Latvija ir maza valsts, tāpēc, šķiet, ir vēl lielāks prieks par jebkādiem tautiešu sasniegumiem. Sabiedrībā esam pieraduši fanot par, piemēram, hokeju vai basketbolu, bet mēs esam spēcīgi arī citās nozarēs. To pierāda 16 gadus vecais Henrijs Dandzbergs, kurš guvis apbrīnas vērtus sasniegumus inženierijā.
Ar Henriju sazinos dažas dienas pēc uzvaras konkursā, kurā tika veidotas jaunas aparatūru (hardware) un programmatūru (software) inovācijas.
Inovācija miljardiem vērtā tirgū vien 16 gadu vecumā
Henrijs stāsta, ka pasaulē šobrīd nav platformu, kur inženieri varētu veidot dizainus savām elektroniskajām shēmām. Šīs shēmas ir visur, kur mēs vien varam iedomāties – mūsu telefonos, datoros, spuldzēs, ledusskapjos, mikroviļņu krāsnīs… “Bez elektroniskajām shēmām mēs nevarētu dzīvot,” teic Henrijs.
Problēma šajā nozarē ir tāda, ka inženieriem nav iespējams testēt savus dizainus ar mākslīgā intelekta palīdzību. Pēc statistikas datiem, ir nepieciešami trīs mēģinājumi līdz tiek izveidots gala produkts. Globāli vidēji katra uzlabošanas reize izmaksā 44 000 dolāru.
“Platforma, ko mēs izveidojām, ļauj inženieriem testēt savus dizainus ar mākslīgo intelektu pirms viņi šo shēmu vispār pasūta. Tas nozīmē, ka mēs varam ieekonomēt 66% no inženieru laika. Turklāt mēs ne tikai ļaujam kompānijām netērēt naudu un ieekonomēt ļoti daudz laika, bet mēs arī ļaujam inženieriem strādāt mazāk, testējot savus produktus pirms tie fiziski nonāk viņu rokās,” stāsta Henrijs.
Viņu platforma “dotHardware (.hw)” šobrīd ir “demo” versijā, un komanda aktīvi strādā, lai to palaistu tirgū. Lai arī ir jau pieejamas līdzīgas platformas, tās nepiedāvā mākslīgā intelekta pilnīgu iesaisti. Henrijs stāsta, ka no šobrīd pieejamajām platformām var būt gadījumi, kad produkts tiek testēts, bet platforma nevar “pateikt”, ka trūkst kādas būtiskas detaļas. Piemēram, taisot mikrofonu, testēšanas platforma var noteikt, kas ir vai nav pareizi saslēgts, bet tā nekonstatēs, ka trūkst paša mikrofona daļa. “Mūsu revolucionālais līmenis ir tas, ka mūsu platformā var testēt, dizainēt un uzlabot produktu,” teic Henrijs.
Iespējas šajā nozarē ir plašas. Kā stāsta jaunietis, globālais tirgus ir līdz 85 miljardiem dolāru vērts.
Henrijs ar diviem komandas biedriem platformu izveidoja “Unicorn Mafia” 24 stundu konkursā “Hackathon” Londonā, kurā piedalījās 120 no Eiropas labākajiem kodētājiem. Henrijs bija jaunākais no dalībniekiem. Konkursa uzvarētāji ieguva vietu doties un strādāt Silīcija ielejā (Silicon Valley) ASV, kur veidot savu kompāniju. Jaunietis darbojas komandā ar Chih Yang un Aleksandru Tehenko, un trijotne pēc mēneša arī kopā dosies uz ASV.
Henrijs par došanos uz Silīcija ieleju ir ļoti priecīgs un pateicīgs. Šajā vietā veidotas tādas ļoti pazīstamas un populāras kompānijas kā “Apple”, “Microsoft”, “Space X”, “Google”, “PayPal”. “Silicon Valley tu parasti tiec tikai dzīves vidū, kad tev jau ir ļoti liela kompānija. Es tiešām esmu ļoti pateicīgs, ka “Unicorn Mafia” organizācija deva mums šādu iespēju turp doties,” teic Henrijs. Viņiem, dodoties uz ASV, tiks piešķirtas O-1 vīzas, kuras saņem personas ar ārkārtējām spējām vai sasniegumiem zinātnē, mākslā, izglītībā, uzņēmējdarbībā vai sportā.
Paralēli uzņēmējdarbībai Silīcija ielejā, kur Henrijs ar komandu dodas uz nenoteiktu laiku, viņš mācīsies vidusskolā.
“Es stipri ticu filozofijai, ka skola ir svarīga. Skola nav tikai kā opcija, bet dažreiz arī kā privilēģija. Es 100% pabeigšu skolu un, iespējams, arī turpināšu mācības universitātē,”
pauž jaunietis.
“Viens bez otra mēs nekad nebūtu spējuši uzvarēt. Aleksandrs un Chih ir lieliski komandas biedri, un mūsu dinamika ir vienkārši neticama. Aleksandra programmēšanas prasmes un Chih aparatūras zināšanas lieliski papildina mūsu ideju un komandu, padarot mūs par spēcīgu un vienotu vienību,”
uzsver Henrijs.
Ceļš līdz panākumiem
Interese par inženieriju jaunietim sākusies pirms vairākiem gadiem. Viņš stāsta, ka 2020. gadā Īlons Masks (Elon Musk) izveidoja skolu “Ad Astra” (tagad – “Astra Nova”). Lai iestātos šajā skolā, notika starptautisks konkurss. Jaunietis bija viens no aptuveni 100 cilvēkiem, kas izturēja iestāšanās procesu un guva iespēju mācīties Maska skolā (no 10 līdz 14 gadu vecumam). Jāpiebilst, ka viņš skolā bija vienīgais latvietis un viens no dažiem eiropiešiem. Viņš tur, paralēli mācībām Latvijā, nomācījās četrus gadus. Otrajā mācību gadā Henrijs pieteicās klasei “Ievads inženierijā”, kuru pasniedza viens no galvenajiem “NASA” inženieriem. Mācības “Ad Astra” bija iemesls, kāpēc jaunietim sāka interesēt šī nozare.
Savukārt komandas biedrs Chih Yang jau iepriekš ir darbojies un guvis ievērojumus panākumus nozarē. Chih Yang (Kai) ir seškārtējs “Hackhaton” uzvarētājs gan programmatūras, gan aparatūras sacensībās, gūstot uzvaras “Unicron Mafia”, “The Residency”, “ARM”, “Sony”, “GDSC” un “Notion Hacks” hakatonos. Viņš ir ieguvis elektroinženierijas un elektronikas bakalaura grādu Mančestras Universitātē un drīzumā uzsāks maģistra studijas mašīnbūvē Kalifornijas Universitātē Bērklijā. Kai ir pieredze divās elektronikas inženierijas praksēs, kā arī gaidāma Produktu īpašnieka loma uzņēmumā “Revolut”. Viņš arī vada “AccelerateME” – Mančestras lielāko jaunuzņēmumu akseleratoru, kas līdz šim ir atbalstījis uzņēmumus, kuri kopā piesaistījuši 68 miljonus sterliņu mārciņu.
Bet līdibinātājs Aleksandrs Tihenko sāka programmēt 12 gadu vecumā un pievienojās pirmajam jaunuzņēmumam 15 gadu vecumā. 17 gadu vecumā līdzdibināja savu pirmo jaunuzņēmumu, pēc tam pārņēma inženierijas vadību “Blockchain trading” terminālī un izstrādāja finanšu tehnoloģiju sistēmu arhitektūru, kura apstrādāja 30–45 miljonus ASV dolāru mēnesī. Aleksandram ir vairākas uzvaras valsts olimpiādēs (matemātikā, datorzinātnēs, fizikā, ķīmijā), viņš ir trīs hakatonu uzvarētājs.



