“Kārtējais Kremļa “miesnieka” mēģinājums?” Braže atklāj, par ko diskutēts neformālās sarunās 0
Krievijas militāro spēju vājināšana ir tiešākais un lētākais veids miera panākšanai Ukrainā, aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV), kura trešdien un ceturtdien piedalās NATO ārlietu ministru neformālajā sanāksmē Turcijā.
Viņa norādīja, ka viens no galvenajiem jautājumiem, par kuriem diskutēts neformālajās sarunās, ir Krievijas iegrožošana un atturēšana. Braže pauda gandarījumu, ka Eiropas Savienība (ES) ir vienojusies par nākamo sankciju pakotni pret Krieviju, tāpat ir gaidas par Krievijas un Ukrainas sarunām.
“Nav vēl skaidrs, vai sarunas izdosies, vai tas ir procesa sākums vai arī kārtējais Kremļa “miesnieka” mēģinājums starptautiskajai sabiedrībai pūst migu acīs,” teica Latvijas ārlietu ministre.
Viņa atzīmēja, ka jāskatās, ko ASV nolems par savām sankcijām pret Krieviju, jo ir izstrādāta spēcīga sankciju pakotne. Braže skaidroja, ka starptautiskajai sabiedrībai ir instrumenti, kā tālāk atbalstīt Ukrainu. Tāpat neesot nekādu pazīmju, ka atbalsts Ukrainai mazināsies.
Runājot par to, kā NATO dalībvalstis var sniegt atbalstu Ukrainai, Latvijas ārlietu ministre skaidroja, ka aizvadīto trīs gadu laikā alianses dalībvalstīs ir būtiski pieauguši aizsardzības izdevumi, līdz ar to palielinājušies aizsardzības pasūtījumi un stiprināta militārā industrija. Braže uzsvēra, ka ir vairāk saražotu aizsardzības un atturēšanas spēju, kas nodrošina plašākas iespējas palīdzēt Ukrainai.
Viņa sacīja, ka būtiski ir nostiprināt Ukrainas pašas aizsardzības industriju, kas ir svarīgs Ukrainas spēju elements, taču tam visam ir vajadzīgs starptautisks atbalsts. Braže skaidroja, ka ir jāveic vairāk pasūtījumu no Ukrainas, vajadzīgs vairāk finanšu ieguldījumu, lai Ukraina varētu savu industriju attīstīt un ražot.
Taujāta, vai neformālo sarunu laikā ir izkristalizējušies jautājumi, kas būs darbakārtībā gaidāmajā NATO samitā Hāgā, Latvijas ārlietu ministre uzsvēra, ka viens no tiem ir aizsardzības izdevumi, taču ne mazāk svarīga ir arī kopīgā izpratne par situāciju pasaulē. Tas neattiecas tikai uz karu Ukrainā, bet arī uz situāciju Tuvajos Austrumos, piebilda Braže.
Runājot par to, vai samitā Hāgā varētu panākt arī citas vienošanās, Braže norādīja, ka NATO ir aizsardzības alianse un tāds ir tās pamatuzdevums. Viņa pieminēja, ka militārie eksperti ir izstrādājuši jaunu NATO atturēšanas un aizsardzības konceptu, kas ietver arī mūsu reģiona aizsardzības plānus. Tie paredz pietiekami augstus spēju mērķus, kas valstīm ir jāsasniedz, lai sekmīgi nodrošinātu atturēšanu un aizsardzību.
“Valstis ir nopietni noskaņotas. Jautājums, cik ātri un kuras valstis varēs palielināt aizsardzības tēriņus un kādām vajadzībām tos novirzīs. Katrai NATO dalībvalstij ir savi uzdevumi. Aliansē ir skaidrs, ka jāturpina palielināt aizsardzības izdevumus, tāpēc Latvijas valdība formāli nolēma atvēlēt aizsardzībai un drošībai 5% no iekšzemes kopprodukta. To mēs arī sagaidām no citām valstīm,” teica Braže.
Viņa norādīja, ka notikušas diskusijas arī par tiem jautājumiem, kas svarīgi, piemēram, Itālijai un Spānijai, proti, par to, kas notiek Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos gan saistībā ar teroristu un organizētās noziedzības grupām, gan ar Krievijas “Āfrikas korpusu”.
