Eksperti atspēko mītu par 8 stundu miegu: lūk, cik daudz mums patiesībā nepieciešams gulēt 1
Daudzi gadiem ilgi dzirdējuši ieteikumu, ka veselīgam pieaugušajam nepieciešamas astoņas stundas miega diennaktī. Taču jaunākie pētījumi liecina, ka realitāte var būt nedaudz atšķirīga.
Par to savā slejā izdevumā The Washington Post raksta Hārvarda Universitātes cilvēka evolūcijas bioloģijas profesors Daniels Lībermans. Viņš atsaucas uz pētījumiem, kuros zinātnieki analizējuši simtiem tūkstošu cilvēku miega paradumus un to saistību ar veselību.
Pēc pētnieku secinājumiem optimālais miega ilgums pieaugušam cilvēkam varētu būt robežās no 6 stundām un 24 minūtēm līdz 7 stundām un 48 minūtēm. Gan īsāks, gan ilgāks miegs saistīts ar lielāku dažādu veselības problēmu risku.
Nesen eksperti apstrīdējuši plaši izplatīto uzskatu par obligātām astoņām miega stundām, un jaunā zinātniskā publikācija žurnālā “Nature” liecina, ka arī aptuveni sešas ar pusi stundas miega daudziem cilvēkiem var būt pietiekamas.
Pētījuma laikā zinātnieki analizēja ne tikai dalībnieku pašu sniegto informāciju par miega paradumiem, bet arī medicīniskos datus. Turklāt tika izmantotas sarežģītas metodes, lai novērtētu dažādu orgānu audu novecošanās procesus.
Rezultāti liecināja, ka gan miega trūkums, gan pārmērīgi ilgs miegs saistīts ar izmaiņām organismā, kas skar vairākas sistēmas vienlaikus – no smadzenēm un sirds līdz pat gremošanas traktam. Pētnieki uzskata, ka tieši šie procesi varētu palīdzēt izskaidrot, kāpēc nepietiekams vai pārmērīgs miegs tiek saistīts ar straujāku novecošanos un paaugstinātu priekšlaicīgas nāves risku.
Vienlaikus Lībermans norāda, ka pētījumam ir arī savi ierobežojumi. Viņš uzsver, ka šāda veida analīze ne vienmēr ļauj precīzi noteikt, kas ir cēlonis un kas – sekas.
“Tā kā cilvēki, kuri nejūtas labi, bieži guļ ilgāk, iespējams, ka vairāk nekā 8 stundas ilgs miegs kļūdaini tika saistīts ar kaitīgu ietekmi,” raksta profesors.
Tomēr viņš uzskata, ka pētījums papildina jau esošos pierādījumus par kvalitatīva miega nozīmi veselības saglabāšanā. Pēc viņa domām, atziņa, ka miega trūkums var paātrināt novecošanās procesus, varētu kļūt par nopietnu signālu tiem, kuri regulāri neguļ pietiekami daudz.
“Iespējams, apziņa, ka miega trūkums paātrina novecošanos, kļūs par trauksmes zvanu tiem, kuri regulāri neguļ pietiekami daudz, un mudinās viņus doties gulēt agrāk.”
Eksperti arī atgādina, ka nepieciešamais miega daudzums dzīves laikā mainās. Bērniem un pusaudžiem parasti nepieciešams ievērojami vairāk miega nekā pieaugušajiem, savukārt pieaugot miega nepieciešamība pakāpeniski samazinās. Tomēr miega nozīme veselībai nemazinās nevienā vecumā.
Speciālisti uzsver, ka nepieciešamo miega ilgumu ietekmē ne tikai vecums, bet arī dzīvesveids, stresa līmenis, fiziskās aktivitātes un vispārējais veselības stāvoklis. Tāpēc vienotas formulas, kas derētu pilnīgi visiem, nav, taču jaunākie pētījumi liecina, ka ideālajam miega ilgumam ne vienmēr jābūt tieši astoņām stundām.
