Atliek balsojumu par Srebrenicas genocīdu 2
ANO Drošības padome atlikusi balsojumu par rezolūciju, kas Srebrenicas slaktiņu atzītu par genocīdu, jo Krievija piedraudēja izmantot savas veto tiesības.
Bosnijas serbu spēku veiktā 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu noslepkavošana 1995. gada jūlijā tiek uzskatīta par asiņaināko kara noziegumu, kas pastrādāts Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Laikā, kad Bosnija gatavojas sestdien gaidāmajiem traģēdijas 20. gadskārtas atceres pasākumiem, Drošības padome, kurā ir 15 locekļu, cerēja pirmoreiz oficiāli atzīt šo masu slepkavību par genocīdu. Bosnijas serbu vadonis bija iepriekš panācis, ka Krievija bloķē ANO rezolūcijas priekšlikumu norādot, ka tas ir “antiserbisks”, jo pievēršas tikai slepkavībām asiņainā 1992. – 1995. gada Bosnijas kara pēdējos piecos mēnešos. Serbijas un Bosnijas serbu politiķi ilgi nolieguši Srebrenicas asinsizliešanas apmērus, kaut arī divi starptautiski tribunāli to jau atzinuši par genocīdu. Domstarpības par rezolūcijas tekstu atkal uzkurinājušas domstarpības Balkānu karu jautājumā, kur Krievija nostājusies etnisko serbu un Serbijas pusē, bet Rietumi – Bosnijas musulmaņu un Horvātijas pusē.
