Kur pazuda von der Leienas īsziņas “Pfizer” vadītājam? Kovida skandāls, kas varētu maksāt eiropiešu uzticību 26
ES Tiesa pieņēma lēmumu pret Eiropas Komisiju, nosodot tās nespēju pamatot atteikumu publiskot īsziņas starp Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu un “Pfizer” izpilddirektoru. Kritiķi norāda, ka Komisijas rīcība grauj sabiedrības uzticēšanos un atbildību, aicinot uz lielāku caurskatāmību lēmumu pieņemšanā, raksta euronews.com.
Nevalstiskās organizācijas un citas puses, kuras ietekmē caurskatāmības jautājumi, trešdien iepazinās ar ES Vispārējās tiesas spriedumu, kurā secināts, ka Eiropas Komisija nav sniegusi ticamu izskaidrojumu par to, kāpēc tās rīcībā nav dokumentu, kas saistīti ar COVID-19 vakcīnu iepirkuma līgumiem ar “Pfizer” – šis gadījums kļuvis par būtisku precedentu institucionālās caurskatāmības jautājumos.
Pēc tam, kad laikraksts “The New York Times” atklāja īsziņu esamību starp fon der Leienu un “Pfizer” vadītāju Albertu Burlu, medijs iesniedza pieprasījumu šo ziņojumu publiskošanai.
Tobrīd Komisija šo pieprasījumu noraidīja, argumentējot, ka īsziņas pēc būtības ir īslaicīgas un neatbilst kritērijiem, lai tās reģistrētu iestādes dokumentu pārvaldības sistēmā.
“La today’s lēmums ir uzvara caurskatāmībai un atbildībai Eiropas Savienībā. Tas sūta spēcīgu signālu, ka īslaicīga komunikācija nav ārpus sabiedrības kontroles robežām,” teikts The New York Times paziņojumā pēc sprieduma.
Laikraksts piebilda, ka šis spriedums skaidri norāda – amatpersonām jāizturas pret īsziņām kā pret jebkuru citu oficiālu dokumentu, un atzina, ka Eiropas Komisija šo pieprasījumu ir apstrādājusi neatbilstoši.
Tiesa norādīja, ka Komisija nevar vienkārši apgalvot, ka tās rīcībā nav pieprasīto dokumentu – tai jāsniedz ticami skaidrojumi, kas ļauj gan sabiedrībai, gan tiesai saprast, kāpēc dokumenti nav atrodami.
Komisija nav vienīgā, kas tiek apstrīdēta
“Šodienas spriedums skaidri parāda, ka caurskatāmībai un demokrātiskai atbildībai Eiropas Savienībā nevajadzētu notikt aiz slēgtām durvīm,” sacīja Eiropas Parlamenta deputāte Tillija Metza.
Viņa piebilda, ka brīžos, kad būtiski lēmumi un darījumi tiek slēpti, pastāv risks, ka komerciālās intereses tiks nostādītas augstāk par sabiedrības labumu.
Metza piedalījās arī citā tiesas procesā, kas tika ierosināts 2021. gadā pret fon der Leienu saistībā ar vakcīnu līgumu caurskatāmību.
Tajā Komisija publicēja smagi rediģētus dokumentus – rīcību, ko vēlāk nosodīja ES Tiesa, norādot, ka lēmums publiskot tikai cenzētas līgumu versijas bijis procedurāli nepilnīgs.
2022. gadā arī ES ombuds kritizēja Komisijas rīcību saistībā ar “The New York Times” pieprasījumu, raksturojot to kā “modinātāja zvanu” ES atbildībai, un atzina tajā administratīvas kļūdas.
Reaģējot uz šodienas spriedumu, ombuds paziņoja: “Tiesa – tāpat kā ombuds – vēlreiz uzsvērusi, ka tiesības uz piekļuvi dokumentiem nozīmē, ka iestādēm ir, cik iespējams, sistemātiski un paredzami jāizstrādā un jāglabā dokumentācija, kas attiecas uz to darbību.”
Viņa piebilda, ka, ja iestādes neveic šādu dokumentu reģistrāciju un saglabāšanu, tiesības uz piekļuvi dokumentiem kļūst bezjēdzīgas. Ombuds arī aicināja Komisiju izdarīt atbilstošus secinājumus no šodienas sprieduma un nodrošināt sabiedrības tiesību uz dokumentu pieejamību pilnīgu ievērošanu.
“Šis spriedums kalpo kā spilgts atgādinājums, ka ES tiek pārvaldīta pēc tiesiskuma principiem un tās līderi ir pakļauti brīvas preses un neatkarīgas tiesas uzraudzībai,” sacīja Alberto Alemanno, organizācijas The Good Lobby dibinātājs.
Viņš piebilda, ka “The New York Times” uzvara ir “visu uzvara, jo šis spriedums vedīs pie lielākas atbildības ES līderu darbībā”.
“Joprojām ir daudz neskaidrību, un ir jābūt caurskatāmībai par to, kas notika,” sacīja Šarija Hinds, Transparency International EU politikas speciāliste, intervijā Euronews.
Viņa uzsvēra, ka pilnīga caurskatāmība un atbildība ir būtiska, kad runa ir par sabiedrības veselības lēmumiem, piemēram, šiem līgumiem, kas ietekmē miljoniem cilvēku.
“Mēs uzskatām, ka sabiedrības uzticēšanās ir jāatjauno – ir neatbildēti jautājumi, un ir pienācis laiks Komisijai parādīt, ka tā patiešām ir apņēmusies nodrošināt publisku atbildību,” viņa piebilda.
Eiropas Komisija paziņojusi, ka rūpīgi izvērtēs Vispārējās tiesas lēmumu, pirms lems par nākamajiem soļiem. Komisijai ir divi mēneši, lai iesniegtu apelāciju. Tā arī paziņojusi par plāniem pieņemt jaunu lēmumu, kurā sniegts detalizētāks skaidrojums par The New York Times sākotnējo pieprasījumu.
“Caurskatāmība vienmēr ir bijusi galvenā prioritāte gan Komisijai, gan prezidentei fon der Leienai. Mēs turpināsim stingri ievērot spēkā esošo tiesisko regulējumu, lai pildītu savas saistības,” teikts Komisijas paziņojumā.
