Austrumu astroloģija: Mēness dienas, pilis un džorvas 0
Mēs esam pieraduši, ka astrologi Rietumos saista Mēness ietekmi gan ar tā atrašanos konkrētā Zodiaka zīmē, gan ar Mēness dienām, kuru skaits sākas no ar jaunmēness momenta un kuras ilgst laikposmā starp Mēness lēktiem konkrētā ģeogrāfiskajā vietā.
Tiek ņemta vērā arī Mēness fāze. Par Mēness ietekmi uz visu dzīvo zina arī Ķīnas, Tibetas un Japānas astrologi. Taču šīs ietekmes novērtēšanai viņi lieto citādu sistēmu kā pie mums.
Pirmkārt, mums pierasto Auna, Vērša un citu zīmju vietā tiek lietota nedaudz cita Zodiaka sistēma – t.s. sideriskais Zodiaks, kurš atšķirībā no pie mums biežāk lietotās, t.s. tropiskā Zodiaka, nav vis piesaistīts t.s. pavasara punktam, kura stāvoklis starp zvaigznēm gadu tūkstošu gaitā mainās, bet gan konkrētiem zvaigznājiem un šī Zodiaka sākuma punkta stāvoklis attiecībā pret zvaigznēm laika gaitā nemainās.
Tibetas astrologi uzskata, ka šis sākuma punkts pašlaik atrodas 5˚ Vērsī. Sākot no šī punkta Zodiaka riņķis ir sadalīts 27 vienādās daļās, katrā pa 13˚20′. Tā kā pilns Mēness ceļš Zodiakā aizņem 27.32 dienas (nejaukt ar Mēness fāzu maiņas periodu, kurš ir 29.53 dienas!) tad katrā zīmē, ko austrumos sauc par Mēness pilīm (Gukariem), Mēness atrodas apmēram vienu dienu un darbojas saskaņā ar šīs pils astroloģisko raksturojumu.
Tā kā attiecīgie tibetiešu nosaukumi šīm pilīm eiropiešu ausīm un mēlei ir visai sarežģīti, bieži to vietā tiek lietots attiecīgais kārtas numurs, sākot no 0. Interesanta ir teika, saistīta ar šo Austrumu astroloģijas priekšstatu. Saskaņā ar šo teiku Mēness dievs Čandra, būdams visai liels donžuāns, mēneša laikā viesojas pie 28 debesu skaistulēm – zvaigznājiem (divdesmit pirmajā pilī to ir veselas divas!).
Viņu mīlas satiksme rada enerģētisko lauku, kurš atbilst attiecīgās skaistules temperamentam un nosaka dienas astroloģisko raksturojumu. Šis enerģētiskais lauks ietekmē gan cilvēka, kurš dzimis attiecīgajā Austrumu mēness dienā, raksturu, gan ir viens no faktoriem, kas nosaka dienas astroloģisko prognozi.
Pēc kārtas viens otram sekojošie zvaigznāji ik pa septiņi ir saistīti arī ar vienu no četrām debess pusēm, gadalaikiem un atbilstošajiem mitoloģiskajiem dzīvniekiem – austrumiem jeb debeszilo (pēc citiem avotiem zaļo) Pūķi un pavasari, ziemeļiem jeb melno Bruņurupuci un ziemu, rietumiem jeb balto Tīģeri un rudeni un, visbeidzot, dienvidiem, jeb sarkano Putnu un vasaru.
Tiek lietota arī mums tik pierastā Mēness dienu sistēma, saistīta ar Mēness fāzēm. Tomēr arī šeit ir zināmas izmaiņas, pie tam ir zināmas atšķirības starp dienu skaitīšanas sistēmām dažādās Tālo Austrumu zemēs. Piemēram, ja Ķīnā Mēness kalendāra mēnesī var būt gan 29 gan 30 dienas, tad saskaņā ar Tibetas kalendāru, tajā vienmēr ir trīsdesmit dienu, tikai dažas no tām var tikt izlaistas vai atkārtoties divreiz tā, lai visa mēneša garums atbilstu ciklam starp jaunmēnešiem.
Tāpat kā Rietumos, arī šeit pirmā Mēness diena ir saistīta ar jaunmēness momentu, taču ja Rietumos katra nākamā Mēness diena sākas ar Mēness lēkta momentu, tad Tibetā ir pieņemts visu Mēness ceļu sadalīt trīsdesmit daļās, ik pa 12˚ un par attiecīgo Mēness dienu uzskatīt laika sprīdi, kad Mēness atrodas attiecīgajā ceļa daļā – t.i. kad Mēness attālums no Saules ir intervālos 0˚ – 12˚, 12˚ – 24˚ u.t.t.
Pie tam tiek pieņemts, ka attiecīgā Mēness diena “piešķir” savu kārtas numuru un valda pār to kalendāra dienu, kuras sākums iekrīt tās laikā. Par dienas sākumu, atšķirībā no ķīniešiem, kuri par to, tāpat kā mēs, pieņem pusnakti, skaita saullēkta momentu. Protams, var gadīties, ka laikā no saullēkta līdz saullēktam sākas divas Mēness dienas vai arī neviena.
Pirmajā gadījumā viens datums tiek izlaists, otrajā – atkārtojas divreiz. Līdz ar to iespējamas situācijas, kad divas dienas pēc kārtas ir, piemēram septītā Mēness diena (un arī 7. Tibetas kalendāra datums – 7a un 7b) vai arī, piemēram 4. Mēness dienai un datumam seko uzreiz 6.
“Tīrā” veidā Mēness pilis ietekmē tikai cilvēka raksturu, atkarībā, no tā, pie kuras debesu skaistules Mēness dievs tā dzimšanas brīdī viesojies. Lai sastādītu veiksmes prognozes konkrētai dienai, jāņem vērā arī Saules stāvoklis un nedēļas dienas. Mēness piļu ietekme ir atkarīga no konkrētās nedēļas dienas, veidojot t.s. lielās kombinācijas. Savukārt, šo piļu un Saules ietekmi nosaka t.s. Džorvas.
Džorva ir iedomāts punkts, kuru nosaka summējot Mēness un Saules attālumu no Tibetas sideriskā Zodiaka sākuma punkta (5˚ Vērsī) un tās skaitlis atbilst attiecīgajai Mēness pilij – 13˚20′ Mēness ceļa intervālam, tikai ņemot vērā, ka Džorvu numerācija sākas ar vieninieku, atbilstošu nulltajai Mēness pilij.
Tāpat kā Mēness dienu gadījumā, tiek uzskatīts, ka attiecīgo dienu pārvalda Džorva, kura atbilst saullēkta momentam. Savukārt katrai no 30 ar Mēness fāzēm saistītajām Mēness dienām ir savs astroloģiskais veiksmes raksturojums. Rezultātā katrai dienai iegūstam trīs raksturojumus, kurus kombinējot varam spriest par tajā sagaidāmajām veiksmēm vai neveiksmēm.
Šeit gan jāpiebilst, ka pašā Tibetā reizēm ar šīm prognozēm apietas visai brīvi – Tibetas institūcija, kas atbild par Tibetas Mēness kalendāra sastādīšanu, reizēm voluntāri kādu datumu, kuram būtu jāatkārtojas divreiz, skaita tikai vienreiz, ja šim datumam paredzamā prognoze ir ekstremāli slikta. Un līdzsvara labad atkal otrādi – dienas ar ekstremāli labu prognozi ieskaita kalendārā pat tad, ja saskaņā ar aprēķiniem tā būtu jāizlaiž.
Protams, to dara tā, lai kopumā mēneša garums atbilstu Mēness cikla garumam. Diemžēl, mēs pašu Tibetas kalendāru ar šo “uzlabojumu” nevaram lietot, jo atrodamies citā ģeogrāfiskā vietā. Tiesa gan, daudzi astrologi to tomēr dara, uzskatot, ka Mēness dienas, kādas tās ir tieši Tibetā, maģiskā veidā iedarbojas arī viņu atrašanās vietā.
Lai reāli izmantotu šo metodiku, dienas astroloģiskās prognozes noteikšanai, nepieciešams zināt, pašreizējo nedēļas dienu un tai atbilstošo pirmelementu, šai kalendāra dienai atbilstošo Mēness pili, Mēness dienu un džorvu kā arī to astroloģiskās nozīmes.
