“Labāk būtu, ja tā nekad nebūtu pastāvējusi.” Mūžībā devies pirmās ūdeņraža bumbas autors Ričards Garvins 0
Kā ziņo ārvalstu mediji, mūžībā devies amerikāņu fiziķis Ričards Garvins, viens no pirmās ūdeņraža bumbas radītājiem. Viņš to izstrādāja 23 gadu vecumā.
Amerikāņu fiziķis Ričards Garvins nomira 13. maijā savās mājās Ņujorkas štatā. Viņam bija 97 gadi. Zinātnieka nāvi apstiprināja viņa dēls Tomass, ziņo laikraksts The New York Times nekrologā, kas publicēts 14. maijā.
Garvins ir pazīstams kā viens no ūdeņraža bumbas radītājiem. Tā tika izstrādāta 1950. gadu sākumā, kad viņam bija tikai 23 gadi. Tajā laikā viņš strādāja par pasniedzēju Čikāgas Universitātē. Eksperimentālais ierīces modelis ar kodnosaukumu “Ivy Mike”, kas svēra 82 tonnas, tika izmēģināts 1952. gada 1. novembrī uz atola Klusajā okeānā pie Māršala salām.
Kā norāda laikraksts The New York Times, Ričarda Garvina loma pirmās ūdeņraža bumbas izstrādē vairākas desmitgades palika gandrīz nezināma, jo amerikāņu termonukleārās ieroču programmas attīstība bija klasificēta kā slepena. 1981. gadā Edvards Tellers, kura vārds cieši saistīts ar šo bumbu, publiski paziņoja, ka izšķirošo lomu tās radīšanā spēlējis tieši Garvins.
Intervijā žurnālam Esquire 1984. gadā Ričards Garvins teica, ka “nekad nav juties tā, ka ūdeņraža bumbas izstrāde būtu pasaulē vissvarīgākais darbs vai pat svarīgākais viņa dzīvē tajā laikā”. Atbildot uz jautājumu par vainas sajūtu, viņš sacīja: “Es domāju, ka pasaule būtu labāka, ja ūdeņraža bumba nekad nebūtu pastāvējusi. Bet es zināju, ka bumbas tiks izmantotas kā atturēšanas līdzeklis.”
Garvins sava mūža laikā konsultēja ASV valdību par valsts aizsardzības jautājumiem. Kā masu iznīcināšanas ieroču eksperts viņš palīdzēja noteikt prioritārās mērķzonas Padomju Savienībā un vadīja pētījumus par karadarbību, kurā tiek izmantotas zemūdenes ar kodolieročiem, lidmašīnas, kā arī satelītu izlūkošanas un sakaru sistēmas. Lielākā daļa šī darba bija slepena.
