Likuma grozījumi veicinās Latvijas mājsaimniecību nonākšanu tiešākā propagandas TV satura ietekmē 49
Atklāta vēstule Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Latvijas mediju redakcijām un žurnālistiem
Atklāta vēstule par likuma grozījumu ietekmi uz televīzijas satura pieejamību 2023. gada 1. maijā stāsies spēkā grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējiem uzliek par pienākumu, izplatot programmu ar valodas celiņu, kas nav kādā no Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālajām valodām, nodrošināt šo programmu ar valodas celiņu valsts valodā.
Jaunās likuma redakcijas mērķis ir stiprināt Latvijas piederību Rietumeiropas kultūrtelpai, kā arī aizsargāt nacionālās drošības intereses. Tomēr šie grozījumi ir nesamērīgi un skar plašu nozares daļu, tostarp TV programmu piegādātājus un ražotājus, kuri nesaskata par iespējamu nodrošināt latviešu valodas skaņas celiņa pievienošanu, ņemot vērā nesamērīgi augstās izmaksas attiecībā pret Latvijas mazo tirgu.
Lai arī mērķis ir pareizs, plānotie likuma grozījumi nevis veicinās, bet apgrūtinās šī mērķa sasniegšanu.
(1) Jaunā aizlieguma rezultātā Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēsturisku iemeslu dēļ pārzina krievu valodu, bet pietiekami labi nepārzina angļu valodu, tiktu liegta iespēja skatīties augstas kvalitātes saturu starptautiski atzītākajos TV kanālos (t.sk., bet ne tikai – National Geographics Channel, History channel, Viasat grupas TV kanāli).
(2) Ja valsts valodas celiņa nodrošināšana kļūtu par obligātu prasību, Latvijas tirgū no legālo operatoru piedāvājuma varētu pazust nozīmīga daļa ārzemēs ražota kvalitatīva satura. Tajā pašā laikā Igaunijas un Lietuvas teritorijās šāda krievu valodas aizlieguma nav. Tā vietā, lai izglītotu skatītājus valodās, kas tiem zināmas, Latvija izvēlas sašaurināt savu informatīvo telpu, no tās
izslēdzot ievērojamu skatītāju daļu, nevis to iekļaujot un izglītojot.
(3) Nerunājam par TV programmām, kas Latvijā pašsaprotamu iemeslu dēļ tika aizliegtas, jo pārraidīja Krievijas propagandas saturu, bet gan par augstas kvalitātes audiovizuālo saturu, kas pārraida ziņu, sporta un izklaides saturu no Eiropas un ASV valstīm.
(4) Uztraucoties par nacionālās drošības riskiem, ar minētajiem grozījumiem tiek radīti jauni riski, jo patērētāji, kas zaudēs piekļuvi saturam viņiem saprotamā valodā, meklēs satura alternatīvas. Visbiežāk šādas mājsaimniecības pāriet uz Krievijas vai Baltkrievijas satelīta, interneta vai citām nelegālām platformām. Šīm skatītāju grupām pārejot “pirātiskajā satura vidē”, tās ne tikai lieto nelegālas satura patērēšanas platformas un neveic ne nodokļu, ne autoratlīdzību maksājumus, bet arī iegūst piekļuvi tam Krievijas un krievu valodas saturam un TV programmām, kuru retranslācija Latvijā ir aizliegta.
Pašreizējā redakcijā likuma grozījumi nevis veicinās Latvijas mājsaimniecību pieeju kvalitatīvam saturam, bet gan veicinās to nonākšanu tiešākā propagandas satura ietekmē, kurš tiek patērēts nelegāli.
(5) Turklāt atgriezt šādas mājsaimniecības atpakaļ legālajā TV tirgū būs gandrīz neiespējami, jo nelegālajā vidē ir daudz plašāka satura pieejamība, savukārt maksa par pakalpojumu ir ievērojami mazāka vai tās vispār nav.
(6) Aptuveni 150 000 mājsaimniecību Latvijā jau šobrīd atrodas pilnīgi nekontrolētā mediju vidē, un 2023. gadā šis skaits turpinās pieaugt, sevišķi, ja tiks ieviesti papildus aizliegumi, atslēdzot pieejamos valodas celiņus. Tādējādi likumdevēja mērķis nacionālās drošības interešu aizsardzībā var tikt apdraudēts.
(7) Praksē tas nozīmē būtiskus zaudējumus ne vien patērētājiem, kuriem tiks ierobežots saturs vai uzlikts par pienākumu patērēt to valodā, ko nepārzina, bet arī operatoriem, kuri zaudēs vismaz 20- 30% abonentu bāzes.
(8) Situācijai ir iespējams racionāls, pietiekami kvalitatīvs un efektīvs kompromisa risinājums. Pēc TV programmu izgatavotāju sniegtās informācijas subtitru pievienošana būtu daudz racionālāks un iespējamāks risinājums par valodas skaņas celiņa pievienošanu, jo to sagatavošana prasa ievērojami mazāk laika un resursu.
Šāds risinājums ir ekonomiski pamatotāks un realizējamāks no izmaksu viedokļa, jo atsevišķu TV programmas grupu pārstāvji ir bažīgi arī par valsts valodas celiņu ieskaņošanai paredzēto laika rāmi, jo kopējais lokalizējamā satura apjoms to katalogā šobrīd ir 40 000 stundas – tie ir dati no tikai dažām TV programmām.
Latvijā šobrīd nav neviena satura lokalizācijas uzņēmuma, kas spētu nodrošināt šāda apmēra tulkojumu un skaņu valodas celiņa sagatavošanu, it īpaši tik īsā laika posmā.
(9) Lai mazinātu likuma grozījumu sekas uz plašo iesaistīto pušu skaitu, kā arī nodrošinātu iedzīvotājiem pieejamību kvalitatīvam saturam viņiem saprotamā valodā, aicinām koriģēt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumus, lai dotu retranslēto TV kanālu piegādātājiem un TV kanālu ražotājiem racionāli izpildāmu iespēju nodrošināt likumdevēja prasību izpildi, vienlaikus neapdraudot Latvijas skatītāju iespējas arī turpmāk televīzijā skatīties augstas kvalitātes starptautisku ražotāju veidotu saturu.
Racionālākais risinājums būtu pagarināt pārejas periodu uz 2024. gada 1. maiju, lai noteikumus varētu izpildīt, kā arī atļaut prasības izpildi ar subtitrēšanu kā efektīvāko un iespējamāko risinājumu atbilstoša satura nodrošināšanai.
Ar cieņu
SIA “Baltcom” valdes loceklis Dmitrijs Ņikitins
/ lielākais privātais maksas TV operators Latvijā/
AS “TV Play Baltics Latvijas filiāle” izpilddirektors Jan Wykrytowicz
/lielākā straumēšanas platforma – Go3 – Latvijā, TV programmu veidotājs un apraidītājs/
“Duo Media Networks” OU valdes loceklis Priit Heinaste
/14 Latvijā izplatītu TV kanālu īpašnieks/
“Wide Media” OU valdes loceklis Pēteris Remerts
/23 vietējo un ārzemju kanālu izplatītājs Latvijā/
AS “Balticom” prokūriste Anastasija Muižniece
Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls
