“Par kādu garāku mācību gadu vispār ir runa?” Kamēr tiek vākti paraksti, bērni matemātikas stundās skatās multfilmas 10
Diskusijas par iespējamu mācību gada pagarināšanu Latvijā kļūst arvien skaļākas, taču ne visi uzskata, ka tā ir laba ideja. Sociālajos tīklos plašu uzmanību izpelnījies kāda lietotāja ieraksts par to, kas skolās, viņaprāt, notiek jau maijā.
Jau iepriekš LA.LV portālā vēstījām, ka sabiedrības iniciatīvu platformā “ManaBalss” iesniegta iniciatīva, kas rosina mainīt mācību slodzi skolās, samazinot mājasdarbu apjomu un saīsinot vasaras brīvlaiku. Vai tiešām Latvijā tas ir nepieciešams? Par to aizdomāties liek kāda lietotāja ieraksts sociālajos tīklos.
Lietotājs ar segvārdu @Sriga7 sociālo mediju platformā “X” raksta: “Vajag garāku mācību gadu, ir maija sākums un matemātikā skolotāja uzlika multenes, jo viss izņemts un skolēni saguruši.
Un, cik dzirdu apkārt, mūsu skolā esot vairāk jāmācās kā vairumā skolu. Par kādu garāku mācību gadu runa? Tagad no pus maija sākās darbu pārkārtošana un viss.”
Luna uzskata, ka, ja būs garāks mācību gads, būs normālāka noslodze, vielu varēs apgūt tā, lai ne tikai “viss izņemts”, bet arī “visi saprot”. “Multenes ir labas, bet gan matemātikā, gan latviešu valodā līmenis ir katastrofāls,” viņa piebilst.
Arī Ancei ir viedoklis: “Es teiktu, ka drīzāk šeit labi izgaismojas tas, ko koriģētu sabalansētāks semestris. Kā arī katrs skolotājs organizē savu darbu saskaņā ar vadlīnijām. Man galīgi neiet kopā pārgruzīti studenti semestra garumā un “nav ko darīt” maijā.”
Viedokļi atšķiras. Kāda lietotāja atbalsta mācību gada pagarināšanu: “Garāku mācību gadu vajag tiem, kuriem nav kur bērnus likt un lai ir kas viņus kontrolē.
Un pēc tam mēs pārmetam jaunajai paaudzei, ka viņi nav patstāvīgi utt. Neļaujam kļūdīties un tad pārmetam, ka kāds baidās kaut ko darīt…”
Ilva izgaismo vēl citu problēmu: “Eksāmeni arī jau sākas. Pamatskolā gadās, ka jāmācās atsevišķas dienas no mājām, jo skolā nepietiek personāla, kas sēž 9. un 12. klases eksāmenos.”
Savukārt Soneta saprot, par ko runā ieraksta autors: “To pašu redzu mūsu skolā, maijā jau sākas tāda darbības imitācija, neko jaunu nemācās vispār.
Pēdējās divas maija nedēļas. Grāmatas jau ir nodotas, kaut ko tur pļurina, aizpilda laiku ar kaut kādām tematiskām dienām un man gribas, lai mācību gads būtu reāli beidzies jau aprīlī.”
garāks mācību gads būs tas, kas izraisīs skolotāju aiziešanu – tik vienkārši
— Latvijas Sids 🇱🇻 (@sidsloth261949) May 11, 2026
Mums sākumskolā cits sviests – no maija sākuma sākās aktīva darbu uzdošana un pārbaudes darbu gūzma katru dienu. Visu gadu rullē gurķi. No vecāku puses skatoties liekas, ka beigas nav paspētas un tagad sarauj. Iepriekšējos gados varēja redzēt, ka grāmata netiek visa izņemta.
— Pilsonis (@VecaisPilsonis) May 11, 2026
Skolotājai švaki ar plānošanu.
— andrisg (@andrisg15) May 12, 2026
Ko nozīmē – izņemta mācību viela? Tad no kurienes sliktie mācību rezultāti? Visticamām, tomēr nav nekas izņemts.
— Pēteris Podvinskis 🇱🇻🇺🇦🇮🇱 (@Expatrium) May 12, 2026
Nez kāpēc citur pasaulē tā nav un multenes nav jāskatās! Goda vārds latvija iet uz galu.
— Kurpe (@kameranah) May 12, 2026
Atsaucoties uz jau iepriekš vēstīto, iniciatīvas autores Līgas Homkas ieskatā, pašreizējā izglītības sistēma vairs neatbilst mūsdienu bērnu vajadzībām, jo skolēniem ir pārmērīga slodze un nepietiekamas iespējas kvalitatīvi atpūsties.
Lielais mājasdarbu apjoms, pēc viņas teiktā, rada stresu, emocionālu pārslodzi un negatīvi ietekmē gan bērnu, gan ģimeņu ikdienu.
Tāpat iniciatīvā uzsvērts, ka skolēniem ikdienā jānes smagas skolas somas, kas saistīts ar nepieciešamību izmantot vairākus mācību materiālus.
Vienlaikus iniciatīvā vērsta uzmanība uz vasaras brīvlaika ilgumu. Latvijā tas ir viens no garākajiem Eiropā – aptuveni 12 līdz 13 nedēļas. Autore uzskata, ka tik ilgs pārtraukums veicina apgūto zināšanu zudumu un palielina neproduktīvi pavadīta laika īpatsvaru.
Kā risinājumu iniciatīvas autore piedāvā samazināt vai pilnībā atteikties no mājasdarbiem, kā arī saīsināt vasaras brīvlaiku līdz sešām līdz astoņām nedēļām.
Autores ieskatā šādas izmaiņas palīdzētu nodrošināt līdzsvarotāku mācību slodzi, uzlabotu skolēnu fizisko un emocionālo labklājību, kā arī veicinātu efektīvāku zināšanu apguvi.
Diskusijas par skolēnu brīvlaika pārskatīšanu Latvijā notiek jau ilgstoši. Jau iepriekš izskanējuši priekšlikumi samazināt vasaras brīvlaiku un vienmērīgāk sadalīt brīvdienas visa mācību gada laikā, lai mazinātu skolēnu pārslodzi un uzlabotu mācību rezultātus.
Piemēram, pagājušā gada jūnijā platformā “ManaBalss” iesniegta līdzīga iniciatīva, kas paredzēja saīsināt vasaras brīvlaiku līdz sešām nedēļām un pagarināt rudens, ziemas un pavasara brīvlaikus.
Tās autori uzsvēra, ka ilgais vasaras pārtraukums veicina zināšanu zudumu un rada grūtības vecākiem nodrošināt bērnu pieskatīšanu. Tomēr nepilna gada laikā šī iniciatīva savākusi vien nedaudz vairāk nekā 100 parakstu.
