Laukos
Politika

“Turpinām augt un investēt!” Covid-19 dēļ attīstība laukos neapstājas1

Foto: Dainis Bušmanis

Atšķirībā no rūpnīcām un frizētavām pilsētās, kas Covid-19 laikā vietumis bija slēgtas vai vismaz samazinājušas darbības apjomu, daba negaida – tādēļ pandēmija izteikti nav ietekmējusi ierasto darba ritmu laukos.

Tāpat kā agrāk tiek pirkta un nomāta zeme, noskatīta jauna tehnika, tiek sēts un stādīts.

“Nejūtu, ka krīze mūsu saimniecību būtu būtiski ietekmējusi, turpinām darboties pēc plāna. Turpinām augt un investēt. Esam paņēmuši “Altum” aizdevumu, lai šopavasar iegādātos ķiploku šķirošanas līniju un arī daivošanas līniju sēklas sagatavošanai, kā arī minerālmēslu kaisītāju.

Arī zemes iegādes ieceres nav atmestas, ja būs, ko pirkt – pirksim. No “Altum” esam paņēmuši 40 tūkstošu aizdevumu, bet kopējās investīcijas šajā pavasarī plānojam ap 70 tūkstošiem,” saka Gundars Ceplītis, ZS “Paitēni” īpašnieks.

Zemgalē, Jelgavas novada Vildes pagastā esošie “Paitēni” ir viens no lielākajiem ķiploku audzētājiem Latvijā. Pašreiz saimniecība apstrādā 122 hektārus, kuros bez ķiplokiem audzē arī graudaugus un rapsi.

Attīstība apstāties nedrīkst nekad, viņam piekrīt ZS “Saknes” īpašnieks Aleksandrs Korovackis no Indras pagasta pie Krāslavas, Latgalē. Neskatoties uz krīzi, viņš plānojis šogad iepirkt diezgan dārgu sējmašīnu.

ZS “Saknes” galvenā darbības joma ir piena lopkopība un graudkopība. Šajā saimniecībā aktīva darbība notiek jau kopš 1994. gada, kad saimniecību izveidoja A. Korovacka vecāki – sākotnēji audzējot graudus pašu vajadzībām , taču pakāpeniski paplašinot saimniecības darbību un sākot tos arī pārdot.

Liela kreditēšanas aktivitāte

Runājot par attīstības finansējumu, abi saimnieki atzīmē, ka sadarbojas gan ar attīstības finanšu organizāciju “Altum”, gan arī komercbankām. “Altum” valdes loceklis Jēkabs Krieviņš pat atzīmē, ka šogad vērojama samērā liela zemnieku aktivitāte pamatlīdzekļu kreditēšanas jomā – interese esot gan par aizdevumiem tehnikas iegādei, gan arī finansējumu ēku būvniecībai un zemes pirkšanai.

“Kā jau katrā pavasarī, arī šogad ir liela aktivitāte un krīze šajā jomā neko nav mainījusi,” saka J.Krieviņš.

Tā, piemēram, Kuldīgas novada zemnieku saimniecības “Mežmalieši” īpašnieks Aivis Ozols stāsta, ka viņa saimniecība šajā gadā ir nopirkusi deviņus hektārus lielo blakus esošo īpašumu, tāpat ir nopirkusi jaunu traktoru, jo veco kalpošanas laiks jau tuvojies beigām un uz tiem vairs nav varēts paļauties sezonas laikā.

“Mežmalieši” galvenokārt nodarbojas ar graudkopību – kviešu un rapša audzēšanu, kā arī ar zivsaimniecību un mežkopību. Savus pirkumus saimniecība finansējusi ar “Altum” aizdevumiem kombinējot tos ar banku kredītiem.

Kā saņemt “Altum” aizdevumu?

“Altum” savā kreditēšanas politikā aktīvi sadarbojas ar bankām, tādēļ jebkurš klients iesākumā tiek mudināts iet uz banku un noskaidrot vai banka ir gatava izsniegt aizdevumu ar “Altum” garantijām, kas savukārt bankai ļauj samazināt kredītam nepieciešamo nodrošinājumu.

Ja banka nevar izsniegt finansējumu, jo, piemēram, zemniekam pietrūkst nodrošinājuma, tad ALTUM var izsniegt aizdevumu arī bez papildu nodrošinājuma ar atmaksas termiņu līdz pat 30 gadiem. Ja aizdevums ir rūpīgi izsvērts, tas šobrīd ir viens no lētākajiem veidiem kā finansēt pamatlīdzekļu iegādi,” stāsta J.Krieviņš.

“Maksimālais kredīts zemes pirkšanai ir 430 tūkstoši eiro, taču tipiskais aizņēmuma apjoms ir daži tūkstoši vai daži desmiti tūkstošu eiro – tas saistīts ar faktu, ka šobrīd lauksaimnieciski apstrādājamās zemes tirgū parasti nonāk nelieli zemes gabali. Zemes pirkuma aizdevuma termiņš ir 30 gadi un pateicoties tam ikmēneša maksājumi ir samērā nelieli.

Citu pamatlīdzekļu – ēku būvei, dažādas tehnikas un iekārtu iegādei paredzēts vesels klāsts citu kredītu – diapazonā no dažiem tūkstošiem līdz vairākiem miljoniem eiro. Svarīgs aspekts “Altum” kredītu politikā ir tas, ka šeit iespējams saņemt kredītu arī lietotu iekārtu iegādei.”

Pēc viņa teiktā, daudziem klientiem joprojām ir grūti sagatavot aizdevuma pieteikumu bankām, taču šeit savu palīdzību var sniegt Latvijas lauku konsultāciju centrs (LLKC ), ar kuru “Altum” ir jau ilggadīga sadarbība un aizvadītajā gadā tā nostiprināta ar sadarbības līgumu, vienojoties, ka LLKC palīdz sagatavot pieteikumus arī ALTUM aizdevuma saņemšanai un sniedz konsultācijas, kas ir īpaši noderīgi, lai izvērtētu ikvienas jaunas investīcijas atdevi un ekonomisko lietderību, lai jaunā investīcija nestu labumu nevis kļūtu par papildu slogu.

Smagais zemes tirgus

Visi aptaujātie zemnieki atzīmē, ka lauksaimnieciski izmantojamās zemes tirgus Latvijā ir sarežģīts.

Pieejamie dati liecina, ka zemes tirgus pēdējos trīs gados sašaurinās – krities gan kopējais darījumu skaits, gan darījumos iesaistīto hektāru apjoms. Tas atšķiras no perioda līdz 2017.gadam, kad darījumu skaits katru gadu auga.

Galvenie šādas tendences iemesli – samazinās pārdodamās zemes apjoms intensīvas lauksaimniecības reģionos, pieaugusi, vietām pat nepamatoti, zemes cena, bez tam ražas un lopkopības produktu cenu svārstību dēļ lauksaimniekiem trūkst līdzekļu zemes iegādei un aizdevumu atmaksai. Samazinājusies arī zemes pārpircēju aktivitāte, kas šeit vairs neredz iespēju lielai peļņai.

Tirgū nonākošās zemes cenu pieauguma tempu bremzē arī tas, ka šobrīd tirgū nonāk pārsvarā tās zemes, kas ilglaicīgi ir bijušas atstātas atmatā.

Vēl viena zemes tirgus īpatnība ir tā, ka zeme Latvijā ir ļoti sadrumstalota, bieži vien pavisam mazos dažus hektārus lielos gabalos, kuru apvienošana izmaksā dārgi uz dod mazu ekonomisko efektu.

“Mūsu galā, Vildes pagastā pie Jelgavas, Zemgales maizes klētī, vairums zemes gabalu līdz sludinājumiem nenonāk – tos pērk no rokas rokā,” stāsta “Paitēnu” īpašnieks Gundars Ceplītis.

“Zeme pie mums maksā dārgi, ap 7000 – 8000 eiro par hektāru. Nevar arī pirkt daudz, jo īstermiņā pirkuma izmaksas uz hektāru iznāk trīs reizes lielākas nekā noma. Pat ja pērk uz 30 gadiem ar zemu procentu likmi 2,5-2,7% gadā kā piedāvā “Altum”, tomēr kredīta maksājumi pirmajos gados iznāk krietni lielāki nekā noma. Zeme sāk dot peļņu pēc gadiem desmit, kad daļa kredīta jau izmaksāta un inflācija izlīdzinājusi kredīta maksājumus un nomas maksu.”

“Mūsu pusē zemes pirkšanas process krīzes laikā ir vispār sabremzējies,” stāsta Valkas novada Ērģemes pagasta ZS “Lejasciņi” īpašnieks Kristaps Sula.

“Zemnieki gaida, kas notiks tālāk. Lauksaimniecības zemes tirgū piedāvājums tirgū pastāv, taču nopērkami ir tikai nelieli zemes gabali trīs līdz piecu hektāru izmērā un cenas ceļas gan zemes nomai, gan zemes pirkšanai.

Tieši mūsu reģionā pēdējos gados cenas augušas ļoti strauji, aptuveni par trešdaļu – tiklīdz notiek kāds darījums par paaugstinātu cenu, tas kļūst par normu citos darījumos.

Ņemot vērā mūsu reljefu un zemes auglību cenas dažos pēdējos gados pieaugušas līdz 3000 – 3500 eiro par hektāru, pēdējo divu gadu laikā zemes cena augusi apmēram par 1000 eiro par hektāru.”

“Mūsu reģionā, Kuldīgas novadā, lauksaimnieciski izmantojamās zemes cena par hektāru svārstās robežās no 3500 līdz 5000 eiro, atkarībā no zemes kvalitātes, un zemes cenai ir tendence pieaugt. Zemes cena sāk tuvoties robežai, kad to pirkt vairs nav izdevīgi, jo šādus pirkumus ir grūti atpelnīt,” piebilst “Mežmaliešu” saimnieks Aivis Ozols.

Trijiem iepriekšējiem piekrīt arī zemnieks, kuru varētu saukt par veiksminieku zemes pirkšanā – ZS “Saknes” īpašnieks Aleksandrs Korovackis.

Viņa apsaimniekoto īpašumu apjoms dažos pēdējos gados pieaugusi par 50% – piepirkti 120 hektāri zemes un tagad saimniecība apsaimnieko jau 363 hektārus lielu platību.

Pirkumiem viņš izmantojis “Altum” aizdevumus zemes iegādei turpat 240 000 eiro apmērā, par kuriem nopirkti seši nekustamie īpašumi. Taču arī viņš atzīst, ka zemes tirgus ir sarežģīts.

“Mūsu apvidū, Indras pagastā pie Krāslavas brīvas zemes praktiski vairs nav, zemnieki praktiski visu izpirkuši. Pārsvarā tirgū zeme nonāk tajos gadījumos, kad kāds nolēmis izbeigt saimniekošanu.”

Aleksandrs Korovackis, stāstot par savu pieredzi, atzīmē operativitāti, ar kādu “Altum” spējis viņam izsniegt aizdevumus zemes pirkšanai. Tas nenoliedzami ir pozitīvi, tomēr J.Krieviņš aicina klientus rīkoties savlaicīgi.

“Lai kā augtu un cik veiksmīgi attīstītos, ļoti daudzos cilvēkos dzīvo paradums visu darīt pēdējā brīdī,” ar smaidu saka J.Krieviņš.

Saistītie raksti

“Lai gan jebkurš zemnieks zina, ka vairumā gadījumu sēja jāveic pavasarī un raža jānovāc rudenī, proti, darbības cikls ir ļoti prognozējams, tas neliedz daudziem klientiem nākt un meklēt aizdevumu pašā pēdējā brīdī, aprīlī, lai gan to varēja kārtot visu ziemu. Aicinu visus kredītu gribētājus mācīties no tautas gudrības – kal ratus ziemā, bet ragavas vasarā.”

Krīze vai nekrīze, bet laukos attīstība nekad neapstājas un ierastais darba ritms nav īpaši mainīsies. Tāpat kā agrāk tiek pirkta un nomāta zeme, noskatīta jauna tehnika, tiek sēts un stādīts un tam visam vajadzīgs finansējums.

Raksts tapis sadarbībā ar valsts attīstības finanšu institūciju “Altum”

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LA
LA.LV
Pasaulē
Pasauli aizkustina medmāsa, kura Beirūtas sprādziena laikā izglāba trīs jaundzimušos
1 stunda
GN
Gints Narogs
Sports
“Reti kura sasniedza 20 gadus, bet Rebeka tika vistālāk,” treneris pēc Kohas paziņojuma izvēlēties mīlestību velta mīļus atvadu vārdus
1 stunda
LK
Ligita Kovtuna
Latvijā
“2100. gadā Latvijā iedzīvotāju skaits saruks līdz 350 tūkstošiem!” Ārsts Gruntmanis par Latvijas pamešanu, Covid-19 un politiku 10
Intervija 8 stundas
LE
LETA
Veselam
Covid-19 sasniedzis arī Krimuldas novadu
1 stunda
LA
LA.LV
Latvijā
Cēsiniece iekritusi rūdīta krāpnieka nagos. Naudas izvilināšanai izmantota īpaša shēma
5 stundas