tā ir pacientu drošības problēma. Tā ir NMPD brigāžu paralizēšana. Un tā ir gadiem nerisināta vadības problēma.
2025.gada martā Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene ļoti precīzi pateica, ka pašai slimnīcai ir jāpārskata plūsmas, lai ievestie pacienti nedrūzmētos, un ka risinājumi jāmeklē ātrāk, nekā uzcels A2 korpusu. Tas bija 2025. gada marts. Tagad ir 2026. gada jūnijs. Un mēs atkal runājam par to pašu?!!?!
Šīs frāzes jau vairs neiztur nekādu profesionālo kritiku: “veca infrastruktūra”, “nav vietas”, “gaidām jauno korpusu”.
Jā, PSKUS NMC telpas nav ideālas. Jā, jaunas telpas vajag. Ļoti vajag. Bet nevajag sabiedrībai stāstīt pasaku, ka līdz jaunajam korpusam neko nevar izdarīt.
Es ļoti labi atceros PSKUS Neatliekamās medicīnas centru laikā, kad pats sāku strādāt medicīnā. Telpas bija krietni mazākas. Šodien NMC telpu ziņā ir būtiski audzis. Atgādinu, ka 2022. gadā Stradiņa slimnīca lielījās, ka atklātas jaunas moduļu būves 1864 m² platībā, kur paredzēts uzņemt NMC pacientus, nodrošināt izolācijas pacientu izvietošanu un papildu gultasvietas. Tātad stāsts nav tikai par kvadrātmetriem.
Stāsts ir par plūsmu.
Un mūsu galvenais uzdevums ir vērtēt datus – 2010. gadā PSKUS NMC apkalpoja 75 735 pacientus, savukārt 2025. gadā neatliekamo medicīnisko palīdzību saņēma 64 312 pacienti.
Būsim godīgi – salīdzinot 2010. gadu un 2025. gadu Pacientu skaits ir samazinājies par vairāk nekā 11 tūkstošiem, telpas ir paplašinātas, procesi it kā ir pilnveidoti, bet rinda uz rampas joprojām pastāv.
Vai es ar to gribu pateikt, ka PSKUS NMC nevajag jaunas telpas?
Nē. Protams, vajag. Un vajag steidzami.
Bet jaunais korpuss neatrisinās vadības procesu neizdarības, ja slimnīcā arī turpmāk pacienta kustība no NMC uz nodaļām būs pudeles kakls.
Ja nodaļās prioritāte nereti ir plānveida pacientam, bet akūtais pacients paliek uzņemšanā vai uz rampas, tad problēma nav NMPD hospitilizācijas birojā. Problēma nav brigādē. Problēma nav pacientā.
Problēma ir slimnīcas iekšējā pacientu plūsmā.
Un man ir ļoti svarīgi pateikt vēl vienu lietu.
Šis nav pārmetums ārstiem, kuri strādā PSKUS NMC. Tur strādā ļoti spēcīgi kolēģi. Dr. Puncule, dr.Prutkova, dr.Spalis, dr.Kravčuks, dr.Poikāne un daudzi citi — tie ir cilvēki, kuri prot ārstēt pacientus. Un esmu pārliecināts, ka viņi paši pārdzīvo par šo rindu uz pussabrukušās rampas vairāk nekā jebkurš kabineta cilvēks.
Šie ārsti, ārsta palīgi un māsas ir situācijas ķīlnieki.
Viņiem ikdienā jāiztur milzīga darba slodze, pacientu un tuvinieku emocijas, slimnīcas iekšējā plūsmas nespēja un vēl publiskais spiediens. Bet uzņemšana nav izolēta sala. NMC ir visas slimnīcas pudeles kakls. Ja nodaļas nepaņem pacientus, NMC nostopējas. Ja NMC nostopējas, rampa kļūst par palātu. Ja rampa kļūst par palātu, NMPD brigādes kļūst par slimnīcas pagarinājumu.
Un tas nav pieļaujami.
Pa vidu visam šim ir NMPD brigādes. Cilvēki, kuriem nemitīgi ir jāskaidrojas, kāpēc pacients atvests uz PSKUS vai RAKUS. It kā brigāde brauktu tur, kur pašai patīk. It kā NMPD būtu vainīgs pie tā, ka slimnīca hroniski netiek galā ar savu pacientu plūsmu.
Un šeit es gribu īpaši aicināt arī tos kolēģus, kuri paralēli amatiem Veselības ministrijā trešdienās strādā RAKUS NMC, precīzāk dr.Janka. Jo bieži trešdienās RAKUS brigādēm ar “īpašu tonīti” tiek jautāts, kāpēc no Nometņu ielas pacients atvests uz RAKUS, lai gan pati vislabāk zina ka PSKUS netiek galā.
Es uzskatu, ka ir jāveic neatkarīgs PSKUS NMC un visas slimnīcas pacientu plūsmas audits. Nevis iekšēja “parunāšana”. Nevis kārtējā darba grupa. Nevis “mēs tiksimies un pārrunāsim”. Bet neatkarīgs audits, kas identificē un pasaka risinājumus.
Un jā – ir jānosaka 15 minūšu pacienta pārņemšanas standarts. Nevis kā vēlējums. Nevis kā “labā prakse”. Bet kā reāla prasība, jo NMPD reaģētspejai ir jābūt.
Jo NMPD brigāde nav slimnīcas gaidītava. Operatīvais transports nav palāta. Rampa nav observācijas zāle. Pacients nav loģistikas vienība. Un cilvēkam nav jāčurā pamperā tikai tāpēc, ka slimnīcas vadība gadiem nav sakārtojusi pacientu plūsmu un atrisinājusi problēmu.
Šis viss notiek miera laikā. Un tieši tas ir pats biedējošākais.
Ja ikdienas pacientu plūsma spēj nostopēt vienu no valsts vadošajām slimnīcām, tad kas notiks X stundā? Kas notiks masveida cietušo gadījumā? Kas notiks krīzē, kad vienā stundā būs nevis 12 smagi pacienti, bet 50?
Atbilde ir skarba: ja mēs nespējam sakārtot plūsmu miera laikā, tad krīzē mēs nebūsim gatavi.
Es par šo runāju skaļi, jo šobrīd pētu ambulance ramping jeb ambulanču aizkavi pasaules kontekstā un Latvijā, gatavojot divus zinātniskus rakstus par šo tēmu. Un starptautiskajā literatūrā tas nav “sastrēgums”. Tas nav “neērts brīdis”. Tas ir pacientu drošības notikums.
Ambulance ramping nozīmē situāciju, kurā pacients jau ir nogādāts slimnīcā, bet netiek savlaicīgi pārņemts, un NMPD brigāde paliek piesaistīta pacientam. Rezultātā pacients gaida, brigāde nav pieejama nākamajam izsaukumam, un visa neatliekamās palīdzības sistēma kļūst lēnāka.
Tāpēc šis nav tikai Stradiņu jautājums. Šis nav tikai NMPD jautājums. Šis ir valsts gatavības, pacientu cieņas un veselības aprūpes vadības jautājums. Un, piedodiet, bet ausu aizbāžņi šo neatrisinās.”
