Šogad gandrīz septiņi tūkstoši cilvēku atgriezušies uz dzīvi Latvijā. Atšķirībā no pagājušā gada, kad izbrauca par 300 cilvēkiem vairāk nekā iebrauca, šī gada jūlijs bijis plusos.
Šogad gandrīz septiņi tūkstoši cilvēku atgriezušies uz dzīvi Latvijā. Atšķirībā no pagājušā gada, kad izbrauca par 300 cilvēkiem vairāk nekā iebrauca, šī gada jūlijs bijis plusos.
Foto: Zane Bitere/LETA

Latviešu reemigrācijas stāsti: “Abos dēlos gribu ieaudzināt latviešu mugurkaulu” 25

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Kurš no “Jaunās vienotības” visvairāk svītrots, bet kurš saņēma “plusiņus”?
“Kāds varētu pasmaidīt, ka Lembergs ir notiesāts, bet šoreiz te ir cita nianse,” politologs skaidro, kāpēc Lembergs nevarētu “sēdēt pie valdības galda” 2
“Beidzas mans aktīvais posms vadošos amatos Latvijas politikā,” Pabriks atvadās
Lasīt citas ziņas

 

Četru gadu laikā Rīgas reģionā remigrācijas koordinatori strādājuši ar vairāk nekā 2558 cilvēkiem, atgriezušās vairāk nekā 810 personas un sagatavoti 1996 individuālie piedāvājumi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Rīgas plānošanas remi­grācijas koordinatore Daina Šulca atzīst, ka atgriežas tie cilvēki, kuri vēlas dzīvot Latvijā. “Mājvilkme ir atslēgas vārds. Cilvēki šeit neatgriežas algu un pabalstu dēļ, bet viņi vēlas dzīvot savā zemē, runāt savā valodā, baudīt Latvijas dabu un kultūru, kas ir kaut kas dziļāks,” stāsta Šulca. Par spīti pandēmijai, remigrācijas process nav appstājies arī tagad – cilvēki turpina atgriezties.

 

Algu līmenis aug

Algu līmenis Rīgā un Pierīgā pēdējo gadu laikā esot pieaudzis un ir pietiekami augsts, lai ieinteresētu ārvalstīs dzīvojošos iedzīvotājus atgriezties. Šulca atklāj, ka Rīgas reģionā ir aptuveni trīs tūkstoši brīvu darba vakanču. Aptaujājot uzņēmumus un to sniegtās iespējas, var secināt, ka piedāvātā alga ir, sākot no 1000 eiro līdz pat gandrīz 3000 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Kopš 2018. gada remigrācijas jomā strādāts ar 1335 ģimenēm, bet šogad pieteikušās 173 jaunas ģimenes jeb 325 personas, kas vēlas atgriezties dzimtenē. Šīs personas pašlaik ir dažādos statusos – daļa ir atgriešanās procesā, bet citi – vēl domā. Visvairāk remigrantu atgriezušies Rīgā, nedaudz mazāk Jūrmalā un Siguldā.

Kādreiz vairāk ļaužu izvēlējās atgriezties Rīgā, bet tagad vērojama tendence, ka iedzimtie rīdzinieki vēlas pārcelties uz laukiem, zina teikt remigrācijas koordinatore. Valstu ģeogrāfija ir ļoti plaša – visbiežāk atgriežas gan no Lielbritānijas, Vācijas, Īrijas, Filipīnām, gan arī no Austrālijas un Zviedrijas. Visbiežākie problēmjautājumi atgriežoties ir darba iespējas, mājoklis, izglītības iespējas.

Šulca darba devējus aicina novērtēt remigrantu priekšrocības – valodu zināšanas, izglītību, jaunas idejas, bet darba ņēmējiem jārēķinās, ka “kliņģeri no gaisa nekur nekrīt”. “Mana formula tiem, kas atgriežas – uzrakstiet 100 CV, desmit gadījumos uzaicinās uz pārrunām, un darbā paņems viens,” stāsta Šulca. Atgriežas gan tie cilvēki, kas dzīvo vieni, gan ģimenes cilvēki, un tieši ģimenes ar bērniem pēc atgriešanās ilgāk uztur kontaktus ar remigrācijas koordinatoriem.

 

Labumu grozs

Olaines uzņēmuma “Dinair Filton” ziemeļvalstu personāla vadītāja un personāla atlases projektu vadītāja Eiropā Sintija Briede atklāj, ka uzņēmumā strādā vairāki remigranti, kam pēc atgriešanās ļoti svarīga bija ne tikai darba samaksa, bet arī bērnu izglītības iespējas, tuvums Rīgai, atpūtas iespējas.

Tagad uzņēmumā jau ilgstoši ir neaizpildīta vakance ar darba samaksu, sākot no 2300 eiro bruto, bet tirgū trūkst speciālistu ar labu tehnisko izglītību. Uzņēmumā ir plašs labumu grozs, ko darbinieki ļoti novērtējot, to skaitā veselības apdrošināšana, pusdienu apmaksa, apmācību iespējas, kopīgas atpūtas iespējas. Daļa darbinieku savus pienākumus var veikt, dzīvojot citā valstī, un to strādājošie uzskata par lielu priekšrocību.

“Gaidām uzņēmējus – cilvēkus, kas apguvuši ko jaunu savā mītnes valstī un vēlas pārnest savu pieredzi uz Latviju,” stāsta Rīgas uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētāja vietniece, Olaines novada uzņēmējdarbības atbalsta centra direktore Edīte Alksne. Viņa min piemēru, kad jaunietis, atgriezies no Lielbritānijas, izveidoja pats savu biznesu.

Pastāv vairākas iespējas piesaistīt finansējumu savai uzņēmējdarbībai, tostarp – jau sesto gadu darbojas grantu programma “Iedvesma”. Viņa arī uzskata, ka jādomā par mobilitātes punktiem, kā cilvēki varētu nokļūt līdz savai darbavietai. “Rīgā darbu atrast ir vieglāk,” zina stāstīt Alksne. “Tomēr vairāk tas ir iespējams ierēdņiem, bet Pierīgā – ražošanas uzņēmumos.”

 

Garšīgākas iespējas

Vairāki pieredzes stāsti liecina – remigranti atbrauc ar lielām cerībām. Nule kā Latvijā atgriezusies Elīna Dimante, kura izglītību ieguvusi Latvijā, bet 15 gadus nodzīvojusi Īrijā. Viņas dzīvesdraugs dzimis Austrālijā, un visu laiku viņiem bijusi vēlme dzīvot Latvijā, līdz beidzot mērķi izdevies piepildīt. Elīna ikdienā strādā Īrijas IT kompānijā, un tas iespējams, pateicoties attālināta darba iespējām, kas nojauc robežas starp valsti, kur dzīvo un strādā.

“Varu baudīt milzīgās Latvijas kultūras iespējas, kas ir garšīgākas nekā Īrijā. Šeit ir visa ģimene, un bērniem beidzot ir brālēni un māsīcas, un viņu acis mirdz, satiekoties ar radiniekiem. Savu māju un piederības sajūta ir ļoti svarīga, lai atgrieztos Latvijā. Abos dēlos gribu ieaudzināt latviešu mugurkaulu,” neslēpj Elīna Dimante. Tiem, kam ir vēlēšanās atgriezties, viņa iesaka mierīgi visu izsvērt un nedarīt to sasteigti.

No Ķīnas uz Latviju nesen pārcēlusies Viktorija Šlisere. Viņa Latvijā apguvusi Āzijas studijas, strādājusi bankā un pēdējos 12 gadus galvenokārt Šanhajā darbojās investīciju un biznesa vadības jomā. Latvijā Viktorija cer turpināt karjeras izaugsmi un arī turpināt attīstīt savas biznesa idejas. “Pandēmijas pieredze mūs ļoti izmainīja. Sapratām, ka gribam būt Eiropā, šeit ir saprotama pieredze, kā valsts apkalpo cilvēkus. Latvija man likas viscaurspīdīgākā šajā jomā,” stāsta Viktorija. Pēc atgriešanās Latvijā viņa jau meklē iespējas, kā piesaistīt investīcijas turpmākai izaugsmei.

 

Trūkst darbaspēka

Ko par remigrāciju saka uzņēmēji? Ādažu novada uzņēmēju biedrības vadītājs Uldis Štēbelis stāsta, ka Ādažos rūpniecība attīstās un aug, ir uzbūvēta jauna industriālā zona un pašlaik novadā strādā 325 ukraiņi. Darba vietas ir pieejamas, bet lielākā problēma ir darbaspēka pieejamība – nepieciešami gan augstas raudzes speciālisti, gan vienkārša darba darītāji. Tiesa, atbraucējiem varētu būt problēmas ar dzīvokļu iegādi, jo piedāvājums ir ierobežots, ko gan nevar teikt par privātmāju attīstību.

Remigranti izrāda lielu interesi par atgriešanos vienā no mazākajiem Latvijas novadiem – Salaspilī. Vietējās uzņēmēju biedrības vadītājs Miks Balodis zina teikt, ka novads nav izņēmums un nekustamo īpašumu tirgus attīstās līdzīgi kā citviet Latvijā. Dzīvokļu tirgus aug, bet ne tik strauji kā cilvēku vēlme dzīvot šeit, bet īres cenas pietuvojušās Rīgas cenām, saka Balodis.

Tiesa, puse no darbaspēka brauc strādāt uz Rīgu. Jau tagad novadā iedzīvotāju skaits aug – jaunas ģimenes ceļ privātmājas, un paredzams, ka šis process var turpināties. Cilvēki kļūst aizvien mobilāki, un jārēķinās, ka daļa arī uz Salaspili brauc strādāt no citiem novadiem un pilsētām. Salaspilī ir daudzi ražojoši uzņēmumi un top “Rail Baltica” mezgls – kravu terminālis un indistriālā zona – ar šo uzņēmēji saista lielas cerības, un jārēķinās, ka būs nepieciešams kvalitatīvs darbaspēks.

 

Šogad jau plusos

SAISTĪTIE RAKSTI

Kāds ir remigranta profils? Centrālās statistikas pārvaldes vecākā metodoloģijas eksperte Ance Ceriņa atklāj, ka visvairāk atgriežas ekonomiski neatktīvi cilvēki – tie ir aptuveni 55% no visiem remigrantiem, to skaitā pensionāri, skolēni un studenti. Atgriežas galvenokārt vienkāršā darba veicēji, pakalpojumu jomas darbinieki un arī kvalificēti strādnieki. Populārākās remigrantu profesijas 2020. gadā bija veikalu pārdevēji un pārdevēju palīgi, rīkotājdirektori, uzņēmumu vadītāji un ēku būvniecības strādnieki.

Šogad gandrīz septiņi tūkstoši cilvēku atgriezušies uz dzīvi Latvijā. Lielākā daļa atgriezušies Rīgas plānošanas reģionā – pērn tie bija 43% no visiem atbraukušajiem. Visvairāk atgriežas cilvēki vecumā no 35 līdz 44 gadiem un kopā ar bērniem, bet populārākās pilsētas ir Rīga un Daugavpils. Vai šī tendence pieaugs, laiks rādīs. Atšķirībā no pagājušā gada, kad izbrauca par 300 cilvēkiem vairāk nekā iebrauca, šī gada jūlijs bijis plusos, proti – atbraukušo skaits bijis lielāks nekā to cilvēku skaits, kuri devās strādāt ārpus Latvijas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Kurš no “Jaunās vienotības” visvairāk svītrots, bet kurš saņēma “plusiņus”?
“Kāds varētu pasmaidīt, ka Lembergs ir notiesāts, bet šoreiz te ir cita nianse,” politologs skaidro, kāpēc Lembergs nevarētu “sēdēt pie valdības galda” 2
“Beidzas mans aktīvais posms vadošos amatos Latvijas politikā,” Pabriks atvadās
VIDEO. Piedzēries mobilizētais uzkritis uz automašīnas stūres, izraisot nopietnu satiksmes negadījumu 32
“Līdz pēdējam neticēju, ka Mairis Briedis nebūs Saeimas deputāts,” pārsteigts Štokenbergs
Lasīt citas ziņas
Zināms provizoriskais 14.Saeimas sastāvs 29
Partijas kā vienīgo premjera amata kandidātu min Kariņu 9
“Beidzas mans aktīvais posms vadošos amatos Latvijas politikā,” Pabriks atvadās
“Kāds varētu pasmaidīt, ka Lembergs ir notiesāts, bet šoreiz te ir cita nianse,” politologs skaidro, kāpēc Lembergs nevarētu “sēdēt pie valdības galda” 2
Zināms provizoriskais 14.Saeimas sastāvs 29
21:26
Partijas kā vienīgo premjera amata kandidātu min Kariņu 9
20:05
Biļetenus skenēja septiņas reizes…Rīgā divos vēlēšanu iecirkņos risina tehniskās problēmas 13
18:56
“Līdz pēdējam neticēju, ka Mairis Briedis nebūs Saeimas deputāts,” pārsteigts Štokenbergs
FOTO. Danči līdz rītam, smiekli un šampanietis! Cik lustīga bijusi vēlēšanu nakts? 9
Biļetenus skenēja septiņas reizes…Rīgā divos vēlēšanu iecirkņos risina tehniskās problēmas 13
“Būs mazāk emociju, bet tas nenozīmē, ka sarunas nebūs asas,” politologs par izaicinājumiem valdības veidošanā
Kuri poltiķi Saeimas vēlēšanās izpelnījušies vislielāko balsotāju labvēlību?
VIDEO. “Ne jau es zaudēju, bet Latvija zaudēja nākotni!” Gobzems paziņo par “aiziešanu” 75
Pirms pašām balsu skaitīšanas beigām AP noslīd zem 5% barjeras
Kurš no “Jaunās vienotības” visvairāk svītrots, bet kurš saņēma “plusiņus”?
Rozenvalds: Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina par krievvalodīgo vēlētāju dezorientāciju 23
Rajevskis nosauc partijas, kuras varētu būt koalīcijas kodols 10
Golubeva: AP popularitāti mazināja krīžu pārvarēšanas lēmumi 18
No Kariņa Ministru kabineta locekļiem pusei, visticamāk, nebūs izdevies iekļūt nākamajā Saeimā
Iezīmējas potenciālais 14.Saeimas sastāvs: kāda varētu izskatīties mūsu jaunā valdība?
FOTO, VIDEO. Mairis Briedis: “Pēc vēlēšanu rezultātiem redzēsim, vai es palikšu Latvijā. Es neesmu mazohists” 197
Politoloģe: Ja “Attīstībai/Par” iekļūs Saeimā, “Progesīvo” rokās vairs nebūs “zelta kārts” valdības veidošanā
Irbenes – skābas, rūgtas, bet – vērtīgas! Kā tās izmantot tautas medicīnā?
“Patīkams pārsteigums!” Soctīklotāju pirmās sajūtas par “Saskaņas” sakāvi
Saeimas sastāvā varētu nomainīties ap divām trešdaļām deputātu
Pēc Saeimas vēlēšanām piecās pašvaldībās varētu mainīties domju priekšsēdētāji
Mūžībā devies handbola treneris Jānis Valeiko
Kazāks: Nākamajai Saeimai un valdībai pie darba jāķeras nekavējoties
Zemgalē Saeimas vēlēšanās labākie rezultāti ZZS un JV. Kas līderi pārējos novados? 6
Cik liels atbalsts ZZS bija šogad Ventspilī?
Kā atjaunot izdrupušu dekoratīvo apmetumu mājas ārpusē? 2