Foto: Evija Trifanova/ Ieva Lūka/ Zane Bitere/LETA

Atkal nedienas ar “AstraZeneca”, Šmidres pēkšņā parādīšanās un sliktais Krapsis. Nedēļas notikumu apskats 19

“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Parlamentā ir ievēlēta Rīgā leģendāra prostitūta!”: no partijas “Stabilitātei!” par deputāti kļuvusi sieviete ar apšaubāmu reputāciju 144
Šlesers aicinās KNAB un VDD ierosināt kriminālprocesu par izskanējušo informāciju saistībā ar divu miljonu it kā saņemšanu no Putina 118
VIDEO. Aculiecinieks nakts laikā netālu no Preiļiem nofilmē dīvainus dzīvniekus
Lasīt citas ziņas

 

Cilvēks. Kam sliktais Krapsis?

CITI ŠOBRĪD LASA

No amata pienākumu pildīšanas atstādinātais Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis ir “sliktais”? Ja jā, tad kam? Policijas reputācijai? Sabiedrībai? Kolēģiem, kas kāro uz viņa krēslu? Pagaidām skaidras atbildes nav. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pagājšnedēļ teicis, ka Krapša darbu vērtē pozitīvi.

Bet Iekšējas drošības birojs pret Krapsi sācis divus kriminālprocesus. Viens no tiem sākts par 2018. gadā organizētiem iepirkumiem – policistu formas tērpu un rokas videoradaru iegādi. Abos Krapsim piemērots aizdomās turētā statuss. Viņam inkriminē dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu.

Pats Krapsis sarunā ar žurnālistiem kategoriski noliedza jebkādu saistību ar viņam inkriminētajiem likumpārkāpumiem.

Aprunājos ar vairākiem augsti stāvošiem bijušajiem un esošajiem policijas darbiniekiem. Viņi netic, ka Krapsis varētu apzināti izdarīt noziegumu, īpaši, ja runā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Tas, ka Krapsis kādam nezinot/negribot pateicis kādu lietu, ko formāli nedrīkstējis teikt, gan tiek pieļauts. Policijas kabinetos klīst melnais humors: Krapsis formas tērpu ražotājiem atklājis, kādas pistoles nēsā Latvijas policisti, lai tie varētu izgatavot attiecīgas pistoļu makstis…

Krapsis ir viena no tām policijas augstajām amatpersonām, pār kuru nav bijušas kādas aizdomu ēnas, turklāt atbildot arī par tik kukuļa došanai un ņemšanai pakļautu jomu kā ceļu policija. Tāpat Krapsim esot salīdzinoši visai pieticīgs dzīvesveids. Valsts amatpersonas deklarācija par 2019. gadu liecina, ka Krapsim pieder zeme Mārupē, viņš nomā dzīvokli Jūrmalā, valdījumā ir 2006. gada automašīna “BMW X5”, algā Valsts policijas koledžā saņēmis 6240 eiro gadā, bet Valsts policijā – 48 502 eiro gadā. Parāds – 43 tūkstoši eiro.

Viens no bijušajiem policijas priekšniekiem man sacīja, ka Krapsis ne tikai vizuāli izskatās, bet arī ir policists ar stāju. Bet varbūt Krapsis veikli maskējas?…

 

Noslēpums. No kurienes parādījās Šmidre?

Pēteris Šmidre.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Versija par to, ka “KPV LV” atlikusī frakcija prasīs atsaukt Jāni Vitenbergu no ekonomikas ministra amata un vietā piedāvās uzņēmēja Pētera Šmidres kandidatūru, parādījās jau pirms vairākām nedēļām. Sākotnēji gan tā šķita tikai dīvaina politiskā spēlīte, bet nu var teikt, ka tā jau par divām trešdaļām īstenojusies. Viss gan varētu arī apstāties pie koalīcijas partneru piekrišanas.

Bet kāpēc tieši Šmidre un kā vispār radusies šī ideja? Gan virzītāji, gan pats kandidāts ir izvairīgi, runājot par apstākļiem. Šmidre ziņu aģentūrai LETA gan apgalvo, ka piedāvājums izteikts “pirms pāris nedēļām” un viņš sākumā šādu aicinājumu neesot uztvēris īpaši nopietni, taču vēlāk piekritis ar noteikumu, ka nebūs saistīts ar nevienu partiju.

“Mani Ekonomikas ministrija vairāk interesē kā valsts institūcija, kura varētu daudz ko izdarīt valsts ekonomikai. Principā tā ir vienīgā ministrija, kurai jāpārstāv uzņēmēju intereses un jāattīsta bizness,” sacījis ministra kandidāts. Bet bez politiskās aizmugures šādos amatos nav ko darīt, kas liek apšaubīt, vai izteikumi ir līdz galam godīgi.

Šmidre, kuru daudzi, iespējams, labāk atceras kā bijušo telekomunikācijas uzņēmuma “Baltkom” īpašnieku (biznesu vēlāk pārpirka zviedru “Tele2”), darbojies ļoti dažādās uzņēmējdarbības jomās un vienmēr grozījies kaut kur netālu no politikas. Savulaik bijis “Jaunā laika” atbalstītājs (un arī dāsns ziedotājs), tāpat arhīvos atrodama ziņa, ka 2010. gadā viņš Saeimas vēlēšanu rezultātus gaidījis ballītē kopā ar “Vienotību”. Bijis klāt arī pie partijas “Latvijas attīstībai” tapšanas. Tā ka droši var teikt – politiskā vide viņam ir labi pazīstama.

 

Darījums. “Merka” īpašnieks nopērk Benjamiņu namu

Leģendārais Benjamiņa nams Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 12, vēlreiz mainījis īpašnieku. Būvēts pirms 150 gadiem kā lieltirgotāju Pfābu nams, to pirms simts gadiem nopirka laikraksta “Jaunākās Ziņas” reportieri Emīlija un Antons Benjamiņi, ierakstot visleģendārāko šā nama vēstures lappusi. Pēc kara te atradās Rakstnieku, komponistu un mākslinieku savienība.

Pēdējos 15 gadus divi Lietuvas uzņēmēji Arūns Beleška un Romualds Barausks te bija iekārtojuši viesnīcu “Europa Royale Rīga”. Pēdējos gados ar biznesu nevedās, un nu “Swedbank” ieķīlātais īpašums par 4,82 miljoniem eiro pārdots jaundibinātajam uzņēmumam “Benjamiņu nams”, kurš pastarpināti caur holandiešu uzņēmumu pieder Igaunijas uzņēmējam Tomasam Annusam. Savukārt viņš ir lielākais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs “Merko grupai” (tagad to sauc AS “Riverito”), kurai pieder Latvijā lielākā būvfirma “Merks”.

Nams pārdots kopā ar visām Rakstnieku savienības restaurētajām klavierēm, Antona Benjamiņa kabineta iekārtu, Ludolfa Liberta gleznu “Parīzes skats” un Jaņa Rozentāla gleznotu Rūdolfa Blaumaņa portretu.

 

Šaubas. Svētki psihoemocionālai labbūtībai

Viesta šķietama skaidrība par XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi – skolēnu dziesmu svētki būs, taču notiks netradicionāli. Ir izveidots jauns norises scenārijs, ko tā radītāji nodēvējuši par e-dziesmu svētkiem, proti, svētki notiks lielākoties digitāli, audio un video formātā. “Šie svētki ir pašiem: dejotājiem, dziedātājiem un viņu skolotājiem”, norāda izglītības un zinātnes ministre, Svētku rīcības komitejas priekšsēdētāja Ilga Šuplinska.

Dzirdēts, ka daudzi kolektīvu vadītāji, arī vecāki jau labu laiku kurn par jau līdz mielēm apnikušo ekrānformāta niekošanos, bērnam kameras priekšā dejojot solo, nemaz nerunājot par kora mēģinājumiem, kas internetā nav iespējami. Un kas gan tie par svētkiem bez kopābūšanas, krāšņajiem lielkoncertiem Mežaparkā un Daugavas stadionā? Tomēr Valsts izglītības satura centra aprīlī veiktā pašvaldību (vecāku, kolektīvu vadītāju, deputātu) aptauja liecina – lielākā daļa pašvaldību (96 no 118, pret – 6) tomēr atbalsta svētku rīkošanu tādā vai citā formā.

Par labu svētku rīkošanai šādā formātā dziesmu svētku rīkotāji izšķīrušies piecu iemeslu dēļ: vispirms, vēloties stiprināt tradīcijas nepārtrauktību, tāpat arī, lai stiprinātu bērnu un jauniešu “psihoemocionālo labbūtību”, reizē vēloties noslēgt svētku līdzšinējo ciklu, kā arī, lai atstātu vēsturei video un audio liecības par šiem svētkiem un galu galā – lai pateiktu paldies tiem dalībniekiem un pedagogiem, kas gatavojās svētkiem vairāku gadu garumā. Tomēr kāds tieši būs svētku scenārijs un saturs, joprojām nav īsti skaidrs.

 

Satraukums. Atkal nedienas ar “AstraZeneca”

Pēc Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas datiem, šobrīd Latvijā ir pieejamas 56 tūkstoši “AstraZeneca” vakcīnu devu, bet otrā šīs vakcīnas pote ir nepieciešama 96 tūkstošiem iedzīvotāju. Tātad, 40 tūkstoši vakcīnu varētu pietrūkt. Tie, kas aprīlī stāvēja garās rindās, kad pirmoreiz izsludināja brīvo vakcināciju (un toreiz potēja ar “AstraZeneca”), tagad ir satraukušies, vai viņi tiks pie otrās vakcīnu devas jūnijā, jūlijā.

Patlaban Eiropas Komisijai (EK) ir tiesvedība ar “AstraZeneca” ražotāju par piegāžu piespiedu izpildi, tiek risinātas sarunas, ka EK pasūtījumi netiks tālāk veikti un līgums ar farmācijas uzņēmumu varētu tikt lauzts. Kāds ir ministrijas plāns šādā situācijā? Veselības ministrs Daniels Pavļuts tviterī rakstīja, ka modelējot dažādas situācijas, taču pašlaik neesot pamata domāt, ka minētā ražotāja vakcīnas nepienāks vairs nemaz.

Līdztekus ministrs informēja, ka ārkārtas situācijā vakcinācijas kurss tikšot pabeigts ar citu piemērotu vakcīnu atbilstoši zinātnieku ieteikumiem. Pagaidām gan nav nekādu pētījumu par vakcīnu jaukšanu. Lielbritānijā uzsāktais klīniskais pētījums, lai noskaidrotu, vai vakcīnu jaukšana nesamazinās to efektivitāti pret vīrusu, vēl nav pabeigts.”AstraZeneca” ražotāji sākotnēji solīja, ka otrajā ceturksnī Latvijai piegādāšot 294 357 vakcīnu devas, no kurām kopš aprīļa sākuma ir atvestas 100 800 devas.

“Šobrīd nav pamata domāt, ka tuvākā mēneša laikā Latvija vairs pilnībā nesaņems “AstraZeneca” “Vaxzevria” vakcīnas, kas līdz šim piegādātas ar biežumu aptuveni reizi 1–2 nedēļās,” sacīja Vakcinācijas projekta nodaļas pārstāve Ieva Stūre.

SAISTĪTIE RAKSTI

 

Sagatavojuši: Artis Drēziņš, Māra Libeka, Aija Kaukule, Māris Antonevičs, Ivars Bušmanis

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Parlamentā ir ievēlēta Rīgā leģendāra prostitūta!”: no partijas “Stabilitātei!” par deputāti kļuvusi sieviete ar apšaubāmu reputāciju 144
Šlesers aicinās KNAB un VDD ierosināt kriminālprocesu par izskanējušo informāciju saistībā ar divu miljonu it kā saņemšanu no Putina 118
VIDEO. Aculiecinieks nakts laikā netālu no Preiļiem nofilmē dīvainus dzīvniekus
Publiskajā telpā atgriezušies dinozauri, kuru nemirstība ir vienkārši apskaužama. Egila Līcīša feļetons 37
Vecāki jautā: Kāpēc par bērnu ēdināšanu nauda jāpārskaita uz Lietuvas bankas kontu? 5
Lasīt citas ziņas
Latkovskis: Latvija nevar atļauties no mobilizācijas bēgošos krievus 1
Mirušo Covid-19 pacientu skaits Latvijā pārsniedzis 6000 2
Politologs skaidro, ar ko saistīta nevēlēšanās iekļaut “Progresīvos” koalīcijā
Publiskajā telpā atgriezušies dinozauri, kuru nemirstība ir vienkārši apskaužama. Egila Līcīša feļetons 37
“Mums nepieciešams auto, lai varētu doties uz karstajiem punktiem!” Andris lūdz palīdzību, karojot Ukrainā
13:48
Latkovskis: Latvija nevar atļauties no mobilizācijas bēgošos krievus 1
13:35
FOTO. Vai noziedējušo hortenziju ziedi noteikti ir jāapgriež?
13:32
Viena otru noveda līdz asarām: grāmatā atklāts, par ko īsi pirms prinča Harija un Meganas kāzām pamatīgi sastrīdējās līgava un Keita Midltone
“Nebūtu slikti padomāt par ikgadēju premjera rotāciju,” tā domā eks-ministrs Veldre
Putins beidzot pats mobilizējies? Cilvēki dalās ar kāda mobilizētā attēlu, kurš ir ļoti līdzīgs Krievijas prezidentam 10
FOTO. Vai noziedējušo hortenziju ziedi noteikti ir jāapgriež?
Parlamentā ir ievēlēta Rīgā leģendāra prostitūta!”: no partijas “Stabilitātei!” par deputāti kļuvusi sieviete ar apšaubāmu reputāciju 144
Kārlis Streips: Visiem tiem, kuri nobalsoja, gribu teikt malači. Un tiem, kuri tā nedarīja – tiešām nav kauns?
“Satriecoši panākumi frontes priekšējās līnijās.” Pentagons atzīst, ka Ukraina ir ceļā uz stratēģisko mērķu sasniegšanu
FOTO, VIDEO. “Nolēmu un devos – pūķim pašā rīklē!”: TV personība Žaklīna Cinovska jau vairākas nedēļas uzturas Ukrainā
Šis būs izdzīvošanas gads: enerģētikas krīze var novest pie pārtikas un dzērienu ražotāju bankrotiem
“Mēs Amerikā nejūtam kovida klātbūtni. Par to vairs nedomā.” Saruna ar profesoru Bertramu Zariņu 1
Teju puse robežu šķērsojušo Krievijas pilsoņu Latviju izmantojuši tranzītam
VIDEO, FOTO. Pārsteigums Parīzes modes nedēļā – skatītāju acu priekšā uz kailas supermodeles ķermeņa uzsmidzina kleitu
Dara sirdsdarbu Latvijas laukos: no milzu traktora līdz šmakovkas aparātam – viesos pie Ivara Selecka filmas “Zemnieki” varoņiem
Dainis Šēnbergs: Cilvēku resursu Ukrainai pietiek, bruņojuma gan ne, un tā ir Ukrainas atbalstītājas – NATO – vaina
APTAUJA. Kā vērtējat Saeimas vēlēšanu rezultātus un kam, jūsuprāt, jāveido jaunā valdība?
Vai lietus un vējš mitēsies? Laikapstākļu prognoze otrdienai
Putins meklē grēkāžus, uz kuriem novelt vainu par neveiksmēm Harkivas apgabalā 14
VIDEO. Asā šitake sēņu zupa drēgnajiem rudens vakariem
Maska skandalozie tvīti par “mieru” ar Krieviju un ierosinājums atzīt Krimu par tās daļu sanikno ukraiņus 68
Lembergs paziņojis, ka ZZS Kariņa valdību neatbalstīs 53
Pabriks par to, kāpēc apvienība netika Saeimā: AP vēlēšanās vāji nostartēja apgabalos, par kuriem atbildēja “Par” 3
Stāda augļukokus un ogulājus, krūmus, pavasara sīpolpuķes. Kas darāms dārzā no 3. līdz 8.oktobrim? 1
Vecāki jautā: Kāpēc par bērnu ēdināšanu nauda jāpārskaita uz Lietuvas bankas kontu? 5
Krievija slepus izved Ukrainas graudus